foto: Edijs Pālens/LETA
Kāpēc par apkuri maksājam vairāk, ja dabasgāzes cena krītas un tarifi pastāvīgi samazinās?
Janvāra spelgonis tagad atsaucas lielajos rēķinos par siltumu.
Sabiedrība
2024. gada 26. februāris, 05:01

Kāpēc par apkuri maksājam vairāk, ja dabasgāzes cena krītas un tarifi pastāvīgi samazinās?

Elmārs Barkāns

Kas Jauns Avīze

Lai arī dabasgāzes cena pēdējā gada laikā jūtami kritusies un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulāri ziņo, ka atkal kādā Latvijas pilsētā pazemināti apkures tarifi, februāris daudziem nāca ar nepatīkamu pārsteigumi, jo, saņemot rēķinus par apkuri janvārī, nācās konstatēt, ka dažiem tie pieauguši pat divkārt nekā iepriekšējā mēnesī.

Kā tas var būt, jautā neviens vien, kuram nu par standarta – 50 kvadrātmetrus plaša dzīvokļa apkuri jāmaksā vismaz pussimts eiro vairāk nekā pērnā gada decembrī.

SPRK apkopotie dati taču liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apkures tarifs par megavatstundu ievērojami sarucis: ja pirms gada dārgākais tarifs par megavatstundu bija 270,12 eiro, tad šogad – tikai 176,54 eiro.

SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs teicis, ka „lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130 eiro/MWh, tad 2024. gada janvārī - ap 90 eiro/MWh.”

Salīdzinājumam dažu Latvijas lielāko pilsētu siltumenerģijas tarifu par megavatstundu kritums gada laikā: Rīgā – no 183,85 uz 87,57, Liepājā – no 115,44 uz 91,59, Daugavpilī – no 175,59 uz 81,13, Valmierā – no 135,19 uz 76,64, Jelgavā – no 94,15 uz 72,39, Rēzeknē – no 214,42 uz 73,69, Madonā – no 104,58 uz 74,74 eiro par megavatstundu.

Bet tai pašā laikā „Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns paziņojis, ka iedzīvotājiem būtiski pieauguši rēķini par apkuri, jo tos ietekmē ēkai piegādātais siltuma apjoms, mājas tehniskais stāvoklis un pat vēdināšanas paradumi: „Viens faktors ir apkures cena. Otrs faktors ir āra gaisa temperatūra. Un nākamie faktori ir tas, kā mājas lieto, piemēram, kādā veidā tiek vēdinātas telpas. Ja mēs skatāmies kopumā šos rēķinus par aizvadītajiem trijiem mēnešiem, tad faktiski šobrīd rēķins būs vidēji par 30–50% lielāks, nekā tas bija iepriekš.”

Daudzviet būtiski pieauguši rēķini par apkuri:

Tāpat jāņem vērā, ka joprojām liela daļa iedzīvotāju mīt nerenovētās un nesiltinātās mājās ar novecojušām apkures iekārtām, kas arī ietekmē cenu par apkuri.

„Pie vainas” ir tas, ka janvārī mēs vairāk kurinājām un tādēļ iztērējām vairāk dabasgāzes. Protams, dažādos Latvijas novados situācija var būt citādāka. Janvāra mēneša vidējā temperatūra valstī kopumā bija -5,2 grādi, iepriekš pēdējo reizi mēnesis ar tik zemu vidējo temperatūru bija 2021. gada februāris, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Vislielākais sals janvārī piedzīvots Daugavpilī, kur 8. janvārī bija -29,5 grādi, bet siltuma rekords ar plus septiņiem grādiem 29. janvārī bija Kolkā.

Maksas par apkuri janvārī pieaugums izskaidrojums ar to, ka pagājušajā mēnesī mēs vairāk kurinājām: piemēram, ja decembrī pietika ar vienu megavatstundu, tad janvārī jau bija nepieciešamas divas megavatstundas.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās