Krievijas pilnvarotais lietvedis nesaprot, kādēļ gan "militārās histērijas pārņemtā" Latvija vēlas aizsargāties no Krievijas

Vienīgais krievu diplomāta skaidrojums, kādēļ Latvija vēlas izveidot aizsardzības nocietinājums, — ārprātīgs militāristiskais noskaņojums un pret Krieviju vērstā agresīvā retorika Latvijas informatīvajā telpā.

“Ārprātīgo militāristisko noskaņojumu līmeni un agresīvo, pret Krieviju vērsto retoriku, ar ko šodien burtiski pārsātināta Latvijas informatīvā telpa, mākslīgi uzkurina vietējā politiskā elite. Lielā mērā konjunktūras daba ir arī šīs līnijas ietvaros virzītajām iniciatīvām. Ja neskaita šausmu pasaciņas par šķietamajiem “Krievijas draudiem”, ko publiskajā sfērā plaši ekspluatē vietējo trauksmes cēlēji, Rīgai vienkārši nav nekādu kaut cik sakarīgu argumentu par labu nocietinājuma būvēšanai un ierakumu rakšanai uz robežas ar Krieviju,” viņš stāstīja Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti”.

Vienlaikus viņš ne bez gandarījuma norādīja, ka nebūt ne visi šādi būvniecības projekti Latvijā ir īstenoti. “Pietiek atcerēties mūsu Latvijas kaimiņu ambiciozo ieceri 2015. gadā uzcelt žogu uz robežas ar Latviju. Tā īstenošana joprojām nav pabeigta, toties tika sasniegts būtisks propagandas efekts.”

Krievijas pārstāvis arī neaizmirsa žēloties par Latvijas demonstratīvu nevēlēšanos nodrošināt drošību vēlēšanu iecirkņos, kad Rīgā 17. martā Krievijas pilsoņi varēs piedalīties “Putina vēlēšanās”, lai Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu “ievēlētu” vēl uz sešiem gadiem prezidenta amatā. “Diemžēl Latvijas puse demonstrē pilnīgu nevēlēšanos izpildīt savas starptautiskās saistības un izpildīt vispārpieņemto starptautisko praksi, lai nodrošinātu pienācīgus drošība apstākļus vēlēšanu iecirkņos Rīgā.” Viņš sūdzējās, ka “vēstniecības pieprasījumi šajā sakarā jau vairākus mēnešus tiek vienkārši ignorēti, tāpat kā arī lūgumi aizliegt balsošanas dienā pret Krieviju vērstas manifestācijas pretim diplomātiskās misijas ēkai, kas pēdējo gadu laikā šeit ir kļuvušas par ierastu lietu.”