Latvieši ārzemēs piekrīt strādāt apšaubāmās darba vietās un saņemt mazāku algu
Kredītsaistību un uzturlīdzekļu dēļ daļa latviešu piekrīt strādāt ārvalstīs nelegāli un par mazāku atalgojumu, jo nevēlas, lai Latvijas iestādes uzzinātu par viņu ienākumiem. Vācijā dzīvojošā latviete Sandra Kvēpa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka daļa aizbraucēju nemaz nevēlas, lai viņiem palīdz, un ir apmierināti ar nelegālo nodarbinātību, kaut gan ar to saistās daudz risku.
Sandra pastāstīja, ka dažādu iebraucēju negodprātīgas rīcības dēļ pēdējā laikā Vācijā palielinājusies birokrātija un pieaugušas prasības iebraucējiem.
Daudziem ir kredītsaistības un alimenti
Vai arī daļa latviešu, kas pārcēlušies uz dzīvi Vācijā, rīkojas negodprātīgi, izmanto apstākļus negodīgi, melo, mēģina apkrāpt vai apšmaukt?
“Man liekas, ka tas ir loģiski un dabiski visos laikos un visās paaudzēs.
Lielākais ir tas, ka [daļa latviešu] cenšas strādāt “pa melno” [neoficiāli], jo daudziem ir kredītsaistības, daudziem ir jāmaksā alimenti. Lai tos apietu, daļa cenšas strādāt nelegāli, lai nekur neparādītos viņu oficiālie ienākumi.
Darba devēji mēdz izmantot šos darbiniekus
Protams, vienmēr atrodas firmas un darba devēji, kas to izmanto. Šos cilvēkus var nodarbināt lētāk, lielākoties viņiem arī nav [vietējās] valodas zināšanu. Tas nozīmē, ka viņus var vienkāršāk apkrāpt, jo ir skaidrs, ka viņi nekad neaizies un nepasūdzēsies.
Pat tad, ja viņi saņemtu drosmi un atzītos, ka strādā nelegāli, viņiem vienkārši nav [vācu] valodas zināšanu, ar kurām viņi varētu aiziet, pasūdzēties un pateikt, piemēram: “Man laikā neizmaksāja darba algu. Man nesamaksāja par virsstundām. Man bija darba negadījums, bet lika pateikt, ka tas noticis mājās.””
It kā vajadzētu kļūt labāk, bet tā nav
No vienas puses, ir pagājis tik daudz gadu kopš Eiropas Savienības robežu un darba tirgus atvēršanas, ka cilvēkiem vajadzētu būt informācijai par darba un sadzīves iespējām dažādās ārvalstīs.
“Daudziem ir šī informācija, bet tik pat daudz ir cilvēku, kas vēl aizvien nezina, uz ko viņi cer.”
Daļai ir arī pozitīva pieredze
Sandra lēsa, ka aptuveni puse latviešu ir labi sagatavojušies dzīvei Vācijā, bet otra puse dodas ceļā vieglprātīgi un bezatbildīgi, iepriekš nepapētot informāciju par konkrēto valsti.
“Varētu būt, ka proporcija ir puse uz pusi. Manā paziņu lokā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir izgājuši visam cauri, kuriem ir foršas darba vietas, kuriem bērni ir beiguši skolas un iet tālāk mācīties, tostarp apgūst arodizglītību un visu pārējo.
Vairs nevar pagūt palīdzēt visiem
Es teikšu godīgi: sākumā centos palīdzēt katram, kurš pajautāja, jo sapratu, ka māku vāciski, bet atbraucējiem ir ļoti grūti. Bet tad es pamanīju, ka tas paņem ļoti daudz mana laika un ka labāk nekļūst.
Esmu atrakstījusies gandrīz no visām “Facebook” grupām par latviešiem Vācijā. Grupu ir ļoti daudz. Laikam esmu palikusi tikai vienā grupā.
Ne visi grib, lai viņiem palīdz
Es saprotu, ka, pirmkārt, visiem nevaru palīdzēt. Otrkārt, ir cilvēki, kuri negrib, lai viņiem palīdz. Viņi jūtas labi tā, kā viņiem ir.”
Šie ļaudis vēlas strādāt nelegāli, saņemt mazāku atalgojumu un, iespējams, kļūt par krāpnieku upuriem. Tāpat var teikt, ka viņi paši noliek sevi zem iespējama sitiena.
Nolamā valdību un pārmet “uzēšanos”
“Tad, kad notiek vissliktākās lietas, viņi var nolamāt vienu vai otru valdību un teikt: “Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi mani nemīl, jo es esmu ārzemnieks. Tāpēc uz mani ir ieēdušies.”
Ja viņiem nesanāca [iedzīvoties un iestrādāties] Vācijā, tad var doties uz Nīderlandi. Ja nesanāca Nīderlandē, tad var doties uz Angliju. Tur gan tagad laikam ir grūtāk palicis. Bet tā viņi ceļo no valsts uz valsti, nekur viņiem nav labi,” Sandra dalījās savos novērojumos.
Ir arī pārdomāti rīcības plāni
Vienlaikus Vācijā var sastapt latviešus, kas atbraukuši ar apziņu, ka ārvalstīs nebūs vienkārši, taču jau iepriekš ir sameklējuši ļoti konkrētu darba vietu vai izteikti stabilu palīdzētāju, par kuru ir skaidri zināms, ka viņš sākuma posmā varēs piedāvāt ne tikai dzīvesvietu, bet vajadzības gadījumā arī maizi.
“Viņiem ir arī sava profesija. Viņi savā profesijā ir tik labi, ka varbūt viņus darbā piecietīs arī ar sliktu [vācu] valodu. Bet viņi ir tiešām profesionāļi savā jomā. Šie cilvēki izcīnās. Viņiem pieredze ir kā kāpiens gan profesionālajā izaugsmē, gan pašapziņas izaugsmē.”
Vēlāk gatavi doties atpakaļ uz Latviju
Latvijā nereti ir tā, ka darba devēji nemāk paslavēt darbiniekus. “Šeit [Vācijā] cilvēkam pieaug pašapziņa, viņš saprot, ka daudz ko prot un var.
Pēc laika viņš saka: “Esmu gatavs doties atpakaļ uz Latviju un veidot tur savu biznesu.” Šādiem cilvēkiem ir pilnīgi skaidri mērķi un skaidri līdzekļi, kā viņi tos sasniegs.
Mērķtiecīgi piepilda sapni par savu darbnīcu
Piemēram, mans bijušais kaimiņš, galdnieks [latvietis, kurš iepriekš dzīvoja Vācijā], skaidri zināja, ka viņam būs sava darbnīca. Viņš paskatījās, cik maksā darbarīki Latvijā, un tad saprata, ka visi darbarīki jānopērk Vācijā un jāpaņem līdzi [uz Latviju].
Viņš pārcelšanos plānoja aptuveni divus gadus. Viņam bija konkrēti mērķi, kas jāiegādājas un kas jāizdara, lai varētu doties atpakaļ,” Sandra pauda prieku par atbildīgiem un mērķtiecīgiem tautiešiem.
