Iebraucēju ģimene krāpjas un piesaka pabalstus par 7 bērniem, bet patiesībā viņiem ir tikai 4 bērni
Iebraucēju negodprātīgas rīcības dēļ pēdējā laikā Vācijā ir palielinājusies birokrātija un pieaugušas prasības imigrantiem. Vācijā dzīvojošā latviete Sandra Kvēpa intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka paši iebraucēji ar savu postsociālisma valstīs pierasto blēdīšanos ir veicinājuši to, ka Vācijā viņiem uzticas mazāk.
Sandra stāstīja, ka jau iepriekš Vācijā valdīja ievērojama birokrātija un iebraucējiem no citām valstīm vajadzēja aizpildīt dažādus dokumentus. Taču saistībā ar daudzu imigrantu negodprātīgo rīcību birokrātija pēdējā laikā Vācijā kļuvusi vēl lielāka.
“Zinu, cik daudz formulāru man bija jāaizpilda tad, kad es atbraucu uz Vāciju [pirms aptuveni 16 gadiem] un pieteicos bērnu naudai, un cik daudz dokumentu ir jāaizpilda šobrīd.
Krāpās un gribēja saņemt bērnu naudu par 7-8 bērniem
Iemesls ir ļoti vienkāršs: pēdējās valstis, kuras iestājās Eiropas Savienībā. Kad viņu ģimenes ieradās Vācijā, tajās patiešām bija 4-5 bērni, taču dokumentus bērnu naudas saņemšanai viņi iesniedza par 7-8 bērniem.
Līdz ar to pēc laika Vācijā saprata, ka vajag visas kontroles pastiprināt. Tagad [lai saņemtu bērnu naudu] ir vajadzīgas ziņas no izīrētāja, skolām un citām iestādēm.
Daudz stingrāka kārtība, lai reģistrētu dzīvesvietu
Protams, šī birokrātija skar arī latviešus, kas pārceļas uz dzīvi Vācijā. Tā vairs nav tik vienkārša, kā bija agrāk.
Toreiz varēja piereģistrēties dzīvoklī, vienkārši aizejot uz pašvaldību, reģistrācijas vietu, parādot savu pasi un pasakot, ka no konkrēta datuma dzīvo konkrētā adresē. Viss!”
Diemžēl daudzu ieceļotāju negodprātīgas rīcības dēļ šī kārtība tika mainīta un prasības iebraucējiem pastiprinātas.
Vienistabas dzīvoklī reģistrējās 21 rumānis
Sandra pastāstīja par kādu negodprātīgas rīcības gadījumu, ko īstenoja kāds uz Vāciju aizbraucis rumānis.
“Viens rumānis atbrauca [uz Vāciju] un noslēdza īres līgumu par vienistabas dzīvoklīti. Tas bija pilnīgi reāls gadījums, par ko stāstīja visās ziņās. Tur teica, ka šajā vienistabas dzīvoklītī (20 kvadrātmetros) pēc laika bija reģistrējies 21 rumānis, kurš tur it kā dzīvojot.
Adrese ir vajadzīga katram [iebraucējam]. Pirmais tautietis, kurš bija pierakstījies šajā dzīvoklītī, pēc tam tirgoja pieraksta vietas tajā par pāris simtiem eiro.”
Tagad ir jāparāda vairāk izziņu
Tieši šādu gadījumu dēļ iebraucēji Vācijā tagad vairs nevar tik vienkārši, kā tas bija kādreiz, aiziet uz pašvaldību un piereģistrēt tajā savu dzīvesvietu.
“Ir jāaiznes pase un īres līgums, kurā jābūt pieminētiem visiem tiem cilvēkiem, kuri dzīvoklī reāli tiks pierakstīti un kuri tur dzīvos.
Var tikt paprasītas izziņas no skolas un darbavietas.
Ar blēdīšanos esam veicinājuši neuzticēšanos
Mēs paši ar savu postsociālisma valstīs ierasto blēdīšanos esam iemācījuši vāciešiem neuzticēties. Tāpēc daudz lietu ir kļuvušas sarežģītākas.”
Turklāt jāņem vērā, ka bez vācu valodas zināšanām šīs formalitātes Vācijā ir ļoti grūti nokārtot. “Tas ir nereāli!” Sandra izteica vērtējumu.
Strādājot nelegāli, pakļauj sevi riskam
Diemžēl arī daļa latviešu, kas devušies dzīvot un strādāt uz Vāciju, mēdz rīkoties negodprātīgi. Daudziem Latvijā palikušas lielas kredītsaistības un nesamaksāti alimenti, tāpēc viņi nevēlas uzrādīt oficiālos ienākumus un labprāt strādā nelegāli Vācijā.
Diemžēl, strādājot “pa melno”, viņi pakļauj sevi riskam kļūt par krāpnieku upuriem. Ir darba devēji, kas izmanto šādus cilvēkus.
Daļa latviešu rīkojas bezatbildīgi un vieglprātīgi
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka daļa latviešu, kuri pārceļas uz dzīvi citā valstī, rīkojas bezatbildīgi un vieglprātīgi. Ir gadījumi, kad latvieši ignorē svarīgas Vācijas iestāžu vēstules, jo uzticas apšaubāmiem “čomu” ieteikumiem.
Lai gan mūsdienās par katru valsti internetā var atrast ļoti daudz informācijas, tomēr daļa latviešu, kas pārceļas dzīvot un strādāt uz ārvalstīm, neko nezina par reālajiem apstākļiem izvēlētajā zemē.
