Sabiedrība
2024. gada 7. februāris, 18:27

Krievija represijām nekautrējas izmantot pat Interpolu

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

Jurists Aleksejs Jeļisejevs no dzimtās Kirgizstānas bija spiests bēgt pēc politisko represiju uzsākšanas. Kaut arī viņam bija iespējas palikt gan ASV, gan vairākās pārtikušajās Eiropas valstīs, viņš tomēr izvēlējās Latviju. Jeļisejevs naturalizācijas kārtībā ir ieguvis Latvijas pilsonību, iemācījies latviešu valodu un šobrīd raksta doktora disertāciju, vienlaikus palīdzot cilvēkiem, kuri nokļuvuši līdzīgā situācijā.

Kur jūs esat dzimis, kā nonācāt Latvijā, un kā radās ideja palikt šeit uz pastāvīgu dzīvi? 

Esmu dzimis Biškekā, Kirgizstānas galvaspilsētā, un pēc izglītības iegūšanas vairākus gadus pasniedzu tieslietas vietējā augstskolā. 2002. gadā kļuvu par zvērinātu advokātu, un manu klientu vidū bija arī nopietnas valdības struktūras. Tas arī bija viens no izbraukšanas iemesliem, jo pēc 2010. gada Krievijas organizētā valsts apvērsuma valstī man bija steidzami jādomā par savu un savas ģimenes glābšanu. 

Es tiku iekļauts Kirgizstānas tautas ienaidnieku sarakstā, un par manu galvu tika izsludināta atlīdzība 100 000 dolāru apmērā. Par laimi, tieši tajā laikā biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur man pat piedāvāja piešķirt politisko patvēruma. Taču man vajadzēja glābt arī sievu un dēlu, kuriem, par laimi, bija Šengenas vīzas. Tā es nokļuvu Rīgā.

Sākumā gan cerējām uz drīzu atgriešanos dzimtenē, taču represiju ārprāts Kirgizstānā tikai pastiprinājās – cilvēki tika spīdzināti, nogalināti, bet tiesu un tiesībaizsardzības sistēmas vienkārši iznīcinātas. Manas tiesvedības pret tā saucamo pagaidu valdību tika vienkārši izmestas miskastē, pat bez formālas izskatīšanas.

Tad nu vienā brīdī sapratu, ka man Latvijā patīk. Ļoti labi atceros to dienu, kad, braucot taksometrā pāri Vanšu tiltam, atgriežoties no ārzemēm, es vienkārši fiziski sajutu, ka atgriežos mājās un citas mājas man nav vajadzīgas. Tā nu es 2011. gada sākumā saņēmu bēgļa statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. 
Toreiz, pieņemot izskatīšanai manus dokumentus, ierēdņi pat jokojot teica, ka viņiem ir jādomā, vai esmu pie pilna prāta, jo pirmo reizi redzot patvēruma meklētāju ar divām diplomātiskajām pasēm un derīgām ilgtermiņa vīzām uz četrām ļoti drošām valstīm. Arī ģimene mani pilnībā atbalstīja.

Cik viegli vai grūti bija apgūt latviešu valodu un nokārtot naturalizāciju?

Es apmeklēju kursus, mācījos privāti pie pasniedzējiem un sazinājos latviski ikdienas dzīvē. Pēdējais, starp citu, bija visgrūtākais, jo apkārtējie ar savu laipnību un taktu, runājot ar mani, visbiežāk pārgāja uz krievu valodu. 
Principā, ja gribētu, Rīgā bez problēmām varētu atrast kādu sociālo burbuli starp krievvalodīgajiem, bet es apzināti vilku sevi ārā no šāda veida komforta zonas, lai pēc iespējas ātrāk apgūtu latviešu valodu. Protams, valodas apguvē palīdzēja labi izstrādāta metodika un ļoti labi skolotāji, kuri man tiešām vēlējās  valodu iemācīt.

2013. gadā saņēmu kategoriju B2, un 2016. gadā bija jākārto speciālais valodas eksāmens naturalizācijai. Pēc sešiem Latvijā nodzīvotiem gadiem tas vairs nebija grūti. Citi šķēršļi pilsonības iegūšanai man neradās. Jau no pirmajām dzīves dienām Latvijā es strādāju, maksāju visus nodokļus, nepārkāpu nekādus likumus. Tāpēc viss naturalizācijas process aizņēma nepilnus sešus mēnešus. Kopš 2016. gada septembra esmu pilntiesīgs Latvijas pilsonis, par ko esmu ļoti lepns un pateicīgs.

Lai darbotos jurista specialitātē, ir jāapgūst arī visa juridiskā terminoloģija valsts valodā, bet, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, jābūt arī vietējai augstākajai izglītībai. Kādi ir plāni šajā virzienā?

Mana specializācija tiesību jomā ir manu klientu aizsardzība galvenokārt starptautiskās institūcijās, tādās kā Interpols, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību komiteja un citās, kā arī patvēruma jautājumu risināšana. Lai to darītu Latvijā, nav jākļūst par zvērinātu advokātu. Mans starptautiskais jurista statuss ir pilnīgi pietiekams šāda veida juridiskās palīdzības sniegšanai. 

Šobrīd beidzu rakstīt doktora disertāciju augstskolā Turība – pēc tās aizstāvēšanas varēšu iegūt zvērināta advokāta statusu arī Latvijā. Ar daudziem saviem Latvijas kolēģiem es jau tagad veiksmīgi sadarbojos. Man ir diezgan specifiska juridiskās prakses joma, ko zvērinātie advokāti parasti nepraktizē. Tāpēc viņi bieži vēršas pie manis, kad viņu klientiem ir nepieciešami mani pakalpojumi, un es ar prieku sadarbojos ar viņiem procesuālos jautājumos.

Jūs visai daudz laika veltāt dažādu bēgļu un migrācijas jautājumu risināšanai. Kāpēc tāda izvēle, ar to taču daudz naudas nopelnīt nevar? 

Es turos pie principa – ja esi palīdzējis sev, tad palīdzi arī citiem. Es pats personīgi esmu gājis tam visam cauri un visus manis sniegtos juridiskos pakalpojumus esmu pārbaudījis, ja tā var teikt, uz savas ādas. Tas ļauj man labāk izprast klientus un izveidot ar viņiem uzticamākas attiecības. No vienas puses, man arī ir vieglāk saprast viņu problēmu būtību, kura man nav kaut kas abstrakts.

Dažreiz cilvēki pat neaizdomājas, ka patvēruma pieprasīšana ir efektīva juridiska procedūra, lai aizsargātos no iespējamas diskriminējošas vajāšanas, nevis veids, kā imigrēt no nabadzīgām valstīm. Diemžēl pastāv stereotipi, ka bēgļi vienmēr ir tie, kas nelegāli šķērso robežu, lai apmestos labi paēdušajā Eiropā un dzīvotu no pabalstiem. 
Tāpēc daudziem pašpietiekamiem cilvēkiem, kuri dzīvē ir sasnieguši augstu profesionālo un finansiālo līmeni, ir zināmā mērā kauns par šo statusu. Mans uzdevums ir kliedēt šo mītu, jo daudzos gadījumos patvērums ir praktiski vienīgā likumīgā iespēja, lai izvairītos no vajāšanas.
Runājot par honorāriem, arī bēgļiem ir dažādi finansiālie līdzekļi un situācijas sarežģītība. Tas ļauj man diferencēt savu pakalpojumu apmaksu, sniedzot ievērojamas atlaides vai pat palīdzot bez maksas gadījumos, kad cilvēkiem patiešām ir finansiālas grūtības. Es noteikti nekad neatteikšos palīdzēt cilvēkam, jo viņam trūkst naudas. 

Tajā pašā laikā mani pakalpojumi nebūs lēti tiem, kuriem ir finansiālas iespējas, bet vienkārši žēl maksāt adekvātu honorāru par pakalpojumu. Šī pieeja nodrošina man gan ienākumus, gan ļauj palīdzēt tiem, kam patiešām šī palīdzība ir vajadzīga.

Jums ir arī sadarbība ar organizāciju Drošā māja. 

Palīdzot bēgļiem, cenšos panākt, lai viņi nekļūtu par slogu vai draudu valstij un sabiedrībai. Es nekad nesaistos ar reliģiskiem ekstrēmistiem, kas varētu iedragāt mūsu kultūras vienotību un drošību. Tāpat vienmēr palīdzu saviem klientiem integrēties Latvijas sabiedrībā, mudinot tos apgūt valsts valodu, kā arī jau no pirmajām dienām strādāt un nodrošināt sevi ar mājokli, lai viņu uzturēšanās Latvijā nekļūtu par slogu budžetam.

Biedrība Patvērums Drošā māja šobrīd ir, manuprāt, visefektīvākā organizācija Latvijā, kas veiksmīgi palīdz bēgļiem un migrantiem, tostarp arī viņu integrācijas jautājumos. Biedrība vada izcilus valodu kursus, sniedz ļoti noderīgus padomus par nodarbinātību, vada seminārus un citus pasākumus, lai iepazīstinātu bēgļus un migrantus ar Latvijas kultūru un sabiedriskās dzīves noteikumiem. 

Tāpēc mēs aktīvi sadarbojamies, palīdzot un atbalstot viens otru šajos jautājumos. Viņu palīdzība manu klientu socializācijas jautājumos ir nenovērtējama. Ceru, ka arī mana iespējamā dalība viņu aktivitātēs ir noderīga.

Pirms kāda laika nācāt klajā ar informāciju, ka Krievija izmanto Interpolu, lai vajātu Putina režīma pretiniekus. Kā konkrēti tas tiek darīts, un kādas ir iespējas pret to cīnīties? 

Interpols ir starptautiska pasaules kriminālpoliciju sadarbības organizācija, un iesaistīšanās jebkādās politiskajās vai militārajās apsūdzībās ir tai stingri aizliegta. Tikmēr Krievija attiecībā uz saviem politiskajiem oponentiem safabricē, izvirza un iesniedz Interpolam paziņojumus par it kā krimināliem pārkāpumiem – visbiežāk tie ir ekonomiska rakstura (krāpšana, zādzība, piesavināšanās, bankrota pārkāpumi utt.). 

Krievija izmanto to, ka Interpols parasti paļaujas uz dalībvalstu godaprātu. Lai izmantotu Interpola starptautisko meklēšanas sistēmu (galvenokārt tā saukto Red Notice), pietiek ar visai vienkāršiem procesuāliem standartiem, nevis juridisku apsūdzības apstiprinājumu pēc būtības. Normālā situācijā katra valsts savas nacionālās tiesību sistēmas ietvaros pati garantē kriminālvajāšanas likumību, taču Krievijā diemžēl tā nenotiek. Rezultātā Putina režīms izmanto šo iespēju, lai ar Interpolu palīdzību nokārtotu savus politiskos vai personīgos rēķinus.

Protams, labākais risinājums tā apkarošanā būtu apturēt Krievijas dalību šajā organizācijā, tomēr šis mērķis vēl nav sasniegts un, lai cīnītos pret šādu ļaunprātīgu organizācijas izmantošanu no Putina režīma puses, nākas individuāli, rūpīgi un kompetenti veikt katra vajāšanas upura tiesisko aizsardzību 

Vai jums ir izdevies palīdzēt kādam konkrētam cilvēkam šādā situācijā?

Manā praksē jau bijuši vairāk nekā simt individuālu lūgumu Interpola lietu kontroles komisijai par meklēšanas paziņojumu anulēšanu. Jāsaka, ka tieši pēdējā gada laikā šādu klientu skaits ir krasi pieaudzis, jo Krievija to dara arvien intensīvāk.

Interpola komisijas lēmumi ir stingri konfidenciāli un nav publiski izpaužami,  tāpēc par konkrētiem cilvēkiem, kuru meklēšana tika atcelta, varētu runāt tikai ar viņu piekrišanu. Taču pie jau publiski zināmajiem varu minēt slaveno krievu žurnālistu Aleksandru Švarjovu, kura vajāšanu organizēja Putina oligarhs Ališers Usmanovs un bijušajam Kazahstānas prezidentam Nazarbajevam savulaik pietuvinātais Keness Rakiševs. Ar manu juridisko atbalstu Aleksandrs saņēma patvērumu Latvijā un tika atcelta arī viņa Interpola meklēšana.

Kā naturalizēts pilsonis – vai jūs atbalstāt likuma normas, kas ļautu valstij atklāti nelojāliem pilsoņiem šādi iegūtu pilsonību anulēt, un vai tas nav pretrunā ar kādiem starptautiskajiem normatīviem? Piemēram, ja pilsonība ir tikai viena, tad to atņemt it kā nevar, jo tad persona kļūst par bezvalstnieku.

Es uzskatu, ka pilsonība nav neatņemamas vai dabiskas cilvēktiesības. Līdz ar to pilsonības atņemšana personas acīmredzamas nelojalitātes gadījumā Latvijas valstij no juridiskā viedokļa ir pieņemama. Arī es kā pilsonis atbalstu šo iespēju, jo esmu personīgi ieinteresēts, lai Latvija turpinātu pastāvēt kā neatkarīga suverēna valsts, kas spēj aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus.

Starptautiskajās tiesībās tiešām pastāv ierobežojumi vienīgās pilsonības atņemšanai. Taču šis ierobežojums zaudē spēku gadījumā, ja pilsonība ir iegūta nepatiesu ziņu vai maldināšanas rezultātā. Lai iegūtu pilsonību, katra persona naturalizējoties dod solījumu par lojalitāti Latvijai. Tieši tādēļ nelojalitātes izrādīšanu var uzskatīt par krāpšanos pilsonības iegūšanas procesa laikā. 

Protams, šeit būs nepieciešama skaidra nelojalitātes definīcija tiesību aktos, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas un apstrīdēšanas. Jebkurā gadījumā Latvija šajā ziņā nebūtu unikāla, jo šādā veidā ir iespējams zaudēt gan ASV, gan Francijas, gan daudzu citu valstu pilsonību.

Acīgi vērotāji būs pamanījuši jūsu vārdu Latvijas miljonāru sarakstā – vai tiešām esat tik bagāts?

Savulaik ANO Cilvēktiesību komiteja man piešķīra kompensāciju no Kirgizstānas par pret mani izdarītajiem tiesību pārkāpumiem pēc 2010. gada apvērsuma. 
Tikmēr, jau gaidot šo spriedumu, viens no Kirgizstānas prezidentiem sarīkoja referendumu par konstitūcijas maiņu – ar mērķi atbrīvot valsti no pienākuma ievērot turpmākos ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumus. Protams, izklausās traki, bet fakts ir tāds, ka tad, kad ANO komiteja lika Kirgizstānai izmaksāt man taisnīgu kompensāciju un atbilstošu kompensāciju par zaudējumiem, Kirgizstānas konstitūcija jau ļāva viņiem ignorēt šo lēmumu. 

Mana iekļaušana miljonāru sarakstā bija nevis man reāli piederošie līdzekļi, bet gan grāmatvedības uzskaite par to, kam man būtu jāpieder. Tā kā spriedums netika izpildīts, tad iespējamā peļņa pārvērtās par zaudējumiem, un  par  miljonāru es tā arī nekļuvu. 

Interpola galvenais birojs atrodas Lionā, Francijā. Krievija 1923. gadā dibināto starptautisko organizāciju izmanto, lai vajātu Putina režīma pretiniekus.