Briškens: “Divas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja Dūdas kungs nebūtu devies savos dārgajos komandējumos”
Trešdien, 7. februārī, preses konferencē satiksmes ministrs Kaspars Briškens asi nosodīja “Latvijas Pasta” padomes izšķērdīgo rīcību un informēja sabiedrību par turpmākajiem soļiem pasta funkciju saglabāšanā valstī.
Jau ziņots, ka 07. februārī atkāpušies VAS "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs. Kā iemeslu viņi minēja komunikāciju ar Satiksmes ministriju norādot, ka "tā nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu".
"Pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos,” vēstīts padomes oficiālā paziņojumā.
Tomēr satiksmes ministrs norāda, ka iemesls, kādēļ krita "Latvijas pasta" padome esot cits – padomes locekļi esot izlēmuši atkāpties brīdī, kad viņiem tika uzdoti padziļināti skaidrojumi par izšķērdīgiem tēriņiem.
“Latvijas pasta” izsķērdīgā rīcība
“Raimonds Dūda aizvadītajā gadā no septembra līdz decembrim komandējumos Šveicē pavadīja 25 dienas, kurās iztērēja 25 tūkstošus eiro,” norāda Briškens, “ un laikā, kad pasts atrodas smagā finanšu stāvoklī – atlaiž darbiniekus un slēdz nodaļas, apejot arodbiedrības un koplīgumu, šāda izšķērdība nav pieļaujama."
Viņš skaidro, ka padome izlēma atkāpties brīdī, kad tai tika uzdoti padziļināti skaidrojumi par tēriņiem”.
“Carnikavas nodaļai aizvadītajā gadā tika konstatēti 12 tūkstošu eiro lieli zaudējumi. Ja Dūdas kungs nedotos savos braucienos, būtu iespējams glābt divas šādas pasta nodaļas,” skaidro Brikškens.
Tāpat viņš “nosodījis “Latvijas pasta” ekstravaganto ballīti, kas norisinājās šī gada 3. februārī, nodēvējot to par “nepieļaujamu izšķērdību”.
Pasākums izmaksāja 145 tūkstošus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un tajā tika apbalvoti konkursa "Mans pastnieks 2023" uzvarētāji. VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare ministra pārmetumus noraida uzsverot, ka “izmaksās netika iekļauta ne uguņošana, ne alkohols, ne citi tamlīdzīgi elementi”.
“Latvijas pasta” turpmākā darbība
Briškens norādījis, ka Satiksmes ministrija turpinās “stratēģiskā līmenī sadarboties ar esošo pasta valdi, bet padomes kompetencē būs lemt par iekšējiem pārkāpumiem konkrētu darbinieku rīcībā”.
“Mēs šobrīd meklējam opcijas kā nodrošinot pasta pakalpojumu nepārtrauktību un uzlabot pasta darbību. Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldībā esošiem klientu apkalpošanas centriem – izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, dzelzceļa stacijas telpās, vai arī vienoties ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem vai degvielas uzpildes stacijām, lai nodrošinātu pakalpojumus šādā veidā,” vēsta ministrs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka “straujais “Latvijas Pasta” nodaļu slēgšanas plāns sākotnēji ieviests bez pienācīgas pašvaldību, iedzīvotāju, arodbiedrību, uzņēmuma darbinieku vai institucionālo partneru informēšanas, tādēļ nodaļu slēgšanas process ir apturēts".
“Mēs esam gatavi veikt atkārtotu procesu, un lēmuma pieņemšanā iekļaut visas iesaistītās puses, lai nodrošinātu līdzsvarotu "Latvijas Pasta" modeli, kas ļaus tam darboties rentabli un pilvērtīgi kā sabiedrībā nozīmīgu funkciju veicējam,” norāda ministrs.
Briškens uzsvēris, ka “valsts ir gatava nodrošināta pasta pakalpojumu saglabāšanu, tādēļ vajadzības gadījumā tiks lemts jautājums par papildu finansējuma piesaisti. Tuvākajās dienās “Latvijas Pastam” plānots iecelt pagaidu padomi, bet vēlāk – konkursa kārtībā pilnvērtīgu un pastāvīgu padomi”.
