Lauksaimnieku protesti 2009. gadā
Lauksaimnieku protestos 2009. gadā piedalījās vairāki tūkstoši zemnieku, un līdz Rīgai atbrauca vairāki simti traktoru. Protesta laikā līdz Ministru kabinetam ...
FOTO: zārks pie Saeimas un tūkstošiem zemnieku ielās - kā lauksaimnieki 2009. gadā protestēja
5. februārī visā Latvijas teritorijā noris plaši protesti, kuros lauksaimnieki valdībai pieprasa risinājumus vairākiem nozarē sasāpējušiem jautājumiem. Pēdējie šādi plaša mēroga protesti norisinājās 2009. gadā un tie rezultējās zemkopības ministra demisijā.
2009. gadā, kad Latvijas iedzīvotājus smagi bija skārusi pasaules finanšu krīze, tūkstošiem zemnieku mēroja ceļu uz Rīgu, lai pievērstu valdības uzmanību katastrofālajai situācijai lauksaimniecībā un zemnieku saimniecību bankrotam.
3. februārī uz Rīgu devas vairāki simti traktoru, kas bloķēja satiksmi galvaspilsētā un uz Rīgas apvedceļiem. Pie Ministru kabineta pat tika aizāgādāts zārks ar nodīrātām govju galvām, kas simbolizēja lauksaimniecības nāvi.
Ministru kabineta ēkas no iekšpuses tika aizlēgtas un tās apsargāja vairākas policijas ekipāžas. Tomēr zemnieki solīja no ministrijas projām nebraukt tik ilgi, kamēr netiks panākti viņiem labvēlīgi risinājumi.
Kad protesta dienas vakarā par demisiju paziņoja tā laika zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, un valdība paziņoja par lēmumu novirzīt 22 miljonus latu (aptuveni 31 miljoni eiro) lauksaimniecības atbalstam, protestētāji piekāpās un uzsāka galvaspilsētas autoceļu atbrīvošanu.
Jau ziņots, ka 5. februārī Latvijā notiek plaši lauksaimnieku protesti. Nozares pārstāvju prasības ir sekojošas:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums
- Zemnieki pieprasa valdībai nedēļas laikā sagatavot visu normatīvo aktu bāzi, lai noteiktu tūlītēju (bez pārejas perioda) aizliegumu visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas.
- Veicināt Ukrainas graudu tranzītu uz trešajām valstīm.
- Nekavējoties darīt visu iespējamo, lai apturētu visu pārtikas produktu un lopbarības tranzītu no Krievijas un Baltkrievijas.
- Noteikt aizliegumu saņemt publisko finansējumu jebkādās valsts administrētās atbalsta programmās uzņēmumiem, kuri izmanto Krievijas pārtikas produktus un izejvielas.
- Atjaunot 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem
- Veikt aprēķinus par fiskālo ietekmi, ieviešot samazinātu 5% PVN likmi svaigiem pārtikas produktiem.
- Nodrošināt papildus degvielas limitus lopkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecībām.
- Nekavējoties veikt darbības, kuru rezultātā tiktu palielināts vietējo produktu īpatsvaru veikalu plauktos, kā arī valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos.
- Līdz 2024. 1.jūnijam novērst ilggadīgo zālāju atjaunošanas prasību.
- Nedēļas laikā pieņemt lēmumu par tiešsaistes atskaišu sistēmu (VAAD LIZ PS, CILDA) obligātas izmantošanas atcelšanu līdz brīdim, kamēr sistēmas ir funkcionējošas, pārbaudītas, izturējušas drošības testus, un lietotājiem draudzīgas.
Lauksaimnieku skaidrojums - šī brīža atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildus problēmas. - Nedēļas laikā pieņemt lēmumu par precīzo tehnoloģiju reģistra izveidi, atceļot SHP, ISO XML un citu failu iesniegšanu ekoshēmām, mēneša laikā lēmumu realizēt.
Lauksaimnieku skaidrojums - birokrātija paralizē lauksaimnieku darbu - tā vietā, lai strādātu, lauksaimniekiem ar fotofiksāciju kontrolējošām iestādēm jāpierāda katra sava darbība uz lauka. - Līdz 2025. gada 1. jūlijam izveidot un iesniegt Eiropas Komisijā vienkāršu atbalsta sistēmu, samazinot pasākumu skaitu un sadrumstalotību, un nosakot skaidras, reālistiskas references vienības.
Lauksaimnieku skaidrojums - saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģisko plānu (SP) ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana (piemēram, fotofiksācija) prasa vērā ņemamus papildus resursu (laika, finanšu). Kā arī nereti reālajā dzīvē šīs prasības ir faktiski nerealizējamas.
- Nedēļas laikā nodrošināt sējumu un dzīvnieku apdrošināšanas programmas nepārtrauktību (kārta atvērta visu gadu), stabilitāti un 70% atbalsta intensitāti apdrošināšanas polisēm.
- Nedēļas laikā pieņemt lēmumu paplašināt ALTUM apgrozāmo līdzekļu programmu lauksaimniekiem, lai tās ietvaros būtu iespējams uzņemties jaunas saistības arī turpmāk.
- Nodrošināt līdzekļu pietiekamību kredītprocentu daļējas dzēšanas programmā. Neattiecināt de-minimis uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.
- Nav pieļaujama Latvijas produktīvo zemju izņemšana no ražošanas, ja par to nav paredzētas godīgas ES kompensācijas.
- Nacionāli apgrūtinājumi zemes resursiem ieviešami tikai tad, ja tiek paredzēti adekvāti finansiālie resursi zaudējumu un negūto ieņēmumu kompensēšanai.
