Rīgas dome vairumā iepirkusi miskastes urnas jauna telefona cenā. Vai nevarēja lētāk?
Atkritumu urna par 1310 eiro – par tādu naudu var nopirkt labu datoru, televizoru ar 190 centimetru ekrānu, jaunāko “iPhone”, pēc sludinājuma 2005. gada auto “Škoda Fabia” vai vismaz četras Latvijā ražotās. Tomēr Rīgas domē apgalvo, ka šis bijis izdevīgs darījums.
Jaunās daudzviet Rīgā uzstādītās urnas ražojis Norvēģijas uzņēmums “Vestre”. Uz lielo cenu norāda gan pašvaldības opozīcijas deputāti, gan kritiķi sociālajos tīklos.
Divreiz ietilpīgāka
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilemsons “Re:Check” informējis, ka nopirkts modelis “City”, ar 150 litru ietilpību, korpuss izgatavots no trīs milimetrus bieza tērauda.
“Re:Check” citē kādu dezinformatoru Vladimiru Vološinu, kurš Pārdaugavas uzņēmuma “Darba spars” ražotu atkritumu tvertni no nerūsējošā tērauda pamanījis par 359 eiro, ja ir konkrētā veikala klienta karte. Ja pirktu tieši no ražotāja un vairumā, visdrīzāk būtu vēl lētāk. Tiesa gan, šī urna ir viena milimetra biezumā un ar 70 litru ietilpību.
Rīgas dome pirkumu pamatojusi ar augstu izturību – ražotājs devis mūža garantiju pret rūsu un 15 gadus korpusa krāsojumam, un neviens vietējais uzņēmums tik augstas kvalitātes atkritumu urnas nepiedāvājot.
“Tas nozīmē, ka varam vienreiz iegādāties kvalitatīvu un izturīgu risinājumu par augstāku cenu vai arī mainīt lētākas urnas ik pēc trim gadiem, par kuru demontāžu, utilizāciju un jaunu uzstādīšanu arī papildus jāmaksā,” skaidro Vilemsons.
Sola izturību uz gadu desmitiem
“City” atkritumu urnās izmantots parastais tērauds, taču noklāts ar cinka aizsargkārtu, kas pasargā pret rūsēšanu un palielina mehānisko izturību. Uzņēmumā skaidro, ka cinka kārtiņa ir 0,8 līdz 1,2 mikrometrus bieza.
Āra apstākļos kārtiņa katru gadu kļūst nedaudz plānāka (vidēji par 1,8% no sākotnējā biezuma), un pēc “Vestre” aplēsēm tā turēsies vismaz 30 līdz 40 gadus. Papildus tam cinka kārtiņa klāta ar polimēru, ko veido sveķi, pigmenti un citas vielas, kas kopā arī palīdz novērst rūsēšanu.
Konkrētajām urnām ir C5-M klases jeb ļoti augsta aizsardzība pret rūsu. Šīs kategorijas materiālus parasti izmanto vietās ar palielinātu mitrumu un sāļumu, piemēram, naftas platformās, raksta “Re:Check”.
Cinkots tērauds arī Latvijas ražojumam
Darba spara valdes loceklis Valērijs Vasiļevskis telefonsarunā “Re:Check” atzinis, ka atkritumu tvertnes atšķiras pēc apjoma un metāla biezuma. Tomēr viņš paudis, ka kvalitātes ziņā vietējais ražojums nav sliktāks.
Arī “Darba spara” tvertnes izgatavotas no cinkota pulverkrāsota tērauda – korpuss ir 2,5 milimetru biezumā, durvis – 1,5 līdz divi milimetri. Vološina minētais salīdzinājums gan nav korekts, jo viņš rāda divreiz mazāku urnu. Tomēr “Darba spara” ražojums ar 150 litru ietilpību nopērkams vēl izdevīgāk, četrarpus reižu lētāk, ja ņem desmit uzreiz – par 290 eiro ar PVN. Pērkot vairākus simtus, būtu vēl lētāk.
Tā gluži nav, ka galvaspilsētā ignorē vietējo preci – pērn maijā “Rīgas mežu” apsaimniekotajos parkos uzstādīja 70 jauna dizaina atkritumu urnas, ražotas “Darba sparā” un aprīkotas ar plauktiņu tukšajām dzērienu pudelēm un bundžām, kuras var nodot depozītā.
