Profesors Mārcis Auziņš par korupciju Ukrainā: "Atbalsts Ukrainai nav pa tukšo!"
Profesors Mārcis Auziņš uzskata, ka lielais korupcijas apmērs Ukrainā var apdraudēt palīdzības apmēru ko tā saņem no ārzemēm. Ja mēs, Latvijā, gan daudz emocionālāk, gan fiziskāk izjūtam notikumus un procesus Ukrainā, uz Ukrainas karu raugāmies kā uz cīņu arī par mūsu brīvību, tad valstīs, kuras atrodas tālāk no šī reģiona, to vērtē savādāk.
Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā vēl īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija teikts: “Lai gan Eiropas Savienība (ES) ieviesusi vairākas iniciatīvas ar mērķi samazināt korupcijas iespējas Ukrainā, konstatējam, ka augsta līmeņa korupcija joprojām ir viena no galvenajām Ukrainas problēmām.” Arī sākoties pilna mēroga karam korupcija nepazuda kā uz burvju nūjiņas mājienu, tieši otrādi – fakti liecina drīzāk par pretējo. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai korupcija Ukrainā neapdraud palīdzību, ko tai sniedz citas valstis?” To Jauns.lv vaicāja fiziķim, bijušajam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam.
“Mēs šeit, Latvijā, varbūt domājam: nu, labi kaut ko tur pa vidu nozags, bet vismaz tas cīņas potenciāls un iespējas cīnīties tiks saglabātas. Tomēr valstīs, kuras ir drusku tālāk no šī notikuma, tas spēlē ļoti lielu lomu,” runājot par korupciju Ukrainā, saka Mārcis Auziņš.
Viņš arī atgādina to, ka pašreizējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nākšana pie varas notika ne jau bez “lielām finansēm un oligarhu līdzdalības”: “Kādu brīdi, cik sapratu un jutu, viņš tā kā nedaudz turējās malā, nemēģinot uzbrukt korupcijai un oligarhiem. Bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa pozīcija nedaudz mainījās, viņš sajuta savu spēku, politisko pozīciju un tā tālāk.
Ja analizējam dažādus korupcijas indeksus, tad Ukrainā situācija uzlabojas, lai gan tā ir daudz sliktākā situācijā kā daudzās Balkānu valstīs, kuras arī ir ceļā uz korupcijas izskaušanu. Ukraina ir arī ievērojami sliktākā situācija nekā Aleksandra Lukašenko pārvaldītā Baltkrievija. Te gan jāsaprot, ka absolūti totalitārā valstī cīnīties ar korupciju ir daudz vienkāršāk nekā demokrātijā.
Nesen dzirdējām, ka, cik atminos, Ukrainas aizsardzības ministra pirmais vietnieks tika pieķerts koruptīvās darbībās un tika noņemts no amata. Un šādu faktu ir samērā daudz. Līdz ar to ir divi vēstījumi.
Pirmā ziņa ir tā, ka kaut kas tiek darīts, lai situāciju vērstu par labu un, iespējams, ne tik maz, jo tas, ka “pieķeras klāt” valdības ešalona augstākajām amatpersonām, nozīmē to, ka valstī ir parādījusies kaut kāda iespēja cīnīties pret korupciju.
Bet no otras puses – mēs katrs apzināmies, ka korupcija ir klātesoša, ka savu sūri grūti nopelnīto naudiņu ziedojot Ukrainas atbalstam, mums nav simtprocentīgas pārliecības, ka tā nonāks tur, kur mēs gribētu, lai tā nonāk.”
Tomēr tas it nebūt nemazina Mārča Auziņa vēlmi atbalstīt Ukrainu, jo virsmērķis – veicināt Ukrainas uzvaru – ir daudzkārt lielāks par iespējamajiem koruptīvajiem riskiem. Dēļ varbūtējām bailēm par to, ka pa ceļam kaut ko nozags, nevajadzētu pārstāt atbalstīt Ukrainu, tā nav pareizā pozīcija, uzsver profesors un atgādina, ka varbūt daudziem šķietami “nodrāztais” sauklis, ka Ukraina cīnās arī par Latviju, mūsu brīvību un neatkarību it nemaz nav nodrāzts – tā ir absolūta realitāte un mūsu atbalsts Ukrainai “nu galīgi nav pa tukšo”. Tas jāturpina, un Mārcis Auziņš ir pārliecināts, ka tā domā vairums Latvijas iedzīvotāju.
Kā Mārcis Auziņš vērtē korupcijas situāciju Ukrainā, un kā tā var ietekmēt palīdzības sniegšanu tai, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
