Šobrīd Latvijā pensijā iet 64 gadu vecumā, bet vai ir iespējams, ka slieksni paaugstinās līdz 68?
foto: Evija Trifanova/LETA
Sabiedrība

Šobrīd Latvijā pensijā iet 64 gadu vecumā, bet vai ir iespējams, ka slieksni paaugstinās līdz 68?

Jauns.lv

Līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. Politiķu vidū ik pa laikam rodas diskusijas par to, vai pensiju latiņa jāturpina celt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju - dzimstības kritumu un darbaspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas.

Šobrīd Latvijā pensijā iet 64 gadu vecumā, bet vai...

Šogad pensionēšanās vecums sasniedzis 64 gadus un 9 mēnešus. Pensiju reforma sākās 2014. gadā. 10 gadu laikā katru gadu pensionēšanās vecums tika pacelts par trim mēnešiem, un līdz 2025. gadam tas sasniegs 65 gadus - gan vīriešiem, gan sievietēm. Minimālais darba stāžs iespējai pensionēties no nākamā gada būs 20 gadi līdzšinējo 15 gadu vietā.

Šodien Latvijā, pēc Labklājības ministrijas datiem, ir 437,3 tūkstoši pensionāru. Katru gadu pensijā dodas aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Taču šis skaits nemitīgi samazinās, kas saistīts tieši ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".

Vidējais vecuma pensijas apmērs Latvijā šodien ir 563,81 eiro. Labklājības ministrs Uldis Augulis uzskata, ka sociālais budžets ar šīm izmaksām pagaidām tiek galā un nekādu priekšnoteikumu turpmākai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai nav. Bet ir svarīgi, kā attīstīsies ekonomika, uzsver ministrs.

Pēc ekonomikas doktora, pensiju sistēmas jomas eksperta Edgara Voļska domām, šodien runāt par kārtējo pensionēšanās vecuma celšanu ir pāragri. Eksperts uzskata, ka pašreizējā reforma ar pensionēšanos 65 gadu vecumā ir pārdomāta un aprēķināta, ņemot vērā demogrāfisko un ekonomisko situāciju.

Lai arī turpmāk nebūtu jāpaaugstina pensionēšanās vecums, Latvijai nepieciešams papildus liels darba roku skaits. Tā ka bez migrācijas neiztikt.

Pie tam ir svarīgi, lai cilvēki, kas ierodas Latvijā, strādā legāli un maksā nodokļus mūsu valstij, tikai tad būs jēga sociālajai jomai.

Ja tomēr ekonomiskā situācija liks iet uz nepopulāriem pasākumiem un pacelt pensionēšanās vecumu, teiksim, līdz 68 gadiem, tam, pēc Edgara Voļska domām, jābūt "ceļam ar divvirzienu kustību".

No valsts un uzņēmēju puses ir jāsagatavo bāze - pirmspensijas vecuma cilvēku pārsagatavošana un veco ļaužu veselības atbalsta programma, lai viņi pēc iespējas ilgāk varētu uzturēties darba tirgū.