Siliņa: Čakša individuāli strādās ar pašvaldībām par izmaiņām skolu tīklā
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir gatava individuāli strādāt ar pašvaldībām par gaidāmajām izmaiņām skolu tīklā, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes klāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa atkārtoti uzsvēra, ka izmaiņu izglītības sistēmā mērķis ir bērniem nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību. Visi vēlamies, lai bērns pēc mācībām skolā var iestāties labā augstskolā un pieaugušā vecumā iegūt darbu ar labu atalgojumu, sacīja politiķe.
"Nevienu skolu neslēdz Izglītības un zinātnes ministrija. (..) Tas ir un paliek pašvaldības lēmums," sacīja valdības vadītāja skaidrojot, ka katra pašvaldība pati izlemjot, piemēram, kādas divas skolas konsolidēt kopā, lai bērniem būtu pieejamas matemātikas, ķīmijas, fizikas specializētās klases. Šādi lēmumi tiek pieņemti, arī lai risinātu pedagogu trūkumu, norādīja Siliņa.
Situācijas pašvaldībās nav vienādas, tāpēc pieejamā finansējuma jautājumus IZM būs jāskata ar pašvaldībām individuāli, pauda Ministru prezidente. Tāpat jārisina autobusu pieejamība nokļūšanai jaunajā skolā, atzīmēja Siliņa.
Ministru prezidente ir pārliecināta, ka, izskaidrojot ieguvumus vecākiem, radīšoties lielāka sapratne.
Būs arī vietas, kur jāceļ jaunas skolas, jo, piemēram, Rīgā un Ādažos trūkst telpu. Šis jautājums tiek risināts kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), sacīja Siliņa.
Tuvākajā laikā par izmaiņām skolu tīklā tiks runāts koalīcijas sanāksmē, uzklausot Čakšu.
LETA jau ziņoja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.
Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.
Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Čakša iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.
