Pašvaldības prāto, kā ietaupīt naudu: slēgs skolas, saīsinās darba laiku. "Budžeta kaujas" visā Latvijā

Ja iepriekšējā gadā viena otra pašvaldība vēl spēja izdzīvot ar "nulles budžetu", tad šogad tas nevienam vairs neizskatās pa spēkam, un tiek tērēti samērā nelielie ietaupījumi un ņemti daudzmiljonu aizdevumi.

Vietvarām ir divas lielas iespējas, kā ietaupīt naudu. Pirmām kārtām tas ir uz izglītības rēķina un otrām kārtām uz atalgojuma un administratīvā aparāta izmaksām.

Visvairāk var ietaupīt, slēdzot skolas

Tā kā pašvaldību budžetu lielākās izmaksas (vidēji no 35 līdz 45%, kā nu kurā pašvaldībā) ir atvēlētas izglītībai jeb skolu uzturēšanai, tad, loģiski, ka šajā jomā arī ir mēģinājumi rast vislielākos ietaupījumus.

Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi, ka lauku pamatskolās vienā klasē jāmācās desmit bērniem, pretējā gadījumā pedagogiem no valsts alga "nespīd". Tā nu zem sitiena nonākušas desmitiem mazo skolu visā Latvijā - no Kurzemes līdz Latgalei, no igauņu robežām līdz leišmalei.

Tuvākajās pāris nedēļās izlems desmitiem skolu likteni, jo, ja valsts to pedagogiem naudu nedod, tad algas jāmaksā pašvaldībām, kurām šogad maks ir vairāk nekā caurs.

Tā Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu, Kuldīgas novadā slēgs Nīkrāces pamatskolu, bet Rēzeknē durvis slēgs 4. vidusskola.

Īstas skaidrības par visām slēdzamajām skolām vēl nav, jo Izglītības un zinātnes ministrija pagājušā gada nogalē nolēma vairs nepubliskot slēdzamo skolu karti, "lai
izvairītos no satraukuma radīšanas".  Pie tam ministrija paziņoja, ka "neesot vajadzības publiskot karti, jo gala lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizāciju pieņems pašvaldības". Pirms pāris mēnešiem tika lēsts, ka zem jautājuma zīmes ir ap 60 skolu pastāvēšana.

Pašvaldības klerkus sūtīs atpūtā

Otra iespēja ietaupīt līdzekļus ir samazināt štatu vai saīsināt tā darba laiku. Tā, piemēram, Balvu novadā administrācijas darbiniekiem nolemts noteikt četru dienu darba nedēļu, par šādu iespēju spriež arī citos novados. Bet nekāds dižais ietaupījums šajā variantā neiznāk, jo varbūtējo ietaupījumu noēd minimālās algas pieaugums.

Tomēr vietvaru darbiniekiem jārēķinās, ka viņiem uz darbu kādu laiku nebūs jāiet. Tā Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība paziņojusi par iespējamību, ka desmit pašvaldībām šogad uz mēnesi naudas neesamības dēļ var nākties slēgt visas iestādes, ieskaitot arī bērnudārzus. Pat sarežģīta situācijas solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novadu pašvaldībās.

Tēriņu pārsniegums rēķināms daudzos miljonos

Atbilstoši likumdošanai pašvaldībām budžeti jāpieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas, tātad - šogad līdz 21. februārim. Pašlaik vietvarās notiek "lielā rēķināšana", ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana. Notiek ne tikai karsti strīdi un debates, bet arī novadu mēru krēslu šūpošana. 

Novadu mērus vaino, ka viņi "šmugulējušies" ar budžetu, nespējot atrast naudu visam nepieciešamajam, opozicionārus turot neziņā un tā tālāk. Tā amatu zaudējusi jau Siguldas mēre Līga Sausiņa (Nacionālā apvienība), nu krēsls arī sašūpojies Balvu novada domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam (Latgales partija).

Varam jau runāt par autoritāru vadības stilu, nespēju komunicēt ar politiskajiem pretiniekiem, kaut kādām nelikumībām, bet "pa lielam” stāsts par budžeta naudas sadali šim gadam jeb tās neesamību - visiem naudas nepietiek, un līdz ar to arī neapmierinātība, it sevišķi apdalīto, pieaug. Bet neapmierināto ir vesela jūra - sākot no bērniem (slēdz skolas) un beidzot ar sirmļaužiem (pieaug maksa pansionātos), arī pašvaldību darbinieki sadrūvējušies ne jau darba apjoma samazināšanos, bet gan "solīto” mazāko algu.

 Bet pašvaldības vadītājs daudzos gadījumos arī nav vainīgs, jo visiem taču zināms, ka naudas vienkārši ir tik, cik ir.

Latvijā ir 43 pašvaldības (36 novadi un septiņas valstspilsētas) un vismaz 19 no tām ir problēmas ar budžeta sabalansēšanu - nepietiek desmitiem miljonu latu. Tad nu jāmeklā, kur tos ietaupīt. Lūk, tikai daži skaitļi:

* Balvu novada pašvaldības 2024. gada budžetā trūkst 4,8 miljoni eiro, bet Talsu novadā - 11,3 miljoni eiro.

* Rīgas domes 2024. gada budžeta izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem lielāki nekā ieņēmumi (ieņēmumi - 1, miljardi; izdevumi - vairāk nekā 1,5 miljards eiro).

* Jūrmalā 2024. gada ieņēmumi - 107,5, bet izdevumi - 120,5 miljoni eiro, Saldus novadā - attiecīgi 47,3 un 55,4 miljoni eiro, Salaspilī - 38,8 un 52,3 miljoni, Ventspils novadā - 19,39 un 23,26 miljoni eiro, Jelgavas novadā - 67 un 83,4 miljoni eiro.

* Nauda nepietiek arī Latvijas bagātākajām jeb turīgākajām pašvaldībām. Tā Ropažu novadā 2024. gada pamatbudžeta ieņēmumi ir apstiprināti 82 528 249 eiro apmērā, bet izdevumi - 85 270 696 eiro apmērā, ieskaitot naudas līdzekļu atlikumu (uz gada sākumu) 1 774 030 eiro apmērā.