Tviterkonvoja izveidotājs Reinis Pozņaks par Latvijas dalību ES un NATO: "Ar sabiedrotajiem jebkurā lietā ir vieglāk"
Reinis Pozņaks šobrīd noteikti negribētu, lai Latvija atrastos ārpus ES vai NATO, jo pretējā gadījumā, iespējams, kara frontes līnija pie mums varētu būt kaut kur pie Tukuma. Par galvenajām vērtībām, kuras Latvija ieguvusi būdama šajās aliansēs, viņš nosauc drošību, brīvību un labklājību.
Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tā laika mūsu valsts vadītāji meklēja veidus, kā Latviju padarīt gan par ekonomiski, gan militāri drošu valsti. Par labāko risinājumu tika atzīta pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un militārajai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO). Šogad 29. martā aprit 20 gadi kopš esam NATO, bet 1. maijā šādu pat jubileju varēsim svinēt ES sastāvā. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kādi ir Latvijas ieguvumi no dalības ES un NATO?” To Jauns.lv vaicāja palīdzības Ukrainai, “Twitter konvoja” veidotājam, Eiropas Gada cilvēkam Latvijā’2022 Reinim Pozņakam.
Jāatgādina, ka 1997. gadā Krievija vienpusīgi garantēja Baltijas valstu drošību, taču visas trīs Baltijas valstis no šādām garantijām atteicās. Par Latvijas dalību ES referendumā nobalsoja 67% balsstiesīgo, tikpat cik Igaunijā, un tas bija viens no zemākajiem rādītājiem starp ES kandidātvalstīm (skeptiķu līderos izvirzījās Malta, kur par pievienošanos ES nobalsoja 54% balsstiesīgo; salīdzinājumam - Lietuvā par labu ES nobalsoja 91%).
Par to, ko mēs esam ieguvuši, esot ES un NATO, viņš saka: “Drošība, brīvība un labklājība. To, ka mēs te varam par jebko strīdēties un diskutēt, dzīvot ar dažādiem viedokļiem, kas arī faktiski ir Eiropas lielākā vērtība. Arī tīri praktiski to tagad jūtu, kad nākas braukt uz Ukrainu, šķērsojot ES valstu robežas. Tas ir ārkārtīgi vienkārši un tu ātri novērtē tos praktiskos labumu, ko dod būšana šajā savienībā. Vienmēr ar sabiedrotaiem jebkurā lietā ir vieglāk.”
Vienīgi jāmācās novērtēt un apgūt mums dotās iespējas, un paši vien esam vainīgi, ja tās neesam izmantojuši: “Vienkārši jādara labāk un jābeidz savā starpā kašķēties par sīkumiem, jādara viss, lai saņemtu vairāk.”
Protams, jābūt arī modriem un stingiem attiecībā pret Putina Krieviju, jo tā pašreiz testē, cik tālu “var iet Eiropā”. Reinis Pozņaks norāda, ka līdz Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa kaut kā “ļoti mīksti” reaģēja uz Krievijas agresiju, un tagad sāk rasties iespaids, ka “visi sāk nogurt un padoties”. To, vai Putins testēs arī NATO, rādīs laiks.
Kādu labumu var dod ES, Reinis Pozņaks ilustrē ar vērojumiem Ukrainā: “Ja runā par to pašu korupciju Ukrainā. Viņi ļoti labi saprot, ka vieni paši galā ar to netiks. Viņiem vajadzīgs kāds “ārējais skolotājs”, “stingrais”, kas parāda, kā tās lietas jādara, ka korupcijas jāizskauž. Pie mums, Latvijā, jau tas pats, kur gan ES, gan NATO bija tie stimuli, kas mums lieka sakārtot savas lietas, un vēl joprojām ne līdz galam viss ir sakārtots.
Tāpēc Ukrainai ir vajadzīga ES un NATO. Savukārt mums vajadzīgs, lai Ukraina ir ES, jo domāju, ka Ukraina būs mūsu partneris uz mūžu. Un līdz ar Ukrainas ienākšanu ES tas varas un ietekmes centrs Eiropā novirzīsies austrumu virzienā, kas nāks par labu arī mums, respektīvi - tas palielinātu Latvijas ietekmi ES.”
Kā Reinis Pozņaks vērtē mūsu dalību ES un NATO, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
