Neparasta metode, kas ievērojami samazina skolēnu un studentu stresu testu laikā
Ja skolēniem un studentiem testu laikā ļauj atzīmēt ne tikai vienu pareizo atbildi, bet arī pierakstīt pie pārējiem atbilžu variantiem, kāpēc tie varētu būt patiesi, tad ievērojami samazinās audzēkņu stress testu laikā un uzlabojas to rezultāti.
Par to pārliecinājusies arī Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja, Banku augstskolas asociētā profesore Elīna Miķelsone. Viņa intervijā portālam Jauns.lv aicināja skolotājus atvērties radošai domāšanai.
Dažkārt joprojām māca domāšanu kastītes
Runājot par skolotāju radošumu, šķiet, ka dažkārt joprojām skolēniem māca domāšanu kastītēs, proti, ka iespējams tikai viens risinājums, atbilde un uzskats.
Piemēram, kad pirmo klašu skolēniem liek analizēt pasaku, viņiem ir jāatbild tieši tā, kā skolotāja uzskata – ka lapsa, kura apēda putniņu, ir slikta, lai gan bērns var domāt, ka lapsa ir paveikusi vērtīgu darbu un sagādājusi sev maltīti.
Ir skolotāji, kuri atsakās mainīt pieeju
Miķelsone piekrita, ka šādas situācijas var gadīties. “Es diezgan daudz sadarbojos arī ar skolotājiem. Jāsaka, ka skolotāji ir sarežģītāka auditorija.
Ir skolotāji, kuri saka: “Man strādā uzskats, ka lapsa ir slikta, bet putniņš – labais un nabadziņš. Tā tam būs būt, un es neko nemainīšu savā pieejā.”
Citi pedagogi labprāt atveras radošumam
Bet ir citi pasniedzēji, kas ar radošās domāšanas metodēm plāno, kā savu lekciju pasniegt citādāk.
Viņi tiešām saka: “Pamēģināsim atrast visvairāk variāciju šim stāstam! Labās, sliktās, varbūt labās, vairāk sliktās nekā labās.”
Tas ir vairāk atkarīgs no pasniedzēja. Es redzu, ka pasniedzēji kļūst arvien atvērtāki.
Daļa studentu jau skolā apguvuši radošās domāšanas metodes
Es par radošumu studentiem stāstu jau diezgan ilgi, un man ir prieks, ka atnāk students, kurš saka: “Mans pasniedzējs bija pie jums pirms dažiem gadiem un pēc tam mums mācīja šo [radošās domāšanas] metodi.”
Esmu priecīga, jo tad mēs varam sākt no līmeņa, kas ir augstāks. Tad es saku: “Forši, tu būsi mans palīgs šajā metodē!” Ir pasniedzēji, kas to aiznes tālāk [saviem skolēniem].”
Aicina aplipināt citus ar radošo domāšanu
Būtu ļoti vērtīgi, ja mēs viens otru mēģinātu aplipināt ar radošās domāšanas metodēm un teiktu: “Nav slikti domāt dažādos veidos. Jā, varbūt viena atbilde kādā variantā ir patiesāka.”
“Ļausim saredzēt alternatīvas! Neiekalsim! Atceros, ka man skolas laikā bija problēmas ar šo. Kā bija kaut kas ar atbilžu variantiem, manī iestājās pilnīgs sastingums,” viņa atminējās.
Fizikas tests ar vienu pareizu atbilžu variantu izraisīja šausmas
Piemēram, fizikas tests skolas laikā Miķelsonē izraisīja šausmas, jo bija paredzēta tikai viena pareizā atbilde.
“Es varēju pie katras atbildes pierakstīt, kāpēc tā kaut kādā gadījumā varētu būt pareiza.”
Tikai nesen, mācoties pedagoģijas kursu ASV Bufalo Universitātē, viņa dzirdēja, ka daudziem cilvēkiem šādās situācijās rodas liels stress. “Kā to atrisināt? Ja pasniedzējs dod testu, tad arī ļauj studentam pierakstīt pie atbildes, kāpēc viņš šaubās par šo atbilžu variantu.
Pasniedzēja pieeja būtiski samazināja stresu
Tas ir fantastiski! Tiklīdz viņi ļāva man to sākt darīt, man sāka testos veikties. Es pie visiem atbilžu variantiem sarakstīju, kāpēc tie varētu būt patiesi konkrētā gadījumā. Tas tā noņēma stresu!
Es par šo pasniedzēju pieeju uzzināju tikai tagad. Turpmāk, ja studentiem kādreiz došu testus, tad pievienošu iespēju paskaidrot, kāpēc lapsa ir sliktā un putniņš ir labais vai tieši otrādi.
Parasti es testus neizmantoju, jo man patīk ļaut brīvi izpausties, bet ar šādu pieeju pat testi var kļūt par radošu izpausmes metodi studentiem un skolēniem,” zinātņu doktore dalījās savā pieredzē.
