Kols: "Finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir minimums"

Vairāk munīcijas un pretgaisa aizsardzības resursu piešķiršana Ukrainai būtu labākās zāles pret agresora radīto kara nogurumu Rietumos, šodien Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Kols arī uzsvēra, ka Ukraina jāuzņem NATO un Eiropas Savienībā, un ka šiem mērķiem nav alternatīvu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka kara Ukrainā iznākums noteiks Eiropas, ASV un pasaules drošību turpmākajos gadu desmitos. Ukrainas uzvara ir svarīga demokrātijas nostiprināšanai un uzplaukumam, pauda politiķis.

Ja esam ieinteresēti atjaunot ģeopolitisko uzticamību, normu un institūciju leģitimitāti un globālo stabilitāti, mums ir jāierobežo un jāaptur esošie un potenciālie agresori, norādīja Kols.

Tik ilgi, kamēr Krievija saglabās iniciatīvu, kamēr tā spēs darbināt savu kara mašīnu, tā turpinās eskalāciju, teica Kols. Padoties nogurumam Ukrainai nozīmētu beigt eksistēt. Komisijas priekšsēdētājs pauda, ka jāmobilizē visi spēki, lai Ukraina var no savas teritorijas dot triecienus pa agresora teritorijām līdz uzvarai tik ilgi, cik vajadzēs. 

Tāpat Kols pauda, ka finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir minimums.

Šis nav tikai Krievijas karš pret Ukrainu, jo tā ir arī Krievijas un tās sabiedroto, noziegumu līdzzinātāju cīņa pret Rietumiem, lai destabilizētu visu pasauli, uzsvēra Kols.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda, ka iepriekš rietumvalstis kļūdaini pieņēma, ka Krievija un Ķīna pasaules kārtības pamatjautājumos tuvojas Rietumiem. Krievijas iebrukums Ukrainā ir iespēja atjēgties un mainīties, sacīja Kols, izceļot paradigmas maiņu Eiropā.

Kā satraucošu tendenci Kols minēja konfliktus, pieaugošu sāncensību starp valstīm un globālu demokrātijas panīkumu, norādot, ka galvenais cēlonis tam ir autoritārisma atdzimšana. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka tikai 20% no 7,9 miljardiem pasaules iedzīvotāju dzīvo brīvās valstīs.

Starptautiskā vide arvien vairāk sadrumstalojas, šo plaisu padziļina arī karš Gazā un mazinās arī Eiropas un ASV diplomātiskā dominance, akcentēja Kols.

Šis gads būs lielākais vēlēšanu gads pasaules vēsturē, jo teju puse pasaules iedzīvotāju vairāk nekā 60 valstīs šogad dosies balsot prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, pauda Kols, norādot, ka vēlēšanu iznākumi ASV un Eiropas Parlamentā spēcīgi ietekmēs visu pasauli.

Eiropai šis ir laiks, kad sev un citiem jānodefinē, ka demokrātijas investē citās demokrātijās. Tam jābūt dzelžainam principam globālā līmenī, teica Kols. Izvēlēs starp vērtībām un ērtībām komisijas priekšsēdētājs aicināja izvēlēties vērtības. Eiropas sankcijām beidzot jākļūst par iedarbīgu instrumentu cīņā pret agresoriem, uzsvēra Kols.