Viedoklis: vajadzētu ierobežot valsts un Eiropas finansējumu “bīstamiem satiksmes projektiem”

Krēķis norādīja, ka Rīgas domē ar dokumentiem un stratēģijām saistībā ar satiksmes jomu viss ir labi. “Tajās viss ir noteikts, mums pat nav jāsaka nekas jauns vai jāorganizē tikšanās ar domes vadību. Tur visas prioritātes ir pateiktas, viss ir tā, kā jābūt. Vienkārši netiek sekots tam.

Tagad ir lielo projektu laiks. Nesen īstenoja Austrumu maģistrāles projektu, nākamais, par ko dzirdam, ir Dienvidu tilta ceturtā posma pabeigšana. Pēc tam ir Ziemeļu šķērsojuma daļa Pārdaugavā.”

Nedrīkst īstenot lielus projektus un tikai pēc tam domāt par to ietekmi

Rīgas mērs esot vairākkārt teicis (arī vēl pirms kļuva par mēru), ka sākumā ir jāpabeidz lielie projekti, kas nozīmē 5-10 gadus, bet tad varam ķerties klāt sabiedriskajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem.

Radusies sajūta, ka vispār nav domāšanas, kā tas ietekmētu iedzīvotājus un Rīgas centru, bet galvenais ir lielie projekti. Netiekot domāts par to, kāds ir šo projektu pienesums pilsētnieku dzīvē.

Trūkstot stratēģiska redzējuma par pilsētas kopējo attīstību

Domes vadībai trūkstot stratēģiska, globāla redzējuma par pilsētas kopējo attīstību. “Varbūt mēs skatāmies uz mehānismu vienā veidā, bet politiķi skatās citādāk. Nav izslēgts, ka vienkārši mēs to redzam dažādi.

Ļoti bieži tikšanās reizēs, piemēram, par tiltiem var dzirdēt uzsvaru, ka mēs rosinām mainīt satiksmes plūsmu. Tas tiek likts pirmajā vietā. Mēs nedrīkstam veicināt sastrēgumus.”

Sabiedriskā transporta josla būtu jāveido garāka

Krēķis minēja situāciju uz Vanšu tilta, kur braucēji ik dienas stāv 40-60 minūšu sastrēgumā. Turklāt sastrēgumi sākas jau pie “Spices”, Rīgas lidostas ceļa. 

“Mēs iesakām sabiedriskā transporta joslu veidot jau no “Spices”. Ja mēs to taisīsim tikai uz Vanšu tilta, tad tas neko nedos.” Bet Rīgas domē esot uzsvērts, ka esošās satiksmes plūsmas nedrīkst mainīt.

Jādomā, cik daudz pasažieru var pārvadāt

“Taču ir jautājums: kas pilsētai ir svarīgāk – cik daudz mašīnu tajā posmā stāvēs (turklāt katrā pa vienam cilvēkam) vai tas, cik cilvēku var pārvietot tajā laikā konkrētajā posmā?”

Jāatceras, ka pilsētā atbalsta sabiedrisko transportu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu efektīvāk pārvietoties.

Rīga nevar atrisināt Pierīgas iedzīvotāju problēmas

Krēķis arī norādīja uz Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja teikto, ka sākumā jāapmierina Pierīgas iedzīvotāji un viņu vēlmes un jāatrisina viņu problēmas, lai Pierīgā dzīvojošie varētu ar mašīnu ātrāk atbraukt uz Rīgu.

Pēc apvienības vadītāja domām, nav pareizi, ka Rīgas domē aizbildinās, ka nevar būtiski mainīt satiksmes organizāciju, jo ir noteiktas satiksmes plūsmas.

Satiksmes filtri varētu uzlabot situāciju

Vienlaikus ir arī labi piemēri. Saistībā ar satiksmes plūsmu Aleksandra Čaka ielā dāņu pilsētplānotāji ieteikuši veidot satiksmes filtrus. “Tas nozīmētu, ka pie pilsētas robežām izvietotu luksoforus, kuri limitē auto skaitu, kas var iebraukt stundas laikā Rīgā. Tā būtu kā alternatīva [iebraukšanas] maksai vai aizliegumiem iebraukt.

Tas nozīmētu, ka stundas laikā var iebraukt noteikts auto skaits un sastrēgumi veidotos nevis Rīgas ielās, bet kaut kur Mārupē, Garkalnē un citās vietās. Tad cilvēkiem, kas tur dzīvo, būtu liela motivācija padomāt un varbūt runāt ar savu pašvaldību.”

Diemžēl Pierīgas pašvaldības nav motivētas darboties

Patlaban Pierīgas pašvaldības nav motivētas darboties, lai samazinātu sastrēgumus Rīgā. Tās visas problēmas novirza uz Rīgu. Tās atsakās finansēt arī sabiedrisko transportu, Krēķis teica.

“Var piekrist Rīgas domei, ka Rīga risina Pierīgas situācijas. Man gan īsti nav skaidrs, kāpēc Rīgas dome tā rīkojas, jo vēlēšanās Pierīgas iedzīvotāji par viņiem nebalso.” Vienīgais izskaidrojums varētu būt tāds, ka pati Rīgas domes vadība nedzīvo galvaspilsētā, bet gan Pierīgā…

Pašvaldības mēdzot atbalstīt arī bīstamus risinājumus

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs arī pastāstīja: Latvijā ir diezgan izplatīta prakse, ka projektētāji piedāvā drošus satiksmes risinājumus, taču pašvaldības iestājas, ka vajag turpināt ierasto kārtību, kas ir bīstama satiksmes dalībniekiem.

Negatīvi, ka pašvaldības šādās situācijās var saņemt gan Eiropas, gan valsts līdzfinansējumu un turpināt veidot bīstamu vidi, lai gan valsts ir apņēmusies samazināt uz ceļiem un ielām bojāgājušo cilvēku skaitu. Būtu labi, ja valsts varētu turpmāk nepiešķirt naudu šādiem projektiem, nevis turpinātu tos finansiāli atbalstīt, Krēķis teica.

Negatīvais Limbažu piemērs

“Runājot par to, kā tiek pieņemti lēmumi, ir viens labs piemērs, ko ielikām arī mūsu sarakstā. Runa ir par Limbažiem, Jūras ielu, kas iet cauri pilsētas centram. Mēs piedalījāmies projekta procesā no sākuma līdz beigām.

Tur sanāca interesanti: kad notika publiskā apspriede, ko iedzīvotāji pieprasīja, tad projektētājs bija ļoti labi izprojektējis risinājumu, bet pašvaldība iestājās par to, ka nevajag veidot droši, ka vajag veidot pa vecam.

Tas, starp citu, notiek ne tikai Limbažos, bet tā ir Latvijā izplatīta problēma.”

Dažreiz ir labāk, ja nav naudas

“Bieži vien ir tā, ka pilsētas vadība lepojas ar kārtējo Eiropas naudas apgūšanu, piemēram, Austrumu maģistrāles projektā iztērēti daudzi miljoni. Tas labi izskatās, tiek grieztas lentītes, bet projekts neatbilst drošai videi.

Kamēr nauda [šādiem projektiem] tiks dota, tas nāks tikai par sliktu. Mēs citreiz sakām: “Dažreiz ir labi, ka naudas nav.””

Labāk neīstenot bīstamus projektus

Labāk, ka neīsteno bīstamus projektus, kuri pēc tam prasa arī lielu finansējumu ikdienas uzturēšanā. “Ilgtermiņa sekas politiķi neredz. Viņiem ir četru gadu cikls, un tajā [ilgtermiņa] perspektīvā viņi vienkārši neskatās.”

Ja projekti ir labi, kvalitatīvi un droši, tad ir ļoti pozitīvi, ka tiem atrod finansējumu, bet, ja projekti ir nedroši un bīstami, tad labāk, lai nav naudas to īstenošanai, apvienības vadītājs teica.