Kols: izstāties no Otavas konvencijas ir jēga tikai tad, ja to dara arī Somija un Polija

Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija valdību līmenī katra ir pateikusi, ka pašlaik neizskata iespēju izstāties no šīs konvencijas. Vienlaikus ir skaidrs, ka austrumu robežas nostiprināšana ir un būs viena no būtiskākajām valsts aizsardzības prioritātēm. Vērtējot aizsardzības plānus, tajos ietvertos iespējamos pretmobilitātes pasākumus un to izmaksas, iespējams, šī diskusija atkal tiks atsākta, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. 

Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē sprieda par Latvijas dalību Konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.

Komisijas deputāti vienojās par parlamentārā līmeņa dialoga uzsākšanu ar Lietuvu un Igauniju, iespējams arī Somiju un Poliju, lai diskutētu gan par Baltijas valstu sadarbību robežu fortifikācijā, gan arī par iespējām un izaicinājumiem, potenciāli izstājoties no Otavas konvencijas kopīgi – rīkojoties saskaņoti un sinhroni reģiona ietvaros, informē Kols. Prioritāte, kā uzsver deputāti, ir pēc iespējas paaugstināt mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā.

Arī Lietuva un Igaunija ir pateikusi, ka pašreiz neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Ja to darītu kolektīvi ne tikai Baltijas valstis, bet, piemēram, arī Somija un Polija, tad tam tiešām varētu būt jēga un pragmatiskāks skatījums, norāda Kols, uzsverot, ka šajā jautājumā jāņem vērā arī mūsu sabiedroto viedoklis. Ar vai bez konvencijas Latvijai ir plāns apdraudējuma gadījumiem, un mūsu bruņotie spēki profesionāli pilda savus pienākumus, pauž Kols.

Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem sacīja, ka Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties. Par izstāšanos būtu jālemj Saeimai, kas būtu gana sarežģīts un garš process. Turklāt būtu nepieciešams Latvijas skaidrojums un plašas sarunas ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.

Otavas konvencija paredz, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājinieku mīnas. Tāpat – neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tās tālāk. Katra dalībvalsts arī apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.