Strīdas kā eksperti, tā entuziasti - diskusija par kājnieku mīnām neveikli ieilgst

Taču tā nav noticis un izskatās, ka jautājums par mīnām dažiem pat kļuvis par veidu, kā "izlādēties" - daļa šādi ļaujas satraukumam par netīkamo ģeopolitisko klimatu, kurā ik dienas kādam ir jaunas prognozes par kara sākšanos, daļa - vienkārši uzbrūk jau sen sev netīkamam politiķim, partijai vai valsts amatpersonai.

To visu gan pastiprina atzīstamais fakts, ka arī starp ekspertiem, kuru kompetencē ir valsts drošība, tā īsti vienprātības par Otavas konvenciju un mīnām nav.

Daudz balsu, kas nesaskan ar NBS nostāju

Vēl pirms NBS atzinuma, atbalstu virzībai projām no Otavas konvencijas izteica Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Arī pēc NBS atzinuma Kols pauda, ka diskusija turpināsies un, ka "publiski paustie argumenti nepārliecina.":

Telefonsarunā ar "Jauns.lv" Kols uzsvēra, ka diskusija pavisam noteikti ir turpināma kontekstā ar pārējo Baltijas valstu plāniem un redzējumu - īpaši, ņemot vērā vienošanos par kopīgas aizardzības līnijas izveidi.

Kols atzina -, ja pārējās Baltijas valstis būs vienotas nostājā pret izstāšanos no Otavas konvencijas, Latvijai ir jāsolidarizējas. Tas esot loģiski, ņemot vērā vienoto interesi par aizsardzību no potenciālā agresora - Krievijas.

Par izstāšanos no konvencijas atbalstoši izteicies arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Par pretkājnieku mīnām, kuras liedz Otavas konvencija, nepiekrītot NBS nostājai, plašāk ir runājis militārās jomas apskatnieks, atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.

Telefonsarunā ar "Jauns.lv" viņš norāda, ka, Latvijai izstājoties no konvencijas, NBS savā rīcībā iegūtu "vienu no diezgan efektīvām un lētām spējām, kuras pašlaik viņi ir ierobežojuši."

"Mīnas ir lēts un izteikti aizardzības ierocis, kuru izmanto stacionāro aizsardzības pozīciju stiprināšanai. Var, protams, mēģināt karot bez tām, taču tad tās ir nepieciešams aizvietot. Ņemot vērā, ka NBS nav paši apbruņotākie pasaulē, kuri var vienu spēju aizvietot ar citu spēju, tad šāds ierocis varētu būt svarīgs, ja nāksies aizsargāties," apgalvo Vērdiņš.

Kā norāda Vērdiņš, kājnieku mīnām piemīt arī “psiholoģiskais efekts, kas padara lēnāku pretinieka uzvedību konkrētajā teritorijā, jo ir jāizmanto papildu resursi mīnu šķēršļu pārvarēšanai".

Grūti ignorēt, ka nesen par kandidēšanu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām (no "Apvienotais Saraksts") paziņojušais "Tvitera konvoja" idejas autors un rīkotājs Reinis Pozņaks TV24 raidījumā arī visnotaļ tendenciozi izteicās par šo jautājumu.

"Man būtu svarīgi dzirdēt no armijas komandiera, ka viņš ir gatavs aizstāvēt valsti jebkuriem līdzekļiem. Jebkuriem!" apgalvoja Pozņaks. Pozņaks atzina, ka neizprot, kādēļ netiek domāts par izstāšanos no Otavas konvencijas. Kā arguments tika piesaukts arī Krievijas karš Ukrainā.

Taču jautājums par valsts aizstāvēšanu no iebrucēja visbiežāk ir jautājums par pareizo līdzekļu izmantošanu pareizajā veidā, nevis jebkuru līdzekļu izmantošanu, ko arī lieliski demonstrē Ukrainā notiekošais.

Viens no lielākajiem viedokļu līderiem valsts drošības jomā - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts - vēl janvāra vidū apgalvoja, ka Latvijai, viņaprāt, ir jāpasludina moratorijs no dalības Otavas konvencijā un jāiegūst arsenālā pretkājnieku mīnas, kuras tā liedz.

Tad sekoja NBS ziņojums, kurā būtībā bruņotie spēki apgalvoja, ka distancēšanās no konvencijas nestu vairāk zaudējumu, nekā ieguvumu.

"Jauns.lv" sazinājās ar Sārta kungu īsi pēc NBS ziņojuma publicēšanas, lai aicinātu izteikties par šo viedokļu atšķirību un diskusijas nākotni.

Sārta kungs no komentāra sniegšanas atteicās, pēcāk sociālajos tīklos izsakoties šādi: "Lai kādi būtu mani viedokļi par PK [pretkājnieku] mīnām, tas nebūt nav augstākās prioritātes jautājums Latvijas aizsardzībai. Šī brīža diskusijas forma, manuprāt, šķeļ, nevis vieno, mirklī, kad aizsardzības sitēmai priekšā daudz svarīgu un steidzamu uzdevumu."

Ir saprotams lēmums neliet klāt eļļu ugunij, kuru sociālajos tīklos sakūra dažs labs, teiksim, ne tik nosvērtai, konstruktīvai sarunai noskaņots viedokļa līderis.

Internetā šādā manierē tika veltīti pārmetumi gan NBS, gan arī NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa virzienā, lielākoties vēršoties pret viņa personību.

Reaģējot uz šādu diskusijas pavērsienu, "StratCom" direktors Sārts savos sociālajos tīklos piebilda, ka "Ģlt. L. Kalniņš septiņos gados ir daudz darījis Latvijas aizsardzības spēju uzlabošanā. NBS komandieris atbild par valsts aizsardzības operatīvā plāna izstrādi un izpildi. Kad apmētājam viens otru ar dubļiem, Kremlī priecājas."

Opozīcijas pārstāvju vadītās Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas šodien kopsēdē diskutē par Latvijas dalību Otavas konvencijā.

Pirmajā sēdes daļā plānota Ārlietu ministrijas pārstāvju uzstāšanās un tā paredzēta kā atklāta.

Otrajā sēdes daļā, kas paredzēta slēgta ziņotāji ir NBS komandieris Leonīds Kalniņš un Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Aigars Mikiško.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pēc iepazīšanās ar NBS atzinumu pauda, ka patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no minētās konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi - NBS skaidri izteikušies par iespēju izmantot prettanku mīnas un no distances vadāmās mīnas, tāpēc pašlaik nav nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas.

Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" turpina vākt parakstus par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.

Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.

Iniciatīvu raksta tapšanas brīdī bija parakstījuši 3161 cilvēki.

Par Otavas konvenciju:

Līdz ar apdraudējuma pieaugumu Austrumeiropā, ko rada Krievijas un Ukrainas karš, aktualizējušās diskusijas par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kurai tā pievienojās 2005. gada 1. jūlijā.

Konvencijas mērķis ir mazināt cilvēku upurus, it sevišķi civilos, ko rada no distances nevadāmās kājnieku mīnas, aizliedzot, ierobežojot vai apturot to izmantošanu, krājumu veidošanu vai ražošanu.

Lai gan kājnieku mīnas, kā to pierādījis konflikts Ukrainā, tiek plaši izmantotas un ir efektīvas, viedokļi ekspertu dalās.

Otavas konvencija tika parakstīta laika posmā no 1997. gada 3. decembra līdz 4. decembrim Otavā, Kanādā.

Konvencija stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Lai pievienotos Otavas konvencijai, valsts oficiāli paziņo par piekrišanu uzņemties konvencijā noteiktās saistības saskaņā ar valstī noteikto konstitucionālo kārtību, kas regulē pievienošanās procesu starptautiskiem līgumiem, norāda ANO.

Šobrīd Otavas konvenciju ir parakstījušas 164 valstis, tai skaitā visas Baltijas valstis. M. Vērdiņš "Jauns.lv" norāda, ka izstāties no konvencijas nav iespējams tikai pusgadu pirms karadarbības sākuma.

Kā norāda "Human Rights Watch", kājnieku mīnu izmantošana Ukrainā rada lielu apdraudējumu civiliedzīvotājiem, jo nav iespējams civiliedzīvotājus nošķirt no militārpersonām, kuras ir iesaistītas konfliktā.

Teritorijās, kuras nav attīrītas no kājnieku mīnām, nav iespējams veikt ne humānās palīdzības piegādi, ne nodarboties ar lauksaimniecību.

NBS Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas neatbalsta. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka konvencija aizliedz no distances nevadāmo mīnu izmantošanu, bet tas neattiecas uz kājnieku mīnām, kas ir vadāmas no distances, un prettanku mīnām.