Kur aiziet un ko redzēt? Raiņa un Aspazijas bibliotēkas noslēpumi, neiepazītās Talsu ielas un pārejošā mūžība: izstāžu ceļvedis

“Savādāku grāmatu” varam atklāt arī Līksnas pagasta kultūras namā, kur izstādītas Raiņa un Aspazijas bibliotēkas grāmatu lapās atrastas lietas. Tātad, grāmatas nav tikai tajās publicētais teksts. Interesantu ceļojumu par Talsu neiepazītajām ielām pilsētas muzejā piedāvā vietējie fotogrāfi. Savukārt Jelgavas Svētās Trīsvienības tornī  mākslinieks un mēbeļu dizainers Andris Vītols aicina uz vakariņām ar mežkungu.

* “TUR_telpas” izstāžu zālē (Tallinas ielas kvartālā Rīgā, Tallinas ielā 10/3) līdz 17. februārim skatāma Luīzes Rukšānes personālizstāde “Locījuma vietas”, kas ir pirmā no trim šīs ziemas sērijas “Pārejošā mūžība” (Eternal ephemerals) izstādēm “TUR_telpā”, kurā mākslinieki aicināti interpretēt tēmu “Pārejošā mūžība”.

Šajā pirmajā cikla izstādē Luīze Rukšāne pēta attiecības ar savu vecmāmiņu, vecākās paaudzes neaizstājamo vērtību un skrienošā laika radīto īslaicīguma sajūtu. Tās ir bažas, ko atpazīs liela daļa – par attiecību trauslumu ar gados vecākiem cilvēkiem un steidzamības sajūtu uzdot tiem visus būtiskos jautājumus; izzināt no kurienes nākam un kā esam audzināti. Gan iespējams jautros stāstus, gan arī to, par ko runāt ir grūti. Ilze Rukšāne, neapšaubāmi, jūt, ka dzīvē aizvien ir kaut kas neatrisināts, viņa ilgojas pēc tā, lai būtu drosme īstenot šīs sarunas, kas brīžam ir neērtas vai kurām šķietami nekad nav piemērots brīdis. Turklāt viņas interese sniedzas vēl tālāk – pie vispārējās gudrības, ko var sniegt vecākā paaudze. Tā ir dziļi personiska, taču tajā pašā laikā daudziem tik pazīstama.

Luīze Rukšāne veido realitātes atspoguļojumam pietuvinātus grafīta zīmējumus, kas izstādīti gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Izstādei “TUR_telpā” viņa smeļas iedvesmu no vecmāmiņas sūtītājām fotogrāfijām, kas uzņemtas ar planšetdatoru no viņas mājas sliekšņa. Fotogrāfijās fiksēti gan laikapstākļi, gan citi pagalma notikumi. Māksliniece izmanto fotogrāfijas, kas tikušas pievienotas ikdienas saziņā ģimenes grupas sarakstē, lai tādā veidā attēlotu savas personīgās attiecības ar vecmāmiņu. Māksliniece transformē vecmāmiņas komunikāciju caur savu personīgo interpretāciju, un digitālie momentuzņēmumi kļūst par zīmējumiem, kuros tiek iegūts kaut kas jauns, bet neizbēgami – kaut kas tiek arī zaudēts. Pirmajā acumirklī šie zīmējumi savā būtībā varētu šķist nevainīgi, taču tiem piemīt arī tumšāka noskaņa, kas norāda uz pāreju no paaudzes paaudzē.

Ar tekstilmateriālu, kas piederējis kādai jau mirušai sievietei, Luīze Rukšāne radījusi mākslas darbus, kas piekārti pie griestiem. Katrā no šiem darbiem viņa veikusi nelielas “piezīmes”, materiālā iešujot tajā pamanītās burzījumu vietas. Māksliniece apbrīno un novērtē paaudzi, kura rūpējas par savu materiālo īpašumu, un ir kā pretstats 21. gadsimta paaudzei, kas visu šķietami lieko bez vilcināšanās spēj atmest kā nevajadzīgu. Izceļot audumā atstātās pēdas, Luīze Rukšāne pieķeras atmiņām, kas glabājas laika nospiestajās līnijās.

Izstādes ietvaros trešdien, 24. janvārī, būs konceptuāls mākslinieku sarunu koncerts, kurā mūziķi – Roberts Flaics un Līga Griķe – atsauksies uz Luīzes Rukšānes izstādi un veidos unikālu muzikālu programmu. Luīze Rukšāne (1995) ir jaunā māksliniece, kura 2021. gadā ieguvusi Humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet izstādēs piedalās kopš 2016. gada. Sīkāk internetā: www.facebook.com/turtelpa/.

* Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) līdz pat nākamā gada 30. augustam skatāma izstāde “Teksts mūs neinteresē”, kurā izcelts grāmatas dizains, kā arī cilvēka un tehnoloģijas mijiedarbība.

Izstāde pievēršas grāmatas materialitātei un formas noturībai cauri gadsimtiem, aplūkojot 15. un 16. gadsimta nostiprinātos tipografikas, maketēšanas un teksta lasāmības pamatprincipus, kas saglabājuši savu aktualitāti līdz mūsdienām. Tajā arī skatāmi Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollina un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna darbi no LNB krājuma.

Šī ekspozīcija atklāj grāmatas formu un materialitāti, jo grāmata vienmēr ir bijusi kas vairāk par tekstu. Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu izaicinājumos, jo 21. gadsimtā poligrāfijas nozare turpina attīstīties līdz ar jaunajām tehnoloģijām, digitalizāciju un mainīgajām lasītāju vēlmēm. Izstādes veidotāji vēsta:

“No Gūtenberga preses revolūcijas līdz pat “Apple Macintosh” ieviestām pārmaiņām! Izstādes scenogrāfija veidota, iedvesmojoties no 20. gadsimta astoņdesmito gadu videospēlēm, tās apmeklētāju ievedot īpašā spēļu pasaulē, kurā interaktīvā veidā ar animācijas, instalāciju un video palīdzību atklājas grāmatu uzbūves principi.

Izstādes veidošanā piedalījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Valsts tehnikuma poligrāfijas un dizaina nozares mācībspēki. Sadarbībā ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju LNB 5. stāva publiskajā zonā brīvpieejā apskatāma īpaša mūsdienu Latvijas tipogrāfiju izdevumu izlase. Izstādi papildinās pasākumu programma – lasījumi, muzejpedagoģiskā programma un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Savukārt sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu tiek īstenots vērienīgs 16. gadsimta Kristofa Plantēna iespiedpreses kopijas projekts.”

Izstāde “Teksts mūs neinteresē” ir viens no centrālajiem cikla “Latviešu grāmatai – 500” 2024. gada notikumiem, izceļot grāmatas dizaina, cilvēka un tehnoloģijas mijiedarbību. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Talsu vārda dienas noskaņās (vārds “Talsi” pirmo reizi minēts 1231. gada 17. janvārī Romas pāvesta sūtņa, Zemgales bīskapa Balduīna no Alnas līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem) Talsu novada muzejā (Kārļa Mīlenbaha ielā 19) atklāta un līdz 31. martam skatāma visnotaļ atraktīva fotoizstāde - Talsu fotokluba projekta, kurā pēdējos 20 gadus iemūžinātas pilsētas ielas, noslēdzošā izstāde “Nezināmais zināmajā: Talsi 2024”. Pašreiz Talsos ir 136 ielas: tās ir satiksmei paredzētas joslas, taču Talsu fotoklubs parāda, ka tām ir arī savs raksturs un īpatnības, kas acumirklī ielu ļauj atpazīt citu vidū. Izstādes veidotāji raksta:

“Kas ir iela un kā mēs to atpazīstam? Viena no definīcijām ir šāda: “Ielas ir satiksmei paredzētas joslas apdzīvotās vietās. Parasti tās ir ar segumu, bieži asfaltētas vai bruģētas. Tās sevī ietver braucamo daļu, ietvi, reizēm arī zaļumu joslas. Pa braucamo daļu pārvietojas dažādi motorizētie transportlīdzekļi un velosipēdi, ietve paredzēta gājējiem. Dažkārt gar ielu malām nav gājējiem paredzētās ietves, tādā gadījumā gājējiem jāpārvietojas pa braucamās daļas malu.”

Ielu ir iespējams lakoniski definēt, bet ielai ir arī raksturs, īpatnības, kas to atšķir no citām. Kas ir tie simboli, kuri ļauj kādu ielu atpazīt acumirklī? Vai tie piemīt katrai ielai? Izstādes apmeklētājiem būs iespēja uzdot šos un citus jautājumus, dodoties ceļojumā Talsu ielās vienuviet.

Skatītājiem izstādi interesantu padara tas, ka tajā burtiski var iekāpt jeb uzkāpt uz kādas no Talsu ielām, jo muzeja zāles grīda pārvērtusies par pilsētas karti, kas interaktīvi ļauj līdzdarboties un atrast, kur uzņemti pie sienām redzamie fotomirkļi. Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga uzskata, ka šis ir viens no izstādes veiksmes stāstiem. Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.

* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī (Akadēmijas ielā 1) līdz 3. martam skatāma mākslinieka un mēbeļu dizainera Andra Vītola darbu izstāde “Vakariņas ar mežkungu”. Mākslinieks glezno abstraktas, ekspresīvas kompozīcijas, veido objektus, instalācijas un performances.

Ar izstādi “Vakariņas ar mežkungu” Andris Vītols atgriežas Jelgavā – savā studiju gadu pilsētā, pavisam netālu no fakultātes, kurā pavadītas garas stundas, iegūtas vērtīgas, pamatīgas zināšanas un mūža mīlestība pret mežu un tā sniegtajām bagātībām. Izstādē eksponētajos darbos atklājas Kurzemes pilsētu un piejūras dabas dinamika Andrim Vītolam raksturīgajā ekspresīvajā manierē – brāzmaini krāsu laukumi veido daudzslāņainu faktūru, kuru cenšas iegrožot līnijas un kontūras. Savukārt torņa 7. stāvā izvietotā izstādes daļa veltīta mākslinieka pārdomām par mežsaimniecības tradīcijām un mūsdienu izpratni par meža un koksnes izmantošanu. Šeit apmeklētājiem ir iespēja aptaustīt no koka veidotas instalācijas, sajūtot kā pirmatnējo, tā arī pārstrādāto koksnes veidolu.

Mākslinieks dzimis 1951. gadā Sibīrijā, Krasnojarskas novadā, mācījies Jelgavā un Rīgā, taču jau daudzus gadus ir talsinieks un aktīvs Talsu mākslas dzīves dalībnieks. Andris Vītols ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti un Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieciskās konstruēšanas kursus. Savulaik bijis Jaunmoku pils restaurācijas vadītājs, Talsu pilsētas galvenais mākslinieks un Talsu Mākslas skolas pedagogs. Ikdienā Andris Vītols ir dizaina mēbeļu uzņēmuma vadītājs ar 30 gadu pieredzi šajā jomā.

Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.

* Līksnas pagasta kultūras namā (Augšdaugavas novadā) līdz 28. februārim skatāma visnotaļ intriģējoša izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, kas savulaik bija redzama arī Rīgā un Jūrmalā. Tās apmeklētājiem ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Raiņa un Aspazijas unikālo personīgo bibliotēku veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, kas glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Šī ir Raiņa muzeja “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) veidota ceļojošā izstāde, kas tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Sīkāk internetā www.augsdaugavasnovads.lv.