Viedoklis: agrāk latviešiem bija svarīgi: tā ir mana zeme, par to ir jārūpējas. Bet tagad viss aiziet pašplūsmā
“Ir bēdīgi,” tā valdības darbu saistībā ar klimata, vides un ilgtspējas jautājumiem intervijā portālam Jauns.lv vērtēja vides inženierzinātņu doktorante un ilgtspējīga dzīvesveida aktīviste Ulla Milbreta. Saistībā ar to viņa gribētu mest ļoti smagu akmeni valdības virzienā.
Diemžēl daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban domā, ka nav jārūpējas par to, kas nepieder tieši viņiem. “Šajā ziņā notiek uzvedības maiņa. Agrāk latviešiem bija svarīgi: tā ir mana zeme, par to ir jārūpējas. Bet tagad viss aiziet pašplūsmā.
Savā ziņā tas ir saprotami, jo cilvēka smadzenes izvēlas vieglāko variantu. Pastāv slinkums. Neviens negrib izmaiņas un piepūli.”
Mazāk motivētus cilvēkus var uzrunāt finansiāli
Cilvēkiem vajag strādāt pie savas attieksmes maiņas, to vajag gribēt. “Kamēr cilvēkiem neskaidros, kā to darīt, tas nenotiks. Pētījumi rāda, ka mazāk motivētiem cilvēkiem motivācija ir finansiāla.”
Piemēram, nesen Latvijā tikai veikts audits par pludmaļu piesārņojumu. Tajā secināja, ka pudeļu depozīta sistēma labi strādā, jo pudeļu pludmalēs kļuvis mazāk.
Vajadzīgi bonusi vai lieli sodi
“Tas ir tāpēc, ka ir finansiālā ietekme. Uz ļoti nemotivētiem cilvēkiem tā strādā. Latvijas gadījumā tas būtu tas, ar ko valdībai būtu jāstrādā.
Būtu jāievieš visādi depozīti. Jāievieš dažādi bonusi (tas ir sarežģītāk) vai sodi. Bet tad sodiem ir jābūt tik lieliem, lai cilvēki pie tiem nepierastu. Ja ir pārāk mazi sodi, tad cilvēki adaptējas tiem.
Žēl, ka arī valdībā domā, ka mums nav problēmu ar klimatu
Pie tā būtu jāstrādā valdībai, bet diemžēl mūsu valdībā ir sēdējuši arī tādi tautas pārstāvji, kas domā tieši tāpat, kā to dara daļa iedzīvotāju: problēmu ar klimatu nav un tas viss ir izdomājums.
Uz kurieni iet valsts kopumā, ja cilvēkiem ir vienalga, ja valdībai ir vienalga un visas zaļās iniciatīvas tiek maksimāli nobloķētas kāda cilvēka labuma gūšanai?” Milbreta vaicāja.
Ir bēdīga sajūta par jauno valdību
Kādas ir vides aktīvistes domas par pašreizējo valdību, kurā ir arī Klimata un enerģētikas ministrija?
Milbreta sacīja: “Nedaudz sekojot līdzi tam, ko saka organizācijas “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība”. Piekrītu viņu viedoklim: kopējā sajūta ir, ka ir redzami uzlabojumi, bet tie nav tik lieli, kā vajadzētu.
Šobrīd klimata politika Latvijā izskatās ļoti vārga. Patlaban rodas sajūta, ka Klimata un enerģētikas ministrija klimata jautājumu risinājumus sagaida no citām ministrijām, bet tās savukārt cer, ka Klimata un enerģētikas ministrija uzņemsies klimata stūres vadību.
Bet kopā visi cer, ka kaut kādā veidā izdosies izveidot Nacionālo Enerģētikas un Klimata Plānu.
Valdības kuģītis vairāk peld pa straumi
Tā kā konkrēti risinājumi mērķa sasniegšanai netiek piedāvāti, mūsu valdības kuģītis šajos jautājumos vairāk iet līdz ar straumi, nevis tiek mērķtiecīgi vadīts noteiktajā virzienā.
Tādēļ varu mūs salīdzināt ar “Titāniku”. Esam “Titāniks”, kura stūri vairs nevar pagriezt. Pārāk lēni mēs ejam zaļā kursa virzienā, un neesmu droša, ka pagūsim sasniegt mums uzstādītos mērķus.
Man ir ļoti bēdīgi. Manī vairs nav optimisma, ka mēs vēl varam kaut ko izdarīt lietas labā un virzīties uz gaišo nākotni.”
Vai tiešām mēs vairs neko nevaram mainīt?
“Ja valdībā nav cilvēku, kas saprot, ka naudu kapā nepaņems un ka ir nopietni jādomā par nākamajām paaudzēm, tad es nezinu, ko var darīt!
Ļoti bieži valdībā saka, ka cilvēkiem pašiem vajag kaut ko darīt [ilgtspējīga dzīvesveida īstenošanā]. Bet cilvēki nedarīs, kamēr nebūs likumu! Ja zaļās organizācijas piedāvā iniciatīvas, balstoties uz Eiropas prasībām, bet valdība mēģina šīs iniciatīvas apiet, tad ir ļoti grūti prasīt no cilvēkiem kaut kādas izmaiņas.
Nepietiks ar vienkāršo cilvēku bakstīšanu
Cilvēki pielāgosies, ja būs obligātas prasības. Ļoti maz būs pašmotivētu cilvēku. Tas pierādīts arī pētījumos. Darbojas tikai likumdošana ar stingrām prasībām. Ir definēts, kas tieši jādara, lai lietas strādātu. Tas viss ir izpētīts.
Bet, ja valdība neredz tam nepieciešamību un tikai meklē veidus, kā to apiet, tad ir ļoti grūti pēc tam bakstīt parastos cilvēkus un teikt viņiem: “Šķirojiet atkritumus!”
Smags akmens valdības virzienā
Protams, globāli cilvēkiem ir jāizglītojas, aiz sevis jāsavāc un mazāk jāpatērē, bet es gribētu mest ļoti smagu akmeni valdības virzienā par to, kā viņi uzvedas!
Es ļoti nesekoju līdzi [visām politikas aktivitātēm], bet, cik es zinu, tad zaļās organizācijas bija ļoti apbēdinātas par jauno [klimata un enerģētikas] ministru. Viņš pirms tam izteicās negatīvi, ka tāda ministrija ir nepieciešama.
Tagad gan liekas, ka viņš ir gatavs uzklausīt dažādu organizāciju viedokļus un ņemt tos vērā, bet, vai tas tā tiešām notiks un izmaiņas būs vērā ņemamas - pašreiz tam ir grūti noticēt. Bet tikai laiks to rādīs.”
Var panākt, ka visi šķiro atkritumus
Milbreta uzsvēra, ka ir zināmi skaidri instrumenti, lai uzrunātu mazāk motivēto sabiedrības daļu, bet, lai tos īstenotu, vajadzīgs kvalitatīvs un aktīvs valdības darbs. “Vajag tā, lai nevalstiskās organizācijas netiktu bloķētas savā darbā. Tad tiešām var veikt izmaiņas!”
Tad iespējams panākt, ka ne tikai viens cilvēks šķiro atkritumus, bet gan to dara visi daudzdzīvokļu ēkas, apkaimes, pilsētas un arī valsts iedzīvotāji.
Lai tas notiktu, ir vairāk jārunā arī par labiem piemēriem, kā iespējams samazināt savus ikdienas tēriņus, dzīvojot ilgtspējīgi, piemēram, šķirojot atkritumus.
