Pētnieks: bažas rada Latvijas krievvalodīgo vidū augošā gatavība etniskiem konfliktiem
foto: LETA
"Z patriote" Jeļena Kreile.
Sabiedrība

Pētnieks: bažas rada Latvijas krievvalodīgo vidū augošā gatavība etniskiem konfliktiem

Jauns.lv

Krievvalodīgo vidū Latvijā pieaug gatavība etniskiem konfliktiem, un tas rada bažas, intervijā "Latvijas Radio" sacīja Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pētnieks: bažas rada Latvijas krievvalodīgo vidū a...

"Mums nevar būt 100% vienotība vai saliedētība nekad. Bet mēs varam runāt par nosacītu konsensu sabiedrībā par lielajiem jautājumiem. Piemēram, ja runā par Ukrainu. Ukrainas jautājums un sabiedrības vēlme būt joprojām modriem par to, kas notiek Ukrainā, par spīti kara nogurumam joprojām ir pietiekoši augsta.

Es to augstumu nomēru, tieši runājot par sabiedriskajām aptaujām, kur gatavība palīdzēt arī Ukrainas bēgļiem ir gana augsta. Salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, ja ir samazinājusies, tad tikai nedaudz.

Latvijas lielākā sabiedrības daļa, ieskaitot lielu daļu Latvijas krievvalodīgo, ir šajā pusē. Bet, protams, ir jāskatās tālāk. Ir jautājumi, kas joprojām šķeļ," saka Mārtiņš Kaprāns, raksta portāls "Lsm.lv".

Pašlaik var ik pa brīdim publiskajā telpā pamanīt mēģinājumus caur individuāliem centieniem radikalizēt [sabiedrību], uzskata Kaprāns un turpina: "Arī politiskie spēki mēģina pieslēgties tur. Bet tas, ka sabiedrībā, īpaši tajā daļā, kas visvairāk jūt spiedienu, ir pieaugusi šāda gatavība konfliktam, ir pamats bažām.

Starp citu, arī Nacionālās drošības koncepcijā tiek runāts par to, ka Latvijā pieaug latents etniskais konflikts. Tas nav redzams virspusē."

Uz jautājumu, kā šo latento konfliktu mierināt, pētnieks saka: "Ir uzsāktas daudzas ambiciozas rīcībpolitikas, kas ir vērstas uz sabiedrības saliedētību. Pirmkārt, es vēlos uzsvērt izglītības politiku un soļus, lai nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valodu izglītības sistēmā. Tas ir ļoti skaisti un tam vajadzēja notikt sen.

Faktiski šie lēmumi un mehānisms tika nostiprināts 2018. gadā. Toreiz aizgāja arī līdz Satversmes tiesai, un viņi secināja, ka pieņemt lēmumu pāriet uz latviešu valodu ir viena lieta, bet otra lieta ir resurss. Pirmkārt, pedagogu nodrošinājums, kas ir milzīga problēma. Ja tā politika būs tik kliba, kāda tā ir pie pašreizējā nodrošinājuma pedagogu ziņā, tad latentais konflikts drīzāk tiks atražots, nekā mazināts un gaisināts."