Profesors Mārcis Auziņš par krievu izraidīšanu no Latvijas: "Tas pat ir ļoti maigs solis"
Fizikas profesors Mārcis Auziņš uzskata, ka jautājums par Krievijas pilsoņu, kuri nevēlas iekļauties Latvijas sabiedrībā, izraidīšanu no mūsu valsts ir “vairāk nekā aktuāls” un loģisks. Pie tam pieņemtais lēmums ir nevis “necilvēcīgs”, bet gan “ļoti maigs”: “Tas ka akcenti krievu sabiedrībā mainās no “Saskaņas” uz Rosļikova partijas pusi, norāda, ka šis jautājums ir vairāk nekā aktuāls, un tie mēri ir pašā laikā.”
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka šī gada sākumā no Latvijas tiks izraidīti aptuveni 1200 Krievijas pilsoņu, kuri nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, pirmām kārtām jau nokārtojot valsts valodas eksāmenu vai vismaz iesniedzot pieteikumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kādas sekas būs vairāk nekā 1000 Krievijas pilsoņu izraidīšanai no Latvijas?” To Jauns.lv vaicāja fiziķim, bijušajam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam.
Viņš uzskata, ka daļas Krievijas pilsoņu izraidīšana no Latvijas ārpolitiski neradīs nekādas milzīgas sekas – Krievija, protams, troksni sacels, bet tas arī būs viss:
“Man patīk paraudzīties vēsturē. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā ne tikai dažādi tika ierobežoti Vācijas pilsoņi – kur viņi drīkst uzturēties, kādus amatus ieņemt un tā tālāk, bet bija pat nometnes, kur viņi tika izolēti no pārējās sabiedrības.
Neaicinu kaut ko līdzīgu šobrīd darīt Latvijā, bet patiesībā gribu teikt, ka šis ir ļoti maigs solis, jo Latvijā ir cilvēki, kuri ir zvērējusi uzticību Krievijas Federācijai, Putina Krievijai, kuri negrib, nevar un nemāk saprast, kas notiek Latvijā, ko mēs domājam, kādas mums ir problēmas, par ko pārdzīvojam...”
Runājot par valsts valodas eksāmenu, kurš jākārto šiem cilvēkiem, Mārcis Auziņš saka, ka viņš varētu saprast, ka cilvēkam, kuram ir vairāk nekā 70 gadu, valodu iemācīties varētu būt grūti, bet viņš atgādina, ka šiem latviešu valodas “nemācētājiem” tad, kad Latvija atguva neatkarību, bija ap 40 gadiem. Tātad, šo desmitgažu laikā valodu gan jau varēja iemācīties.
Viņš pieļauj, ka šāda “izraidīšanas lēmuma” sakarā varētu ciest arī kāds Latvijai lojāls pilsonis, bet arī mēs visi esam cietuši Putina agresijas sakarā, kaut vai energocenu kāpuma ziņā.
“Nesaku, ka viņi visi ir bīstami Latvijai, bet šāda situācija potenciāli pastāv. Situācija pasaulē šobrīd ir ļoti skarba. Ja kādi cilvēki negrib būt daļa no mūsu sabiedrības, grib būt uzticīgi valstij, kurai zvērējuši (Putina Krievijai), tas ir neatkarīgas valsts drošības jautājums.
Ja mums kabatā ir Latvijas pase, tad tas ir apsolījums būt lojāliem pret zemi, kurā dzīvojam, cienīt tās likumus pat tad, kad varbūt mums tie nepatīk. Bet kāds cits solījies būt uzticīgs Putina Krievijai! Mēs viņiem sakām – esam gatavi jūs šeit redzēt kā viesus, ja jūs vismaz esat gatavi saprast, ko cilvēki šeit domā, par ko runā, par ko pārdzīvo. Bet, ja šis cilvēks saka – mēs dzīvosim absolūti izolēti, mūs neinteresē, ko jūs šeit domājat, tad šo soli (par viņu izraidīšanu) uzskatu par absolūti leģitīmu, saprātīgu un normālu, kas valstij jādara,” savas pārdomas noslēdz profesors.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
