Skola atsūta vecākiem bargu vēstuli ar rājienu un nosaka soda naudu, jo skolēns kavē mācības ārzemju ceļojuma dēļ
“Cenšamies atrast zelta vidusceļu un darīt visu ar mēru, lai mums ir labi un lai bērniem skolās nav problēmu.” Tā par kopīgu ģimenes ceļošanu mācību laikā intervijā portālam Jauns.lv stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā latviete Madara Railija, kuras meita (16 gadi) mācās speciālā skolā, bet dēls (11 gadi) izglītojas parastā Anglijas skolā. Ģimene regulāri dodas kopīgos ceļojumus uz ārzemēm, taču dara to, komunicējot un veidojot attiecības ar skolu pārstāvjiem.
Ieskicējot savas ģimenes pieredzi saistībā ar ceļojumiem mācību laikā, Madara klāstīja: “Mēs vienmēr esam ļoti atklāti ar skolu un uzsveram, ka ļoti respektējam skolotāju mācīto. Bet ģimenes atvaļinājumus mēs plānojam un pērkam tad, kad tie ir ērti, kā arī pa kabatai mums.
Ērtāk samaksāt 60 mārciņu sodu
Skolu brīvdienās [ceļojumiem] ir dubultcenas, tāpēc braucam tad, kad mums ir ērti, ar prieku samaksājot 60 māciņu sodu.
Ja divu nedēļu brīvdienas Turcijā mums maksā 1999 māciņas ārpus skolas brīvlaika, bet skolas brīvdienu laikā tās ir 3500 māciņas, tad 60 mārciņu sods ir kapeikas, un bērns redz tik daudz ko.
Skola atsūta bargu vēstuli ar rājienu, bet skolotāji nebaras
Mūsu brīvdienas vienmēr ir bagātas ar ceļojumiem un aktivitātēm. Mēs vienmēr cieši komunicējam ar skolu, parādām, ko esam darījuši brīvdienās, un pat sagatavojam kādu mazu, atrādāmu darbiņu par brīvdienām.
Skola vienmēr atsūta bargu vēstuli ar rājienu. Visu parakstam, pieņemam un darām tālāk tā, kā mums ir ērtāk. Skolotāji mums neko [sliktu] nesaka, jo zina, ka mēs bez agresijas un kašķiem pieņemam noteikumus, esam laipni, atrādām un atstāstām, kur bērns ir bijis un ko redzējis.
Būvē ilgtermiņa attiecības ar skolu
Mēs būvējam attiecības ar skolu un komunicējam, tāpēc mums nav problēmu. Skolotāji vienmēr izjutuši pateicību par savu darbu, un mūsu rūpes ir parādīt, ka ne tik atpūšamies, bet arī mācāmies.
Soda nauda mums ir mazsvarīga, galvenās ir attiecības ar skolu. Esam atklāti, prasām mājasdarbus līdzi [ceļojumos] un atrādām, ko redzējām.”
Skolā neiebilst, ka ceļo bērns ar īpašām vajadzībām
Madara arī pastāstīja par kārtību, kāda pastāv meitas speciālajā skolā: “Savukārt ar speciālo skoliņu, kurā mācās meita, vispār nav nekādu sodu un problēmu [ar ceļojumiem mācību laikā].
Visi ļoti labi saprot, ka viņai ir ērtāk braukt tad, kad ir klusāks. Ieraugot [meitas autisma] diagnozi, nevienam nav vajadzīgi paskaidrojumi. Nevienam izglītības pārvaldē un iestādēs jautājumu un iebildumu nav.”
Ja ir vairāki kavējumi, tad sekas ir nopietnākas
Vai 60 mārciņu sods jāmaksā par katru ģimenes atvaļinājumu, kura laikā bērns neapmeklē skolu?
Madara skaidroja: “Jā, ja salasās vairāki kavējumi, tad jau ir citas lietas, nāk sociālais darbinieks vai arī vecākiem jāiet uz audzināšanas kursiem. Katrā grāfistē situācija var būt citādāka.
Mums parasti ir sods katrā semestrī. Mēs kavējam [skolu], bet arī atbildīgi saprotam, ka visam ir robežas.”
Kopīgai ceļošanai redz daudz plusu
Kādi ir lielākie ieguvumi, ja skolēns pievienojas ģimenes atvaļinājumiem mācību laikā? Vai tam ir arī kādi mīnusi?
“Vērojot dēlu, redzam tikai plusus, piemēram, viņš ir patstāvīgāks, iejūtīgāks pret citām kultūrām un cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Viņš ir daudz redzējis un zina daudz ko pastāstīt, arī vairāk novērtē to, kas viņam ir.
Pēc brauciena uz Tunisiju Āfrikā viņam bija, ko padomāt, redzot nabadzību ārpus viesnīcu kompleksa. Pēc brauciena uz Kanāriju salām viņam radās interese par vulkāniem. Pēc katra brauciena ir kaut kas jauns, kas viņu aizrauj.
Dēls sāka mācīties latviešu valodu
Esam bijuši diezgan daudzos ceļojumos un nereti atkārtoti uz vienu un to pašu valsti, piemēram, Turcijā ir tik daudz, ko apskatīt. Bijām tur vairākas reizes un noteikti brauksim vēl.
Arī no katras Grieķijas salas var paņemt kaut ko citu. Tāpat Spānija ir tik kontrastaina – tuksnešaina ainava nomaina tropisku ainu, klintis un klajumi, katrā vietā ir citādāka ainava.
Arī Latvijā dēlam ļoti patīk. Viņš pats pēc savas iniciatīvas sāka mācīties latviešu valodu. Es redzu viņā mostamies ļoti labas īpašības, un [par kopīgu ceļošanu] man ir sakāmas tikai pozitīvas lietas.”
Cenšas nekavēt bezjēdzīgi
Kā mamma vērtē neseno Lietuvas pieredzi, cenšoties ierobežot skolēnu kavējumus ģimenes atvaļinājumu dēļ?
“Pie mums arī tā dara, bet es kaut kā koncentrējos uz to, ka mēs cenšamies komunicēt un nekavēt bezjēdzīgi, tāpat arī neiet uz skolu, ja esam tiešām slimi. Es ļoti iestājos par komunicēšanu un attiecību veidošanu ar iestādēm un speciālistiem, kuri māca mūsu bērnus.
Ja melo, tas tāpat nāk gaismā un ir nesmuki
Ko citi dara, tā ir viņu problēma, man nepatīk melotāji. Arī mūsu skolotāji ir teikuši: ja vecāki ir atklāti, ir citādāk, bet, ja melo, tad tas tāpat nāk gaismā un ir nesmuki.
Mēs braucam, kad varam, piedomājam [arī par skolu], cenšamies neaiziet galējībās un komunicējam. Pārējie lai dara, ko grib.
Tāpat, ja ir eksāmeni un svarīgas nodarbības, mēģinām izvērtēt braucienu laikus. Cenšamies visā atrast zelta vidusceļu un darīt visu ar mēru, lai mums ir labi, lai skolās nav problēmu u.tt.,” Madara stāstīja par savas ģimenes izvēlēm.
Iespējams, varētu ierobežot skolēnu ceļojumus uz ārzemēm
Portāls Jauns.lv jau vēstīja: Lietuvas skolotāji un vecāki ir apzinājušies, ka skolēnu ceļošana uz ārzemēm mācību laikā ir jāierobežo un kavētās stundas jāuztver nopietni. Lietuvieši sapratuši: nav normāli, ka skolēns skaitās slims, bet patiesībā tajā laikā kopā ar vecākiem atpūšas, piemēram, Maļorkā.
Iespējams, arī Latvijā varētu diskutēt par to, ka skolēnu kavējumus, kas saistīti ar ģimeņu atvaļinājumiem mācību laikā, varētu ierobežot valstiskā līmenī.
