Lielais jautājums politiķiem: "Ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem?"

Kādai būtu jābūt rīcībai ar iesaldētajiem simtiem miljardu eiro vērtajiem Krievijas aktīviem, Jauns.lv vaicāja Saeimas deputātiem - Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam (Nacionālā apvienība), Eiropas lietu komisijas sekretāram Kristapam Krištopanam (“Latvija pirmajā vietā”) un Atim Švinkam (“Progresīvie”).

Rihards Kols uzsver, ka eiropiešiem stingri jāpasaka, ka Krievijai nekādu atlaižu nebūs un tai būs jāsamaksā par saviem noziegumiem. Kristaps Krištopans pagaidām nav pārliecināts, vai mēs varam tiesiski pamatoti par labu Ukrainai konfiscēt Eiropā iesaldētos 320 miljardus, bet par procentiem, ko tie ienes, mēs gan varētu pacīnīties. Atis Švinka teic, ka “taisnības gars” mums paģēr iesaldētos Krievijas aktīvus atdot Ukrainai, bet to kavē tas, ka Eiropa nespēj šai jautājumā vienoties par kopēju nostāju.

Rihards Kols: "Krievijai atlaides nebūs!"

Eiropā iesaldētie Krievijas aktīvi ir milzīgi, saka Rihards Kols: “Krievijas Centrālajai bankai vien tie ir 300 miljardi, kas ir apmēram ceturtā daļa no Krievijas budžeta. Šī līdzekļu iesaldēšana Krievijai liek domāt, ka tas ir tikai tā pagaidām: tos nevaram izmantot tikai tikmēr, kamēr notiek karadarbība. Kāds pat varētu teikt, ka “iesaldēti” līdzekļi atrodas savā ziņā drošā vietā. Gan jau kādā brīdī Rietumus piespiedīs ar miera sarunām vai vēl kaut ko attiecības normalizēt un līdzekļus atsaldēt.

Domāju, tas būtu aplams pieņēmums arī no Krievijas puses, jo tā “normālā robežšķirtne” ir pārkāpta un praktiski šie iesaldētie līdzekļi Krievijai jau ir atņemti. Tagad tik jautājums, kā tiesiski šos līdzekļus ne jau Eiropas valstīm paņemt sev, bet gan novirzīt Ukrainas atjaunošanai.

Tie 300 miljardi, ko mēs varam nodrošināt Ukrainai, būtu tāds spēcīgs signāls Krievijai, ka mēs neesam kāda maza “epizodīte”bet gan tāda ilgstoša darbība.”

Eiropas iedzīvotāji loģiski jautā, kādēļ mēs šos 300 miljardus uzreiz neatdodam Eiropai, bet: “Eiropas Savienības sankciju politika ir tāda, ka Eiropas Komisija Eiropas Padomei piedāvā sankciju pakotni, ko pret Krieviju piemērot. Eiropadome to apstiprina, bet sankciju piemērošana paliek katras dalībvalsts kompetencē – kādā apjomā, cik daudz un tā tālak. Un par to konfiskāciju nav radīts viens tiesiskais ietvars. Katra valsts skatās, kā to īstenot savā nacionālajā regulējuma līmenī,” saka deputāts.

Un viens no pirmajiem soļiem šo Krievijas iesaldēto aktīvu atdošanai nesen noticis Beļģijā. Dažādās Beļģijas finanšu iestādēs varētu būt Krievijas aktīvi 70 miljardu eiro apmērā. Nesen Beļģija konfiscēja 1,8 miljardus un tos nodeva Ukrainai.

Savukārt Latvijā varētu būt Krievijas aktīvi (kustamais un nekutamais īpašums, finanšu līdzekļi) ap 70 miljonu vērtībā. Gan iepriekšējā, gan šī Latvijas valdība ik pa laikam atvēl vairākus miljonus eiro, mūsu nodokļu maksātāju naudu, Čerņihivas apgabala Ukrainā atjaunošanai. Pilnīgi loģiski būtu šai Latvijas naudai “pievienot” arī šos 70 Krievijas miljonus, saka deputāts: “To absolūti varam pamatot ar spiediena izdarīšanu uz agresorvalsti, lai tā mainītu savu uzvedību.”

Par to, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, Rihards Kols saka: “Vienu otru politikas veidotāju Eiropā varbūt “mīkstinājušas” bailes no Eiropas tiesas: mēs kaut ko izdarīsim ne tā, un Eiropas tiesa pateiks, ka tas ir Eiropas līguma pārkāpums.

Ļoti ilgi gaidījām Eiropas tiesas spriedumu par oligarhiem, jo virkne Krievijas oligarhu vērsās Eiropas tiesā par to, ka viņiem piemērotās sankcijas un iesaldētie līdzekļi ir pretlikumība, nonāk pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām. Bet pavisam nesen Eiropas tiesa lēma, ka pret vienu no redzamākajiem Krievijas oligarhiem piemērotie sankciju mehānismi ir tiesiski un tie paliek spēkā.”

Kristaps Krištopans: "Vai to varam izdarīt?"

Kristaps Krištopans norāda, ka Eiropā ir iesaldēti Krievijas Federācijas aktīvi apmēram 330 miljardu vērtībā, pārsvarā Francijā un Beļģijā, jo tur atrodas Eiropas Centrālā banka. Par to, kāpēc šī nauda nav nonākusi līdz Ukrainai, viņš domā šādi:

“Saprotu, ka to nevar nacionalizēt tā iemesla dēļ, ka Francija, Beļģija vai Eiropas Savienība nav karā ar Krieviju. Piemēram, Ukraina ir nacionalizējusi Krievijas aktīvus 880 miljonu vērtībā, jo tā ir karastāvoklī ar Krieviju. Ja Beļģija vai Francija to izdarītu, tad atzītu to, ka kādai no tām notiek savstarpējs karš ar Krieviju. Tā es to saprotu, bet tas jāprasa lielākiem speciālistiem.

Runājot par Maskavas namu Rīgā, teikt, ka Latvijai nav pareizais solis to pārņemt, nozīmē, ka tevi visi sāks dēvēt par Kremļa aģentu. Bet aicinu uz to paskatīties no cita viedokļa: ko valsts iegūs no tā nacionalizācijas? Vispirms tie ir 495 000 eiro gadā no valsts budžeta ēkas uzturēšanai (apmēram 41 tūkstotis mēnesī). Iespējams, tur (Maskavas namā) bija kādi pretvalstiski elementi, bet tad rodas jautājums, ko dara Valsts drošības dienests? Vai tik tiešām parlamentam vajag konfiscēt ēku, lai ar to tiktu galā. Un ja tie (pretvalstiskie) elementi ir blakus ēkā! Vai tad atkal nākamo ēku konfiscēsim?”

Cita lieta viņa skatījumā ir iesaldētie Krievijas aktīvi 330 miljardu vērtībā: “Tie ģenerē procentu ienākumus. Divos gados pie trīs procentu likmes tie ir apmēram 14-15 miljardi, apmēram Latvijas gada budžets. Par tiem gan, domāju varētu pacīnīties, tas Ukrainai ļoti noderētu. Nesaku, ka nevajag nacionalizēt, bet jautājums ir, vai to var izdarīt?”

Atis Švinka: "Eiropas valstīm kopīgi jāvienojas"

Atis Švinka par iesaldētajiem Krievijas aktīviem saka, ka šajā ziņa “ir ejami vairāki ceļi”. Mums jāsaprot, ka viens precedents tiesiskā pamatojuma argumentācijā radīs nākamos: ja pirmais solis tiks atzīts par tiesiski pamatotu, tad arī nākamais visdrīzāk tiks atbalstīts un vislabākais būtu, ja visas Eiropas valstis spētu kopīgi vienoties savā nostājā. Kaut vai tajā, ka Ukrainai tiek nodoti procenti, ko nes šie aktīvi: “Mēs zinām, ka Ukraina būs jāatjauno un agresoram par to būs jāsamakā!”

Runājot par Maskavas nama Rīgā likteni deputāts saka: “Šeit nevar runāt par to, ka kaut kas tiek konfiscēts vai nacionalizēts. Šai gadījumā valsts savā īpašumā pārņem šo namu.

Sabiedrība pieprasa tūlīt un tagad konfiscēt un atņemt, palīdzēt Ukrainai. Tas taisnības gars saka, ka tie līdzekļi vajadzīgi, jo noticis netaisnīgs noziegums un agresoram par to jāsamaksā, bet šādi lēmumi jāpieņem tiesiski, jo, ja neprofesionāli tiktu sankcionēti īpašumi, līdzekļi vai aktīvi, tad nākamajā brīdī tas var tikt tiesiski apstrīdēts, ko nāktos kompensēt ar uzviju.”

Diemžēl Krievijas lobiji ir katrā Eiropas valstī, arī Latvijā, un Krievijai ir ļoti izdevīgi meklēt “orbānus” un citiem viņiem līdzīgi domājošos, kas apšauba Eiropas Savienības vienotību un palīdzības nepieciešamību Ukrainai, norāda Atis Švinka.