Rīgas slavenāko graustu sola atjaunot kopš 1993. gada

Viens no pirmajiem skatiem, kas tūristiem paveras ierodoties galvaspilsētā ir Stacijas laukums un tā apkārtne. Ja kādreiz rīdzinieki ar to nevarēja lepoties, tad šobrīd laukums piedzīvojis grandiozas pārmaiņas – Rīgas centrālā dzelzceļa stacija tiek pārveidota par modernu satiksmes mezglu, Marijas – Čaka ielā atjaunots ielas segums, bet Satekles ielā drīz durvis vērs jauns biznesa ēku komplekss.

Tomēr pakāpjoties nedaudz tālāk, acīm paveras nelāgs skats – uz labiekārtoto ēku fona izslejas, iespējams, slavenākais grausts Rīgā – ēka Marijas ielā 6. Piecstāvu nama pirmais stāvs aiznaglots ar skaidu plāksnēm, bet logu ailes segtas ar plastikātu.

Īpašumā ietilpst 1432 kvadrātmetru liela platība, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Par tās bēdīgo stāvokli pirmās liecības saņemtas jau 1993. gadā, bet skumjākais ir tas, ka pēdējo 30 gadu laikā praktiski nekas nav mainījies.

Reiz ēka piederēja turīgam latviešu kapteinim

Nams uzcelts 1904. gadā un to projektējis viens no visu laiku slavenākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Pēc Pēkšēna projektiem Rīgā izveidotas aptuveni 250 ēkas, tai skaitā vēl viens savulaik elitārs īres nams, kas tāpat kā Marijas ēka šobrīd kļuvis par bēdīgi slavenu Rīgas graustu – nams Brīvības ielā 88.

Šo celtni reiz dēvēja par “Berga namu”, jo tam netālu atradās Pēkšēna projektētais ēku komplekss “Berga bazārs”. Pēc nama atklāšanas ēkas augšējie stāvi kalpoja kā īres dzīvokļi, bet pirmajā stāvā iemitinājās dažādi saimnieciskās darbības veicēji. Sākotnēji komerctelpās darbojās vairākas biedrības, bet brīvvalsts laikā tirgotāji pirmajā stāvā andelēja apģērbus, apavus un gaļas izstrādājumus.

Savukārt, trīsdesmitajos gados ēka nonāca tālbraucēja kapteiņa Jāņa Asara īpašumā. Kā liecina fragments no “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja” publicētajām kuģu vadītāja Aleksandra Tizika atmiņām, “Asars nācis no trūcīgas zemnieku ģimenes, bet ar savu centību iedzīvojies lielā turībā. Viņš pratis dažādas valodas, apdāvinājis ģimenes locekļus ar dažādām interesantām dāvanām, pats sev iegādājies “BMW” auto un vairākus namus.”

1941.gada 14. jūnijā kapteinis kopā ar meitu izsūtīts uz Sibīriju, kur arī ticis nošauts, bet Asaram piederošo Marijas ielas namu nacionalizējusi padomju vara.

Laikraksts “Diena” vēsta, ka Asara meita tēva namu atguvusi vien 1993. gadā, un jau tajā laikā tas esot bijis katastrofālā stāvoklī. Kopš deviņdesmitajiem nams vairākkārt mainījis īpašniekus, kuri solījuši to atjaunot, bet tā arī savu vārdu nav turējuši.

Šobrīd ēka kļuvusi par, iespējams, populārāko graustu Rīgā - nama pirmais stāvs aiznaglots ar skaidu plāksnēm, bet logu ailes segtas ar plastikātu.

Marijas iela 6 tiek privatizēta

Ilgas Sūna tēvam piederošo īpašumu atguva 1993. gadā un jau tajā laikā sieviete laikrakstam vēstīja, ka “ēkas stāvoklis bija dramatisks un tās renovācijai bija nepieciešami milzu līdzekļi”. Tā kā Sūnai šāda rocība nebija, viņa pieņēma lēmumu īpašumu pārdot cerībā, ka ar jauno īpašnieku palīdzību nams atgūs sākotnējo spozmi.

Tomēr deviņdesmitie bija juku laiki, un kā jau tam laikam piederējās nams tika pārdots uzreiz 6 īpašniekiem -  Vilnim Vītoliņam, Jurim Pētersonam, Ivaram Muzikantam, Mārim Bendikam un Pēterim Strazdiņam. 1997. gadā visu namu savā īpašumā ieguva nekustamo īpašumu aģentūra “Latio”, bet tālāk tas vienādās daļās tika pārdots igauņu uzņēmējam Tomasam Tolam un Tatjanai Jākobsonei-Andersonei.

Kamēr igauņu uzņēmējs turpmākos gadus par Marijas ielu 6 neizrādīja ne mazāko interesi, Jākobsone-Andersone sev piederošo nama daļu drīz vien pārdeva Ludmilai Baumanei. Pašvaldība dialogā ar īpašniekiem pirmo reizi iesaistījās 1999. gadā, kad tika runāts par iespējamo nama restaurāciju.

Šķiet, ka 1999. gads arī iezīmēja īpašnieku un Rīgas domes likstu sākumu. Kopš tā laika līdz mūsdienām ar sistemātisku intervālu atkārtojies viens un tas pats scenārijs – Rīgas dome aicina īpašniekus Marijas ielas namu atjaunot, īpašnieki krīzes mirkļos likvidē avārijas situāciju, bet rekonstrukciju tā arī nekad neveic.

Nams, kas piedzīvojis visu

Jau 2001. gadā prese cēla trauksmi par to, ka nams apdraud iedzīvotāju drošību. Tajā gadā Rīgas Īpašumu departaments apsekoja teritoriju un nosūtīja ēkas īpašniekiem brīdinājumu par nepieciešamību renovēt ēkas tornīti, kas atrodas avārijas stāvoklī.

Nākamajā gadā ēka daļēji tika sakārtota, tomēr bīstamā stāvokļa dēļ tika demontēts jumta kārniņu segums un kā pagaidu risinājums nama jumts tika pārklāts ar plēvi. Līdz ar to sākās aizvien straujāka ēkas stāvokļa pasliktināšanās.

2007. gadā apsekošanas laikā tika secināts, ka pēdējo dažu gadu laikā īpašnieki nav darījuši neko, lai Marijas ielas namu atjaunotu -  ēkas tornītis jau atkal bija pamatīgi bojāts, bet uz jumta vēl aizvien atradās pagaidu pārklājums, kas laikapstākļu dēļ bija pamatīgi cietis. Tolaik Baumane sūdzējās, ka situāciju grūtu padara ēkas līdzīpašnieks Tols, kas “izvairās no ēkas uzturēšanas pienākuma un atsakās saskaņot projektu dokumentāciju”.

2008. gada 19. septembrī ēka piedzīvoja postošu ugunsgrēku - bēniņos ar atklātu liesmu dega tās augšējais stāvs 120 kvadrātmetru platībā. Mēnesi vēlāk Rīgas dome pieņēma lēmumu par nama piespiedu sakārtošanu un atsevišķas amatpersonas pat draudēja vērsties Saeimā, lai lemtu par iespējamību namu konfiscēt. Tomēr īpašnieki sasparojās un nākošajā gadā ēka tika sakārtota atbilstoši Rīgas domes noteiktajām prasībām un turpmākos gadus situācija bija kaut cik apmierinoša.

Tomēr 2012. gadā pēc nama apsekošanas sertificētu būvinženieru pavadībā tika secināts par strauju situācijas pasliktināšanos – ēka bija brīvi pieejama ikvienam un pamatīgi bojās bija uz tās fasādes uzliktais dekoratīvais siets. Nama īpašniekiem tika uzlikts par pienākumu uzstādīt gājēju aizsargtuneli, nodrošināt ēkas konstrukciju tehnisko apsekošanu un veikt nepieciešamās darbības drošības uzlabošanai.

2015. gada 23. janvārī Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija atzina par pierādītu faktu, ka būve netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām būvju uzturēšanai. Ēka Marijas ielā 6 tika klasificēta kā B kategorijas grausts. 23. janvārī Rīgas pašvaldības pārstāvji kārtējo reizi uzdeva īpašniekiem namu iekonservēt, tomēr nekas neliecināja, ka situācija mainītos.

2017. gadā pat bija aizgājis tik tālu, ka fragmenti no ēkas fasādes krita uz gājēju ietvi un mašīnu braucamo daļu. Rīgas domes ārkārtas sēdē ēkas īpašniekiem tika uzdots nekavējoties veikt sakārtošanas darbus - uzstādīt sastatnes ar gājēju tuneli ap ēku, kā arī jānostiprina brandmūra daļa virs jumta, kas robežojas ar būvi Marijas ielā 8. 

Tomēr īpašnieki savā starpā tā arī nespēja vienoties par naudas summu, ko atvēlēt ēkas konservācijai.

Grandiozie plāni – īres nams un restorāns

Ēkas īpašnieku pārstāvji Rīgas domes Vidi degradējušo būvju komisijas sēdē 2017. gadā solījās ēku atjaunot, ieguldot tajā 500 000 eiro. 2018. gadā nama īpašnieki - igauņu uzņēmējs Tomass Tols un latvietis Jevgēnijs Petrovs, kas pusi no īpašuma bija saņēmis dāvanā no iepriekšējās īpašnieces Baumanes, - solīja Rīgas domē iesniegt nama atjaunošanas būvprojektu.

Tomēr abi īpašnieki līdz noteiktajam datumam – 10. septembrim - nespēja vienoties par veicamo darbu sarakstu, tādēļ viņiem tika piemērots naudas sods.

2019. gadā būvprojekts Rīgas pilsētas būvvaldē beidzot tika iesniegts, un tas paredzēja, ka ēkas pirmajā stāvā tiks izbūvēts restorāns, bet pārējie stāvi tiks atvēlēti īres dzīvokļiem. Projekta ietvaros tika paredzēts atjaunot ēkas vēsturisko fasādi, nomainīt nesošās konstrukcijas un jumta segumu, kā arī izbūvēt divus jaunus liftus, kas vedīs no ēkas pagrabstāva līdz piektajam stāvam.

Īpašniekiem tika noteikts, ka nama atjaunošana jābeidz ne vēlāk ka līdz 2022. gada 10. septembrim.

No 2019. gada jūlija līdz augustam nams pārgāja uzņēmuma SIA "B.L. Property Agents Ltd" īpašumā, bet kopš 15. augusta par tā vienīgo īpašnieci kļuvusi Igaunijas pilsone Trīne Nellisa.

Kas tiek darīts šobrīd?

Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Mārketinga nodaļas vadītāja Solvita Brence-Kauste vēsta, ka Nellisa saņēmusi divas būvatļaujas - par pagraba pārbūvi un būvprojektu minimālā sastāvā, kas tika izstrādāts jau 2019.gadā. Projekts šobrīd iesniegs no jauna un tiks izskatīts līdz šī gada 22. janvārim.

Tāpat Rīgas dome 2018. gada 25. aprīlī īpašniekam par pienākumu uzlikusi būves pilnīgu sakārtošanu – atjaunošanu un nodošanu ekspluatācijā. Bet vienīgais, kas pēdējo 5 gadu laikā ir paveikts - ēkai izbūvēts gāzes pievads, kas nodots ekspluatācijā. Tāpat iesniegta iecere par pagraba un dzīvojamās ēkas pārbūvi, ko akceptējis arī Pilsētas attīstības departaments.

Tā kā īpašniece uzlikto pienākumu nepilda viņai piemērots piespiedu naudas sods.

“Šobrīd izdoti jau 10 izpildrīkojumi par piespiedu naudas uzlikšanu nama īpašniecei par saistību nepildīšanu.  Kopējā uzliktā summa šobrīd ir 30 170 euro. Līdz šī gada 1. janvārim īpašniece no šīs summas samaksājusi 13 703 eiro,” uzsver Brence-Kauste.

Īpašuma departaments norāda, ka “turpinās sodīt īpašnieku līdz brīdim, kamēr ēka netiks sakārtota atbilstoši lēmumā noteiktajam”.