Jau drīzumā daļa Latvijas darbinieku varētu strādāt tikai četras dienas nedēļā
Pasaulē daudz diskutē par četru darba dienu nedēļas ieviešanu. Arī Latvijā saistībā ar to ir notikušas dažādas iniciatīvas. Salfordas Universitātes profesore darba un labbūtības pētījumos un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore Daiga Kamerāde intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka arī Latvijā četru darba dienu nedēļu varētu piedzīvot jau patlaban strādājošie.
Par pāreju uz četru darba dienu nedēļu runā daudzviet pasaulē, tostarp Lielbritānijā, kur tika veikts vērienīgs pētījums par šo jomu. Tajā pētnieki noskaidroja, ka no četru darba dienu nedēļas ieguvēji ir gan darbinieki, gan dažādas organizācijas. Te var iegūt plašāku informāciju par pētījumu.
Arī Latvijā četru darba dienu nedēļa varētu parādīties salīdzinoši drīz
“Latvijā patlaban izskatās, ka tas [ieviest četru darba dienu nedēļu] varētu būt daudz grūtāk, spriežot pēc tām diskusijām, kas notiek.
Bet domāju, ka arī Latvijā to varētu ieviest mūsu paaudzes ietvaros,” pētniece sacīja.
Viņa atzina, ka saistībā ar četru darba dienu nedēļu “Latvijā ir interesantas tendences, un kritiskākais punkts šī jauninājuma ieviešanai, šķiet, ir darba devēji”.
Paši darbinieki vēlējās ieviest četru darba dienu nedēļu
Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, vēl nesen bija tā, ka paši darbinieki un sabiedrība pieprasīja četru darba dienu nedēļu – cilvēki vāca parakstus par to.
“No darbinieku puses bija liela vēlēšanās ieviest četru darba dienu nedēļu. Arī mūsu Lielbritānijas pētījumā parādījās, ka lielākā daļa darbinieku gribēja turpināt eksperimentu [par četru darba dienu nedēļu].
Arī uzņēmējiem jāapzinās četru darba dienu nedēļas ieguvumi
Bet es saprotu, ka Latvijā patlaban liela daļa darba devēju neredz labumus, kādi uzņēmējiem varētu būt no četru darba dienu nedēļas. Laikam vēl nav īstas sapratnes par to. Varbūt tas ir vienkārši tāpēc, ka nav pierādījumu no Latvijas. Liekas, ka uz mums tas neattieksies.
Bet domāju, ka arī Latvijā četru darba dienu nedēļu sāks [atsevišķi] uzņēmumi, bet pārējie pēc tam redzēs, ka tas ir pozitīvi, un sekos paraugam.”
Vairāk strādāt nenozīmē vairāk padarīt
“Publiskās debates medijos norāda, ka liela daļa debatētāju, šķiet, nav iepazinušies ar četru darba dienu nedēļas būtību un jauc to ar citiem virspusēji līdzīgiem darba organizācijas veidiem.
Var novērot, ka daļa darba devēju pieturas pie argumenta, ka vairāk strādāt nozīmē arī vairāk padarīt, tāpēc četru dienu darba nedēļa samazinās iekšzemes kopproduktu un novedīs pie ekonomikas lejupslīdes.
Ir jāuzlabo darba produktivitāte
Taču vidējais darba stundu skaits Latvijā ir 41 (Eiropas vidējais ir 40), bet produktivitāte ir zem Eiropas vidējā rādītāja. Latvijā ir salīdzinoši zema darba produktivitāte. Strādājam daudz, bet nepadarām tik daudz, cik varētu tajā laikā. Bet četru darba dienu nedēļa varētu būt motivators [palielināt darba produktivitāti].
Mūsu pētījums rāda, ka, uzlabojot darba organizācijas efektivitāti, ir iespējams četrās dienās paveikt tik pat daudz, cik var padarīt piecās dienās. Tas ir tāpēc, ka daudz un dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka produktivitāti ietekmē ne tik lielā mērā tas, cik daudz laika tiek pavadīts darbā, bet gan, cik efektīvi darbs tiek organizēts un darīts.
Tādējādi viens nozīmīgs faktors ceļā uz četru darba dienu nedēļas ieviešanu būs darba devēju uzskatu par produktivitāti maiņa,” profesore secināja.
Jāsaprot, kāpēc darba produktivitāte Latvijā ir zema
Ir pieņēmums, ka daļa darbinieku ir pieraduši darba laikā “staipīt gumiju”.
“Jautājums – kāpēc tas tā notiek? Tas ir labs jautājums. Varbūt četru darba dienu nedēļa būs liela motivācija to mainīt, īpaši tad, ja būs nosacījums, ka uzņēmuma darbības rādītāji nedrīkst pasliktināties.
Bet, ja produktivitāte ir zema tāpēc, ka pastāv ļoti slikta darba organizācija, tad darbinieki var būt motivēti, bet tas nepalīdzēs, jo nav vajadzīgās informācijas un resursu tad, kad tos vajag. Tur ir jāskatās.
Darbinieki piedāvāja fantastiskas idejas
Viena no pieejām, kas tika izmantota [pētījumā iesaistītajos] uzņēmumos, bija aicināt kopā darbiniekus un teikt: “Mums vajag uzlabot produktivitāti, lai sasniegtu četru darba dienu nedēļu. Kā jūs redzat, kur var uzlabot produktivitāti?”
No darbiniekiem nāca fantastiski ierosinājumi!
Strādājošais ierosināja iegādāties nelielu, bet svarīgu iekārtu
Piemēram, kādā ražošanas uzņēmumā darbinieks bija izpētījis: ja nopērk nelielu iekārtu par pāris tūkstošiem mārciņu, tad vienam darbiniekam nav jāiet un jāpārbauda ražošanas iekārta ik pa divām stundām.
Tad iekārta automātiski sūta ziņu, ja kaut kas nav kārtībā. Līdz ar to darbinieks [kurš iepriekš ik pa laikam gāja pārbaudīt ražošanas iekārtu] tagad var darīt pilnīgi kaut ko citu un pievērsties iekārtai tikai tad, kad ir problēmas.”
Aicināja likvidēt garās un neefektīvās sapulces
No darbiniekiem arī izskanēja ierosinājumi uzlabot sapulces. “Sapulces aizņem tik daudz laika! Turklāt lielākai daļai cilvēku pēc sapulces nav sapratnes, kāpēc to vispār vajadzēja. Sapulces bija tas darba efektivitātes uzlabošanas veids, ko ļoti bieži minēja intervijās.”
Darbinieki rosināja pirms sapulcēm vispār nolemt, vai tiešām vajadzīga sapulce – varbūt jautājumu var atrisināt citā veidā. “Ja vajag sapulci, tad jāizvērtē, kuram darbiniekam tur ir tiešām jāpiedalās, par ko būs šī sapulce, kāds būs tās rezultāts un cik gara sapulce vajadzīga.
Jautājums jāatrisina 20 minūšu laikā, nevis jāsēž pusotra stunda
Vienā intervijā izskanēja, ka sapulcē nav vajadzīga nekāda pļāpāšana. Bija ierosinājums operatīvi sākt sapulci un beigt to pēc 20 minūtēm!”
Nav produktīvi, ja sapulce ilgst pusotru stundu, lielākā daļa darbinieku tajā garlaikojas, cīnās ar miegu un nesaprot, kāpēc šī sapulce vispār vajadzīga - tās laikā varētu izdarīt tik daudz lietderīgu darbu!
Četru darba dienu nedēļu ieviesīs agrāk vai vēlāk
Rezumējumā Kamerāde sacīja: “Es domāju, ka četru darba dienu nedēļa ir tas veids, kā mēs nākotnē strādāsim.
Tas notiks agrāk vai vēlāk. Mēs patlaban piedzīvojam vēsturisku darba veida revolūcijas sākumposmu.”
Vēl nesen smējās par tiem, kas aicināja strādāt tikai piecas dienas
Viņa norādīja, ka šādas kardinālas pārmaiņas vēsturē nav nekas nebijis. Piemēram, pirms 200 gadiem lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju strādāja vairāk par 40 stundām nedēļā. “Ja toreiz kāds pateiktu: “Mēs strādāsim piecas dienas nedēļā,” tad par viņu smietos kā par aptrakušu.
Tāpat arī ļoti daudz citu lielu pārmaiņu, piemēram, apmaksāts atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums, slimības atvaļinājums, tiesības sievietēm piedalīties vēlēšanās nebija pirms 200 gadiem. Kad tos ierosināja, daudziem likās: “Kādas muļķības!”
Varbūt jau pēc 10 gadiem visi strādāsim četras dienas nedēļā
Tāpat ir ar četru darba dienu nedēļu. Tagad varbūt liekas: “Nē, mēs tā nevaram un nekad nevarēsim!” Bet jau pēc 10 gadiem varbūt visi tā strādās. Savukārt pēc 20 gadiem visiem liksies, ka nekā citādāk nekad nav bijis.”
Turklāt jāatceras, ka vēl Padomju laikos ļaudis strādāja un mācījās sešas dienas nedēļā – tolaik visiem tā likās normāla kārtība, bet tagad esam pieņēmuši, ka jāstrādā tikai piecas darba dienas. “Viss ir iespējams!”
Ir jāpiedāvā labas pārmaiņas un jānotic, ka tās var īstenot
“Bieži vien mēs esam tā koncentrējušies uz to, kas ir un kā tas ir, ka neredzam, kā varētu būt labāk. Ļoti daudz progresīvu lietu un pārmaiņu sabiedrībā notikušas tāpēc, ka cilvēki, pirmkārt, ir nākuši klajā ar idejām, kā varētu būt labāk, otrkārt, ir noticējuši, ka var būt arī labāk.
Pirms mēs noticam, ka var būt citādāk un labāk, mēs nekad nevaram neko izmainīt. Līdz tam vienmēr būs tāpat,” profesore sacīja un aicināja noticēt labām pārmaiņām.
