“Strādā četras dienas, bet saņem algu par piecām dienām!” Iepriecinošs pētījums par īsāku darba nedēļu
Strādājot četras darba dienas nedēļā, ieguvēji ir gan darbinieki, gan uzņēmumi un organizācijas. Tā secināts nesenā vērienīgā Lielbritānijas pētījumā, par kuru portālam Jauns.lv intervijā pastāstīja Salfordas Universitātes profesore darba un labbūtības pētījumos un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore Daiga Kamerāde.
“Lielbritānijā veiktais pētījumu par četru darba dienu nedēļu un tās ietekmi uz organizācijas rādītājiem un darbinieku labbūtību šobrīd ir lielākais tāda veida pētījums pasaulē.”
Pētījums aptvēra vairākus tūkstošus darbinieku
Pētījumā piedalījās 61 Lielbritānijas organizācija, un tās bija ļoti dažādas. Organizācijas bija no dažādām nozarēm, piemēram, bija ražošanas uzņēmumi, finanšu pakalpojumu sniedzēji, labdarības jeb bezpeļņas organizācijas, aprūpes pakalpojumu un izglītības pakalpojumu sniedzēji.
Kopumā šajās mazajās un vidējās organizācijās strādāja 3000 darbinieku. Pētījums notika 2022.gadā, un tas ilga sešus mēnešus.
Iespaidīgs un ilgstošs darbs
Pētījuma sākumā un beigās tika veikti kvantitatīvi mērījumi, lai iegūtu datus par izmaiņām organizācijām svarīgos rādītājos (apgrozījums, peļņa utt.) un darbinieku labbūtībā, fiziskajā un psihiskajā veselībā, kavēto darba dienu skaitā utt. Pētījumā notika arī 60 kvalitatīvas intervijas ar organizāciju vadītājiem un darbiniekiem.
Lielākā daļa organizāciju turpināja pētījumu arī pēc sešiem mēnešiem, turklāt daļā organizāciju pētījumi turpinās arī patlaban. “Mēs tagad plānojam veikt intervijas ar tiem cilvēkiem, kas grib pastāstīt, kā viņiem iet patlaban.”
Strādā četras dienas, bet saņem algu par piecām dienām
Profesore paskaidroja, ka pētījumā runāja par konkrēti definētu četru darba dienu nedēļu. ”Gan Latvijas, gan Anglijas presē vērojamās interpretācijas par to, kas ir četru dienu darba nedēļa, ir dažādas un bieži aplamas.”
Šajā pētījumā un kopumā jaunajā izpratnē par četru darba dienu nedēļu uzskata darba organizācijas veidu, kas ietver pilnas standarta darba nedēļas samazināšanu par 20% jeb vienu darba dienu bez samazinājuma atalgojumā.
Ideja tāda: strādājam četras dienas, bet saņemam algu par piecām dienām. Atrodot darba efektivitātes uzlabošanas veidus, mēs varam piecu dienu darbu padarīt četrās dienās.
Tas nenozīmē strādāt 10-12 stundas četras darba dienas
Četru darba dienu nedēļa nav nepilna laika darbs, tas nav elastīgais darbs un tā nav darba nedēļas saīsināšana un strādāšana 10-12 stundas četras darba dienas. Par to nebija mūsu pētījums, un tā nav četru darba dienu nedēļa.
Mēs runājām par to, ka nedēļā strādā četras darba dienas, bet tajās padara tik pat daudz, cik izdara piecās darba dienās. Turklāt darbinieki saņem algu par piecām darba dienām.”
Iepriecinoši pētījuma rezultāti
“Pētījuma rezultāti bija ļoti iepriecinoši. Pats labākais, ka tie arī saskanēja ar rezultātiem, kas iegūti pētījumos Īrijā un Islandē.
Arī Spānijā nesen pabeigts vēl viens eksperiments. Rezultāti ir ļoti līdzīgi.
Pieauga darba produktivitāte
Pirmkārt, ja skatāmies organizāciju līmenī, tad ir ļoti labi rādītāji, piemēram, paaugstināta darba produktivitāte. Organizācijas to mēra dažādi, piemēram, ražotāji saražo vairāk vai tik pat daudz produktu īsākā laika posmā.
Bija arī mazāks zaudēto darba dienu skaits saistībā ar darbinieku slimību. Bija arī zemāks darbinieku maiņas līmenis. Tas ir aktuāli ļoti daudzās nozarēs. Tāpat kā ir Latvijā, arī Lielbritānijā trūkst darbinieku ar noteiktām prasmēm un pieredzi un ir grūti un dārgi atrast jaunus darbiniekus.
Pārsteidzoši, ka uzņēmumu ieņēmumi pieauga
Ja skatāmies uz uzņēmumu ieņēmumiem, tad no pētījuma sākuma līdz beigām tie palielinājās par vidēji 1,4%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumi bija par 34,5% augstāki.
Protams, jārēķinās, ka vēl 2021.gadā kovida pandēmija ietekmēja daudz uzņēmumu. Bet, arī skatoties no izmēģinājuma sākuma līdz beigām 2022.gadā, bija pieaugums uzņēmumu ieņēmumos.
Tas viss bija par organizāciju līmeni. Tātad no organizāciju viedokļa, četru darba dienu nedēļa ir pozitīva - darba produktivitāte un citi svarīgi rādītāji nesamazinās.
Arī darbinieki jutās labāk
Otrkārt, arī darbinieku līmenī bija labi rezultāti. Mēs izpētījām, ka, strādājot četras darba dienas nedēļā, darbiniekiem uzlabojās psihiskā veselība, bija zemāks trauksmes līmenis, vairāk pozitīvu emociju un zemāks izdegšanas līmenis.
Jautājums – kāpēc bija tādi labi rezultāti? Izskaidrojums rodams intervijās. Darbinieki sacīja, ka trešā brīvā diena ļauj kārtīgi atpūsties sestdienā un svētdienā.
Vairāk izbaudīja sestdienu un svētdienu
Trešajā brīvajā dienā darbinieki darīja tādas lietas, ko parasti veic sestdienā, piemēram, sapērk pārtiku, iztīra māju, izgludina drēbes pirmdienai u.tml.
Bet, strādājot četras darba dienas, viņi to izdarīja vienā brīvdienā, bet vēl divas dienas bija brīvas.
Darbinieki vairāk darīja to, kas uzlaboja viņu veselību
Intervijās darbinieki arī teica, ka līdz ar četrām darba dienām viņiem bija vairāk laika darīt to, kas samazina stresu un padara laimīgākus. Vieniem patīk pavadīt laiku ar bērniem, citiem patīk peldēt, zīmēt vai vienkārši adīt un skatīties televizoru.”
Kamerāde skaidroja, ka līdz ar četru darba dienu nedēļas ieviešanu darbiniekiem bija vairāk brīva laika darīt to, kas palīdz viņu psihiskai un fiziskai veselībai.
Papildu brīvdiena bija brīnišķīgs motivators
Profesore piekrita, ka trešā brīvā diena kalpoja arī kā motivators paveikt darbu pēc iespējas efektīvāk četrās darba dienās.
“Bija organizācijas, kuru nozarē pārējie organizāciju vadītāji teica: “Ja darbinieki var tik čakli strādāt četras dienas, tad lai strādā tik pat čakli piecas dienas!” Bet tad pozitīvais efekts pazudīs.
Tik intensīvu darbu nevar izturēt piecas dienas
Pirmkārt, nebūs motivācijas strādāt piecas darba dienas tik efektīvi. Otrkārt, mūsu intervijas parādīja, ka cilvēki var strādāt daudz intensīvāk četras darba dienas, bet to nevar izturēt piecas dienas.”
Ja darbiniekiem jāstrādā visas piecas darba dienas, tad viņi darba laikā parasti cenšas arī pagūt izdarīt daļu no savām darīšanām, piemēram, aizskriet uz veikalu vai doties pie ārsta. Bet četru darba dienu nedēļas laikā viņi tikai strādā, nekur papildus neskrien un neko citu nedara, jo darbs ir jādara intensīvi.
Paši darbinieki samazināja kafijas pauzes
Ja darbinieki zina, ka viņiem viss darbs jāizdara četrās dienās, tad viņi paši arī samazina kafijas, atpūtas un pļāpāšanas pauzes. “Pētījumā bija divi veidi, kā organizācijas ieviesa četru dienu darba nedēļu. Daļa to darīja ar nosacījumu, bet citas – bez nosacījuma.
Daudzās organizācijās bija nosacījums: mums būs četru dienu darba nedēļa, ja sasniegsim konkrētus rādītājus. Organizāciju darbība nedrīkstēja pasliktināties. Līdz ar to darbiniekiem tā bija motivācija padarīt darbu četrās dienās, lai būtu trešā brīvdiena.
Sievietes ar bērniem negribēja atgriezties pie piecām darba dienām
Kādas nelielas bankas nodaļā strādāja tikai sievietes. Turklāt visām bija mazi bērni vai veci vecāki. Vadītājs pētījuma intervijā teica: “Viņas negrib iet atpakaļ uz piecām darba dienām. Viņas darīs visu, lai nebūtu jāatgriežas pie piecu dienu darba nedēļas!”
Arī darbinieces teica intervijās: “Cik labi, ka beidzot man ir laiks pašai sev!” Ja darbiniecēm ir brīva piektdiena, tad viņu bērni tajā laikā ir skolā. Jebkurš, kuram ir bērni, novērtē papildu brīvo laiku.”
Varēja vieglāk nokārtot savas darīšanas
Darbinieces bija ļoti priecīgas, ka visus saimniecības un medicīnas jautājumus mierīgi varēja atrisināt trešajā brīvajā dienā, nevis kaut kur iestarpināt piecu darba dienu laikā.
Četru darba dienu nedēļas laikā viņas varēja labāk koncentrēties uz veicamo darbu. “Pētījumi rāda: ja mēs koncentrējamies uz vienu lietu, tad strādājam daudz efektīvāk.”
Liela daļa vadītāju jau apzinās darbinieku labbūtības nozīmi
Runājot par to, vai mūsdienu organizāciju vadītājos ir izpratne par to, ka darbinieku psihiskā un fizikā veselība un labbūtība ir ļoti svarīga ilgtermiņa darba attiecībās, Kamerāde atzina, ka pētījumā piedalījās tādas organizācijas, kurās vairāk domāja par šīm lietām.
“Daudz pētījumu Lielbritānijā rāda, ka kovida un pēc pandēmijas laikā ir pasliktinājusies cilvēku psihiskā veselība, tostarp saistībā ar darba vidi. Vienlaikus pastāv darbinieku trūkums.
Līdz ar to daudz organizāciju redz četru dienu darba nedēļu kā veidu, kā piesaistīt darbiniekus, piedāvājot viņiem šādu strādāšanas iespēju.”
Visi ir ieguvēji no četru dienu darba nedēļas
Tā arī ir organizāciju iespēja uzlabot savu tēlu sabiedrības acīs, parādot, ka organizācija rūpējas par saviem darbiniekiem un viņu labbūtību
“Tas ir ļoti pievilcīgi arī no biznesa viedokļa, jo darba produktivitāte nesamazinās, bet darbinieki jūtas labāk. Tātad viņi kavēs mazāk darba dienu. Tā ir ilgtermiņa, sistēmiskā domāšana.
Kāpēc gan to neieviest?
Pozitīvi, ka darba produktivitāte nesamazinās, bet darbiniekiem ir labāka psihiskā un fiziskā veselība, viņi mazāk kavē darbu.
Turklāt lielākajai daļai darbinieku četru darba dienu nedēļa ļoti patīk, līdz ar to ir daudz mazāka varbūtība, ka viņi aizies strādāt kaut kur citur. Kāpēc gan to neieviest?” profesore uzskaitīja četru darba dienu nedēļas priekšrocības.
Šeit ir pieejams pētījuma pārskats.
