"Brīnumainais" ūdensvads Imantā - zilā caurule. Mēnešiem ilgi virszemē atstātais ūdensvads imantiešus atstāj bez ūdens. FOTO. VIDEO
Janvāra pirmajās dienās piedzīvotais spelgonis Rīgā radīja vairākas ūdensvada avārijas – salā pārsprāga caurules. No vienas puses tā savā ziņā bija neizbēgama situācija, bet bija arī gadījumi, kad bez ūdens cilvēki palika ūdenssaimniecības darbinieku un būvnieku neizdarības dēļ. Tā, piemēram, Imantas 2. līnijā strādnieki ūdenscauruli blakus izraktajā tranšejā nevarēja ielikt kopš pagājušā gada pavasara. Līdz viss beidzās ar caurules aizsalšanu un plīšanu, vairākas apkaimes mājsaimniecības atstājot bez ūdens.
Avārija nebūtu notikusi, ja vien SIA "Rīgas ūdens" jau pagājušā gada vasarā būtu parūpējies, lai uz zemes virskārtas atstātā ūdenscaurule nebūtu vis pakļauta visiem vējiem, lietiem, sniegiem un saliem, bet gan vienkārši ierakta zemē. Jāteic, ka tas nebija grūti paveicams, jo līdzās bija iesākta rakt tranšeja, kurā cauruli ievietot. Atlika vien to tajā "iestumt" un uzbērt virsū zemi. Bet tā vietā Imantas 2. līnijā bija vērojama visnotaļ nesaimnieciska instalācija – "putuplastā ievīstīta zilā caurule". To ielikt zemē traucēja "saimnieciskie strīdi". Par to izbrīnu sociālajos tīklos pauda gan vietējie iedzīvotāji, gan Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Latvijas Reģionu apvienība/Nacionālā apvienība).
“Un tad atnāca šausmas - Ziema”
Imantas iedzīvotāja Inga Gulbe "Facebook" publicējusi stāstu "Kā "Rīgas ūdens” civilizācijas labumus ļaudīm nesa":
Imantas 2. līnijas "inovatīvais" nenosiltinātais ūdensvads – "zilā caurule"
“Rīgas ūdens” 2022. gada nogalē uzsāka vairāku miljonu eiro vērto ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas projektu Pārdaugavā, Imantas līnijās un ...
"2023. gada sākums. Imantas 2. līnija. Pilnā sparā norit darbi, lai arī šajā nostūrī centralizētu kanalizāciju. Katru dienu staigājot strādniekiem garām, šad tad apstājamies papļāpāt, arī par to, cik tad ilgi plānoti darbi. Vīri solīja, ka līdz vasarai viss būs izdarīts. Lai neuztraucoties. Es arī neuztraucos pārāk.
Nebija vēl īsti atnācis pavasaris, viņi pazuda. Paņēma savus ekskavatorus, pašizgāzējus, barjeras un cauruļu kalnus, un pazuda. Kaut kas jau palika – sarakņātā iela un spilgti zila caurule, kas žilbinoši vijās gar ielas malu, ik pa laiciņam ienirstot zem rakumiem. Visu vasaru bija miers un klusums, pie caurules bijām pieraduši, pie rakumiem – ne tik ļoti, bet dzīve ritēja savu gaitu. Centāmies atgaiņāt uzmācīgās domas, ka zilā caurule varētu būt saistīta ar ūdensapgādi. Negribējās ticēt, ka mūsu platuma grādos, kāds var atstāt ūdensvadu virszemē. Vasaras beigās atbrauca kāds cilvēks no “Rīgas ūdens”. Vienīgais, ko viņš varēja pateikt bija - "Šausmas". Un viss! Dzīve atkal ritēja savu gaitu. Jau sākām zaudēt cerību, ka rakumu vietā atkal kādreiz būs asfalts.
Un tad atnāca šausmas. Šausmu vārds ir Ziema. Laikā, kad, pārmaiņus priecājoties un pukstot, bridām pa sniega kupenām, ielā parādījās divi vīri, kas no kupenām kasīja laukā zilo cauruli, lai to nosiltinātu. Tas izskatījās tik dīvaini, ka ik pa brīdim katrs uzskatījām par pienākumu apjautāties, ko viņi dara. Solīja, ka sliktāk nebūs, būs labāk. Sniegs nokusa, ieradās tehnika un nosiltinātajām caurulēm sāka bērt virsu smilšu čupas. Nu ielas malā mums bija sava kāpu zona. Sākām baidīties no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma. Tajās vietās, kur caurule gāja caur meliorācijas grāvjiem, smiltis tomēr sabērt neuzdrošinājās.
Tad ziema pievilka savus ledainos grožus, un atskanēja pirmais trauksmes zvans. Pie vārtiem. Tie bija strādnieki. Viņi visu dienu bija centušies atkausēt kaimiņmājas ūdens pievadu. Izrādījās, ka ūdens pievadi ir ierakti 15-20 cm zem zemes. Lai mūsu mājas pievads neaizsaltu, saņēmu ieteikumu naktī tecināt ūdeni, tā nodrošinot plūsmu cauruļvados. Es gan norādīju uz vijīgo zilo cauruli, kas vietām vēl zibināja savu zilumu, jo visur jau siltinājumu nebija fiziski iespējams uzstellēt. Mani mierināja, ka tur viss labi, tā caurule aizsalt nevarot. Bet tie pievadi gan…
Liku naktī strādāt visādai ūdeni patērējošai tehnikai (vienkārši tecināt ūdeni tomēr šķita finansiāls neprāts). No rīta ūdens vairs nebija. Tātad pievads bija aizsalis. Zvans “Rīgas ūdens” avārijas dienestam. Sākumā laipnā kundzīte atteicās ticēt mūsu sūdzībai – “Rīgas ūdens” caurules neaizsalstot. Kad kļuvām uzstājīgāki, saņēmām ieteikumu pastaigāt pa Imantu, tur viena brigāde strādājot, un parunāt ar meistariem. Rupji nekļuvām, bet pieklājīgi laikam arī vairs nebijām. Galu galā uz mūsu sūdzību reaģēja, atbrauca brigāde, atkausēja pievadu. Ūdens atgriezās. Uzminiet, kas bija nākamajā rītā? Bija daudz kas, tikai ne ūdens!
Pieteicām sūdzību. Kundzīte otrā galā šoreiz vairs nešaubījās. Uzminiet, kas aizsala? Mūsu mīļā zilā caurule, kura noteikti nevarot aizsalt. Arī citas mājas sāka pieteikt savas sūdzības. Pusei ielas ūdeni atjaunoja, mēs un vēl bariņš māju nebijām to laimīgo skaitā. Dzeramā ūdens piegādi ar “Rīgas ūdens” transportu arī nesagaidījām. Kad vakarā zvanījām uz “Rīgas ūdens” avārijas dienestu, lai noskaidrotu situāciju, pajautājām arī, kāpēc nevar pabrīdināt, ka ūdens padevi vēl neatjaunos. Neesot kontaktu!!! Nu tiešām? Viņiem nav kontaktu? Lai atsūtītu inspektoru pārbaudīt, vai esam samaksājuši par katru lietus lāsi, tad kontakti atrodas, bet pabrīdināt par ūdenspadeves traucējumiem un izstāstīt, kad un kur var tikt pie ūdens (kas ir jānodrošina!), tur kontakti izbeigušies.
Šobrīd brigāde strādā, rok, lauž sasalušo zemi, vilks sildkabeli, lai nodrošinātu neaizsalšanu. Jauki. Fakts, ka pie mājas ar mašīnu vairs piebraukt nevar, nevienu iedzīvotāju vairs neuztrauc. Gaidām ūdeni. Tuvojas mīnus 20…
Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Cik viss šis prieks izmaksā un izmaksās? Kā vispār varēja pieļaut situāciju, ka ūdensvads paliek virszemē? Pat ja iepriekšējo darbu veicēji "uzmeta", pazuda un tamlīdzīgi. Vai tiešām bija jāsagaida ziema, lai sāktu kaut ko darīt? Kāda tad tiek nodrošināta darbu kontrole, ja šādas lietas paliek nepamanītas?"
Neērtie jautājumi “Rīgas ūdenim”
Arī Rīgas domnieks Valdis Gavars uzdod "neērto" jautājumu: ""Rīgas ūdens" cenšas... Tikai, neērtais jautājums, kāpēc šie darbi netika pabeigti vasarā? Ak jā, viena firma netika galā ar uzdevumu, bet "Rīgas ūdens" citu firmu neatrada vai nemeklēja? Nu atnāca sals un ieliņas mājas palika bez ūdens..."
Domnieks Jauns.lv pauda, ka viņam "Rīgas ūdens" šefs teicis, ka līgums par Imantas līniju ūdensvada izbūvi ar jauno būvniecības konkursa uzvarētāju noslēgts tikai pagājušā gada decembra vidū un tāpēc visi darbi aizkavējušies.
Jauns.lv lūdza uzņēmumam "Rīgas ūdens" komentēt situāciju ar ūdensvada izbūvi Imantas līnijās. Uz jautājumiem atbildēja "Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs.
- Kāpēc pavasarī darbi tika pārtraukti, un vasarā tie neturpinājās?
- Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas projekts Imantas līnijās un Zārdu ielā tika sākts 2022. gada beigās, tā ietvaros kopumā plānots izbūvēt ūdensvadu aptuveni divu kilometru garumā un kanalizācijas tīklus 3,5 km garumā. Šie darbi ietilpst Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 6. kārta” ietvaros. Šo darbu veikšanai konkursa kārtībā tika izvēlēta kompānija SIA “RERE vide”, kam tos vajadzēja pabeigt 2023. gada augustā. Diemžēl būvnieks sev uzticētos darbus atbilstošā tempā un termiņos nespēja veikt, līgumu nācās lauzt un konkursa kārtībā meklēt citu būvnieku. Ņemot vērā nepienācīgo darbu izpildi un termiņu kavējumus šobrīd ir uzsākta arī tiesvedība. Lai Imantas līnijās pabeigtu iesākto, 2023. gada 26. oktobrī tika noslēgts līgums ar citu būvuzņēmēju (“Aidaco Group”), un jaunie būvnieki steidzamības kārtā ķērās pie darba.
- Kāpēc tika pieļauts, ka ūdensvads („zilā caurule”) ziemas spelgonī palika zemes virspusē?
- Pagaidu ūdensvadam jeb “zilajai caurulei” no objekta vajadzēja pazust jau vasarā, jo, ja viss būtu noritējis atbilstoši noslēgtajam līgumam (ar “RERE vidi”), tad augustā jau vajadzēja būt izbūvētam jaunajam ūdensvadam. To izdarīt vairs nebija iespējams, tomēr jaunajā līgumā būvniekam tika uzdots pienākums nodrošināt nepārtrauktu ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanu darbu veikšanas laikā. Diemžēl būvnieki pietiekami neizvērtēja iespējamos riskus un klimatisko situāciju, kā arī ignorēja mūsu un būvinženieru brīdinājumus par iespējamo kailsalu un nenodrošināja pagaidu ūdensvada siltināšanu, savukārt uzdot to viņiem veikt piespiedu kārtā nebija juridisku tiesību. Pēc avārijas situācijas izveidošanās būvnieki pagaidu ūdensvadam uzmontēja apsildes kabeli un putuplasta siltinājumu, taču tas bija novēloti, jo ūdensvads un arī tā atzari vairākās vietās bija aizsaluši, turklāt bojājumu likvidēšanu apgrūtināja arī sasalusī grunts.
“Rīgas ūdens” atzīst, ka šajos sarežģītajos apstākļos bija nepieciešama stingrāka būvnieku kontrole un darbu uzraudzība - pagaidu ūdensvada pienācīgu siltināšanu varēja organizēt savlaicīgi, mazinot riskus tā aizsalšanai un ūdensapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai, par ko atvainojamies iedzīvotājiem.
- Cik izmaksā šis projekts, kas to īsteno, un cik izmaksās avārijas seku likvidēšana?
- Ar pilnsabiedrību “Aidaco Group” (šo būvnieku pēdējie lielākie darbi ir Uzvaras parka izveide Pārdaugavā un Rīgas cirka rekonstrukcija – red.) noslēgts līgums par 2,29 miljoniem eiro, savukārt, kas attiecas uz iepriekš noslēgto līgumu, šobrīd juridiskā ceļā tiek risināts jautājums par veiktajām (un arī neveiktajām) izmaksām, līdz ar to precīzi aprēķini šobrīd nav iespējami. Kas attiecas uz avārijas seku likvidēšanu, tās izmaksas gulsies uz būvniekiem.
- Ar ko jārēķinās Imantas 2. līnijas iedzīvotājiem ūdensapgādes jomā? Un kad iesāktie darbi tiks pabeigti?
- Imantas 2. līnijas iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka jau tuvākajā nākotnē viņiem būs pieejami droši un kvalitatīvi ūdensapgādes pakalpojumi. Avārijas situācija tika likvidēta un visiem namīpašumiem ūdensapgāde atjaunota 7. janvārī. Savukārt būvdarbi šajā objektā “Aidaco Group” jāpabeidz līdz 2024. gada vasaras beigām.
Solīts makā nekrīt
Jauns.lv jau 2022. gada septembrī rakstīja, ka "Rīgas ūdens" uzsāka inženiertīklu paplašināšanas darbus Imantas līnijās, lai "pieslēgtu centralizētajiem inženiertīkliem kopumā gandrīz simts objektus, kas savukārt Imantas apkaimē nodrošinās labāku ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī drošāku un tīrāku apkārtējo vidi". Toreiz tika lēsts, ka darbi izmaksās 2,47 miljoni eiro un "RERE vide" tos veiks līdz 2023. gada augustam.
Tomēr pērnā gada pavasarī "RERE vide" no objekta Imantas līnijās vienkārši pazuda. Šāda situācija izveidojās, jo būvniekam radās maksātspējas problēmas un tika izsludināts tiesiskās aizsardzības process. Jāteic, ka šis nav vienīgais gadījums, kad rīdziniekiem "RERE vide" pērn radījusi problēmas. Pagājušajā gadā, piemēram, "RERE vides" neizdarības dēļ ilgstoši bija pārrakts veloceliņš Vecrīga-Imanta, bet “RERE vide” darbu kavējumu dēļ nevarēja savlaicīgi atjaunot 1. trolejbusa maršruta kustību.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas domnieks Valdis Gavars Jauns.lv pavēstīja, ka Imantas 2. līnijas mājās “ūdens pagaidām ir. Sola šogad pabeigt ūdens un kanalizācijas izbūvi. Sekoju līdzi kā viss notiek...”