“Latvija var kļūt par pasaules līderi!” Mākslīgais intelekts prognozē, ko mums nesīs 2024. gads

Mākslīgā intelekta tērzēšanas roboti iekaro aizvien lielāku popularitāti iedzīvotāju vidū – tie spējīgi atbildēt uz jautājumiem, sniegt rekomendācijas, analizēt milzīga apjoma datus un radīt jaunu informāciju – sacerēt dzejoļus, esejas, foto, dziesmas, u.t.t. Tomēr jāatminās, ka šie tērzēšanas roboti nav spējīgi izprast teksta jēgu, bet gan meklē dažādas statistiskas sakarības starp vārdiem. Un šī iemesla dēļ nereti gadās amizanti pārpratumi, kuros MI piedāvā atbildes uz jautājumiem, kas pēc teksta izvietojuma izklausās pareizas, tomēr pēc loģikas ir aplamas.

To, kāds būs nākamais gads Latvijā vaicājām “Google” tērzēšanas robotam “Bard” un “Microsoft” čatbotam “Copilot”. Tomēr, pirms ielūkošanās nākotnē, vēlējāmies atskatīties uz sasniegto, tādēļ pavaicājām tērzēšanas robotiem kādi bijuši nozīmīgākie Latvijas notikumi 2023. gadā.

5 ievērojamākie notikumi Latvijā 2023. gadā

Par nozīmīgāko Latvijas notikumu “Copilot” atzinis Latvijas prezidenta vēlēšanas. 2023.gada 31.maijā pēc trīs balsojuma kārtām par Valsts prezidentu tika ievēlēts bijušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Bard”, savukārt, pirmajā vietā izvirza Latvijas 105. gadadienas svinības. Svētki Latvijā iesākās ar tradicionālo studentu koorporāciju gājienu no Latvijas Universitātes līdz Rīgas Brāļu kapiem, Dievkalpojumu Rīgas Domā, militāro parādi un dažādiem koncertiem, bet noslēdzās ar salūtu Ogrē un Ventspilī, kā arī multimediālu lāzeru uzvedumu pie Brīvības pieminekļa.

Otrajā vietā “Copilot” izvirzījis plūdus Jēkabpilī. Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta un iedzīvotāji bija spiesti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.

 “Bard” vēstījis, ka otrais nozīmīgākais notikums 2023. Latvijā bija Baltijas aizsardzības deklerācijas parakstīšana. 12. jūlijā NATO samitā Viļņā trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja deklerāciju, kurā apņemas veicināt Baltijas valstu gaisa telpas pieejamību dažādām NATO aizsardzības aktivitātēm, tai skaitā apmācībām un vingrinājumiem.

Trešajā vietā “Copilot” ierindojis būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu. 24. Janvārī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Savukārt, šajā punktā “Bard” pamatīgi nokļūdījies, kā trešās vietas kandidātu izvirzot starptautiskās lidostas “Rīga” atklāšanu. Tiesa, šogad lidostā norit pārbūves darbi – tiek būvēta "Rail Baltica" infrastruktūra un tiek strādāts pie lidostas ēkas paplašināšanas, tomēr regulāri avioreisi no lidostas sākās jau 1975. gadā.

Ceturtais nozīmīgākais notikums Latvijā pēc “Copilot” paustā ir Latvijā reģistrētais difterijas gadījums. Difterija ir lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija Corynebacterium diptheriae.

Arī ceturtajā notikumā “Bard” nošāvis greizi, norādot, ka šogad Latvijā tika ieviesta e-veselība. Patiesībā tā iedzīvotājiem un veselības aprūpes profesionāļiem tika nodota lietošanā jau 2016. gada 22. jūnijā.

Piektajā vietā “Copilot” ierindojis Sarkandaugavas pārvada atklāšanu. Tā būvniecību sākta 2020. gada aprīlī. Pārvada garums bez nobrauktuvēm ir 454,4 metri.

Savukārt, “Bard” piektajā vietā izvirzījis Latvijas veiktās reformas izglītības sistēmā. Iespējams, ar to domāts likums par 2024. gada valsts budžetu. Tas ļaus turpināt 2024. gadā palielināt pedagogu atalgojumu, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanu, STEM mācību jomu un augstākās izglītības attīstību.

Kāda būs tautsaimniecība Latvijā 2024. gadā

“Latvija ir gājusi tālu ceļu kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā, ” vēsta “Bard”, “un es ticu, ka tai ir iespēja kļūt par līderi Eiropā un pasaulē!”

“Latvija Eiropai kļuvusi par stabilu un uzticamu partneri, tādēļ nākošajā gadā mums pavērsies plašākas tirdzniecības un investīciju iespējas. Investori novērtēs Latvijas spēcīgos ekonomikas pamatus un kvalificēto darbaspēku, tādēļ ārvalstu tiešo investīciju līmenis būs augsts.”

“Microsoft” čatbota prognozes gan ir mazāk rožainas.

“2023. gads Latvijai ir bijis izaicinošs augstās inflācijas un eksporta krituma dēļ, ” vēsta “Copilot”, “un paredzams, ka 2024. gadā IKP valstī samazināsies par 0.2%. Tomēr, neraugoties uz izaicinājumiem, ar kuriem latvieši 2023. gadā saskārās, atskatīsimies uz pozitīvajām lietām, kas valstī notikušas – Latvijā tika ievēlēts jauns prezidents Edgars Rinkēvičs un Rīgā tika atklāts Sarkandaugavas satiksmes pārvads.”

Abi roboti izteikušies, ka ekomiskā izaugsme valstī nākamajā gadā būs mērena un sasniegs 2.4% atzīmi, inflācija valstī samazināsies līdz 3.2%, un gaidāms, ka Latvijā saruks arī bezdarba līmenis. Nākošajā gadā valsts eksports palielināsies par 8.6% un sasniegs aptuveni 20 miljardus eiro, bet imports palielināsies par 10% un sasniegs aptuveni 23 miljardus eiro.

Viss liecina, ka materiālās labklājības līmenis Latvijā lai gan lēni, tomēr uzlabosies.

Ārējie draudi un karš Ukrainā 2024. gadā

Mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ esam pakļauti ārējiem draudiem no kaimiņvalsts puses. Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā var veicināt nestabilitāti Baltijas reģionā un radīt apdraudējumu arī Latvijai. Turklāt, mūsu valsts var saskarties ne tikai ar militāriem draudiem, bet arī informatīvo karu – agresorvalsts var censties manipulēt, sagrozīt un falsificēt informāciju, kā arī izplatīt propagandu, dezinformāciju un viltus ziņas. Šo darbību mērķis ir ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu, politiskos procesus un sabiedrības saliedētību, kā arī graut uzticību valsts institūcijām un vērtībām.

Tomēr abas programmas norāda, ka karadarbības risks Latvijā ir salīdzinoši zems – mēs esam Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, un šīs saistības sniedz drošības garantijas no Alianses dalībvalstu puses.

Latvijas ārpolitikai vajadzētu koncentrēties uz drošības stiprināšanu ES un NATO ietvaros, tāpat nepieciešams veicināt ekonomisko izaugsmi, attīstīt stratēģiskas attiecības ar ASV, varbūt jaunas partnerības iespējams nodibināt ar Ķīnu, Indiju, Japānu un citām Āzijas valstīm. Latvijas interesēs ir arī atbalstīt Eiropas Austrumu bloka valstis – Ukrainu, Gruziju un Moldovu.

Tāpat Latvijā jāattīsta kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā. Valsts kritiskā infrastruktūra, piemēram, energotīkli un finanšu iestādes, ir neaizsargātas pret kiberuzbrukumiem, un tas var traucēt pakalpojumu sniegšanu un radīt būtisku ekonomisku kaitējumu.

“Copilot” vēsta, ka Ukraina 2024. gadā mieru visticamāk nesagaidīs, tomēr kara gaitu var ietekmēt trīs lietas: abu valstu vēlme un spēja iesaistīties dialogā, militārā un politiskā spiediena pakāpe ar ko Krievija saskaras, kā arī ES un ASV sniegtais militārais un ekonomiskais atbalsts Ukrainai.

Un noslēgsim ar MI ģenerētu joku

Latvijas zinātnieks strādā pie jauna izgudrojuma. Viņš vēlas izveidot laika mašīnu. Viņš smagi pie tā strādā daudzus gadus. Viņš beidzot to pabeidz. Viņš pārbauda mašīnu. Viņš nosaka datumu uz 2024. gadu. Viņš nospiež pogu. Viņš pazūd. Viņš atkal parādās tajā pašā vietā. Viņš palūkojas apkārt. Nekas nav mainījies. Joprojām auksts. Joprojām viņš ir izsalcis. Joprojām sirdī ir nedaudz skumji. Viņš saprot - Latvijā 2024. gadā nekas nav mainījies!