Kamielim bijis auru laiks, par traģēdiju zoodārzā saka Ingmārs Līdaka
Rīgas Zooloģiskajā dārzā piedzīvotā traģēdija, kad kamielis nogalinājis kopēju, ir ļoti rets negadījums. Dzīvnieku pazinējs un dabas popularizētājs Ingmārs Līdaka pat neatceras neko līdzīgu.
Līdaka, kurš Rīgas zoodārzā nostrādāja daudzus gadus, Kas Jauns Avīzei saka: “Cik saprotu, kamielim bija auru laiks, un tad arī pavisam miermīlīgi dzīvnieki kļūst ļoti agresīvi un nervozi. Iespējams, kamieli meklēšanās laikā nelaida pie dāmām, un dzīvniekam bija paaugstināts uzbudinājums.”
Pazīmes, ka pat citādi parasti mierīgi zālēdāji var kļūt bīstami, gan esot redzamas – putas uz lūpām, spricē spermu uz vēdera.
“Nelaime atnāk, kur vismazāk gaida. Cilvēkiem ir respekts pret lauvām, tīģeriem, tad slēģus pārbauda septiņas reizes. Kamielis ir salīdzinosi miermīlīgs lopiņš, taču ir lieli zobi, un pats ir liels,”
atgādina Līdaka.
Bojāgājušais kopējs Zooloģiskajā dārzā strādājis jau vairākus gadus un vienmēr pildījis savus pienākumus atbildīgi. Pēc Līdakas domām, tomēr nešaubīgi pārkāpti divi būtiski noteikumi: “Nedrīkst iet pie dzīvnieka, ja viņš ir šādā dvēseles stāvoklī, ne barot, ne apkopt. Ja nu ļoti nepieciešams, to nedara viens cilvēks. Arī, piemēram, pie briežiem iet divatā.” Arī brieži ir spilgts piemērs zālēdāju agresivitātei auru laikā – tad briežu dārzos var nelaist iekšā, pat klūp virsū automašīnai.
Līdakas laikā zoodārzā nav pieredzētas šādas traģēdijas, taču bijuši gadījumi, kad lieku reizi pierādās – dzīvnieki ir neprognozējami. “Ar pudelīti barota, no mazotnes uzaudzināta lama kopējai iekampa no muguras ar zobiem zem ceļgala, meitene palika kliba uz mūžu. Lama izskatās diezgan mīlīga, nevajadzēja nekam notikt,” atceras Līdaka.
Gadījies, ka kalnu āzis ieliek ar ragiem pa ribām. Pašam Līdakam bijis diezgan daudz kodumu, darbojoties pieradināto dzīvnieku grupā, viņš vaino tikai savu neuzmanību un pārgalvību.
Zoodārzā piedzīvotas retas traģēdijas apmeklētāju pārgalvības dēļ. Deviņdesmito gadu vidū kāds iereibis, jauns puisis, gribēdams padižoties, uzkāpa uz lāču mītnes žoga, nenoturējās un nokrita lejā tieši pie zvēriem. “Tas notika viņa dzimšanas dienā,” atceras Līdaka.
Lāči nelaimīgo saplosīja... “Toreiz sprieda, ko darīt ar lāčiem, bet lācis jau nav vainīgs, ja piedzēries puisis uzkrīt uz galvas. Līdzīgi, kā tev svešs pēkšņi iegāžas virtuvē – ar ķebli pa galvu un tad skaidrosies, kas tas tāds,” salīdzina Līdaka.
Citā reizē kādas krievu avīzes fotogrāfs labākiem kadriem ierāpās kazuāra aplokā. Augumā prāvais, vismaz pusotru metru, spēcīgais putns bija ļoti pārsteigts un, sargājot teritoriju, pamatīgi noslānīja iebrucēju. “Bija caurdurta plauša, stipri cieta pakaļgals,” teic Līdaka. Tas tikai pierāda – pret dzīvniekiem jāizturas ar respektu.
