Aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegums - rūpes par jauniešu veselību vai nelegālo tirgu?
Neskatoties uz kaimiņvalstu neveiksmīgo pieredzi, Saeimā joprojām turpina virzīt likumprojekta grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas, cita starpā, paredz aizliegt aromatizētās elektroniskās cigaretes.
Likumprojekta mērķis ir izskaust veipu lietošanu skolās un jauniešu vidū, taču, kā liecina kaimiņvalstu pieredze, un kā atzīst gan paši jaunieši un eksperti - aizliegums elektronisko cigarešu lietošanu nepilngadīgo vidū neietekmēs, bet gan veicinās nelegālā tirgus attīstību, jo nu arī pieaugušajiem, kas tradicionālo smēķēšanu aizstājuši ar veipošanu, būs jāmeklē savs “kaktu dīleris”.
Kā skaidrots filmā “E-cigaretes: aizlieguma sekas jeb medaļas otra puse”, aizlieguma rezultātā valsts zaudēs nodokļu ieņēmumus desmitiem miljonu eiro apmērā, pieaugs muitas, policijas un Valsts ieņēmumu dienesta slodze, bet mērķis vienalga netiks sasniegts, kas liek domāt, vai patiesi ir izsvērti visi aspekti, novērtētas iespējamās sekas, vai arī šis solis ir tikai formāla un deklaratīva rīcība, divkosīgi un liekulīgi izmantojot rūpes par jauniešu veselību.
Jau šobrīd jaunieši, kas patērē aromatizētās elektroniskās cigaretes, tās iegādājas tiešsaistes grupās vai no klasesbiedriem, nevis legālās tirdzniecības vietās, kas nozīmē – aizliegums viņu ikdienas paradumus būtiski neietekmēs, tajā pat laikā bažas pauž pieaugušie, kuriem tiktu atņemta izvēles iespēja. Vai tiešām valsts vēlas panākt, ka vecāki lūgs saviem bērniem klasesbiedra numuru, no kura iegādāties veipu? Video tapšanas laikā intervētie jaunieši atzīst, ka pieprasījums un patēriņš jau šobrīd ir liels, un tas tikai pieaugs, tāpēc par savu “biznesu” neuztraucas.
Diemžēl grupās, kurās var iegādāties elektroniskās cigaretes, līdztekus pieejamas arī narkotikas – kokaīns, amfetamīns, marihuāna. Tāpat nav zināma elektronisko cigarešu izcelsme, sastāvs, un nikotīna daudzums kā minimums ir 5%. Neskatoties uz risku, ko rada šādu produktu lietošana, tirgus plaukst un zeļ, un, kā norāda tirgoņi, ja aizliegums tiks pieņemts, ies vēl labāk. Ir skaidrs, ka elektronisko cigarešu lietošana jauniešu vidū ir tikpat nozīmīga aktivitāte kā sociālo mediju lietošana, un to nespēs mainīt valsts noteiktie ierobežojumi, kas realitātē tāpat vairāk ietekmēs pieaugušos, kuri ir patiesā ražotāju un legālo izplatītāju mērķauditorija.
Ekonomists Arnis Sauka skaidro, ka valsts nesaprot, kādu kaitējumu patiesībā nodarīs, pieņemot šādu likumu, jo jau tagad pelēkais tirgus veido ap 30%. Ja šobrīd pilngadīgas personas var brīvi un civilizēti iegādāties sev nepieciešamos produktus legālās tirdzniecības vietās, tad, aizliegumam stājoties spēkā, arī šī sabiedrības daļa tiks “laipni” novirzīta pie nelegālajiem tirgoņiem, bet jaunieši turpinās iegādāties preces turpat, kur līdz šim.
Nenoliedzami, daži priekšlikumi ir jēgpilni un atbalstāmi, taču liela daļa - absurdi, citu valstu praksē jau pierādījuši sevi kā neefektīvi, un arī pats likumprojekta mērķis un plānotie mehānismi ir neloģiski. Aizliegums ietekmēs tikai un vienīgi legālos tirgotājus un legālos pircējus, proti, gandrīz pilnībā izskaužot legālo tirgu un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus, bet jauniešus tas neskars. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš jauniešu izglītošanai un mīta laušanai par to, ka elektroniskās cigaretes ir stilīgas, ja patiesi valsts mērķis ir rūpēties par kāda veselību, nevis atbalstīt ēnu ekonomiku.
Vairāk par to, ko jaunieši un nelegālie tirgoņi domā par e-cigarešu aizliegumu un kāda ir Igaunijas pieredze, skaties video.