"Krieviem bail paust viedokli!" Kāpēc Putina kritiķi pārdzīvo par Puškina liceja nosaukuma maiņu?
Gada beigās pie jauna nosaukuma tikusi vēl PSRS okupācijas laikā par Rīgas Puškina liceju sauktā mācību iestāde. Nu to zinām kā Rīgas Broces liceju (par godu Johanam Kristofam Brocem). Starp daudzām epizodēm, kas veicina Latvijas atbrīvošanos no PSRS, Krievijas impērijas mantojuma paliekām, šī ir salīdzinoši neievērojamāka, taču izsaukusi īpatnēju reakciju no aktīvistiem, kuri līdz šim pozicionējušies kā asi Krievijas kritiķi.
Nav noslēpums, ka Aleksandram Puškinam nav teju nekādas saiknes ar Latviju. Rakstnieks bijis pretrunīgi vērtēts kā personība, un viņa aktivitātes plaši interpretētas kā lielkrievu šovinisms - uzskats, ka krievu kultūra un tauta ir pārāka par citām.
Šāds pasaules redzējums raksturo arī mūslaiku Krievijas atbalstītājus - Kremļa propagandisti neļaus samelot.
Turpretī Broce bija apgaismības laikmeta mākslinieks, vēsturnieks, kurš darbojās Latvijas teritorijā - arī Rīgas liceja skolotājs un pēcāk pat rektors. Jaunais nosaukums skolai stāsies spēkā no 2024. gada 1. septembra.
Pirms Puškinam tika atņemts gods, viņa vārdā dēvēt liceju, dzejnieks šķīrās arī no visnotaļ necila pieminekļa Rīgas centrā, Kronvalda parkā.
Šī pieminekļa izcelsmes stāsts uzskatāmi parāda, ka krievu kultūras pārstāvju vārdi Latvijā tiek uzturēti pie dzīvības, vairojot Krievijas ietekmi, nevis tāpat vien.
To 2009. gadā, vēl Nila Ušakova laikos un ar Rīgas domes (RD) atbalstu, uzstādīja Latvijas Puškina biedrība un Krievijas vēstniecība kā dāvinājumu no Maskavas. Šajā procesā bija virkne nepilnību, kas nozīmēja, ka piemineklis uzstādīts nelikumīgi.
Mainot liceja nosaukumu, "nav pajautāts iedzīvotāju viedoklis"
To publiski atzina arī biedrība "Krievu balss Latvijai", kura īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērn 24. februārī steidza pārstāvēt Latvijā tos krievus, kuri ir kategoriski pret Putinu.
Tika rīkoti atkārtoti protesta mītiņi un akcijas. Līdzīgi pasākumi tiek organizēti arī šobrīd.
To pārstāv aktīvisti Martins Levuškāns, Sergejs Kaļiņins, kā arī Larisa Jaņina, kas ir valdes locekle, un līdzdibinātājs Boriss Jaņins.
Taču pavisam citādāka ir šīs biedrības attieksme pret liceja pārdēvēšanas jautājumu, un to vislabāk raksturo oficiālajā "TikTok" kontā ievietotais sižets.
Tā pamattēzes - Rīgas dome/skola līdz galam nemaz nekonsultējās par liceja pārdēvēšanu ar apkaimi, kurā licejs atrodas, krieviem Latvijā ir bail izteikt savu viedokli, un viņos neviens neieklausās.
Sižetu ir grūti nenosaukt par tendenciozu. Tajā lielākoties atlasīti krieviski runājošo apkaimes iedzīvotāju viedokļi, kuros pausta kritika pret liceja nosaukuma maiņu.
Kādā no brīžiem intervētājs, kas ir Sergejs Kaļiņins, jautā šādi: "Jūs taču negribējāt, lai viņu pārdēvē, vai ne?"
Aptaujātajiem tiek arī vaicāts, vai viņi zina kādu, kurš būtu priecīgs par izmaiņām. Tiek arī vaicāts, vai tie, kuri licejā mācās, ir pieredzējuši, zina par kādu sapulci, kurā noskaidrotas cilvēku domas. Tie, kuri izsakās, apgalvo - nē.
Sižetam atlasītie aptaujātie uzsver propagandas resursos nereti izskanējušo apgalvojumu, ka "Latvijai laikam neesot lielāku problēmu".
Kāda kundze krievu valodā par liceja jauno nosaukumu saka: "Jā zinu, ka kaut kādam vācietim par godu nosauca, neatceros, nezinu, kas viņš tāds..."
Vēstījums acīmredzami slīd virzienā, kādu, stāstot par Latvijas atbrīvošanos no PSRS mantojuma, ieņem propagandisti.
Krieviem esot bail paust savu nostāju, un viņus "neviens nedzird"
Pretējus iespaidus neveicina arī biedrības pārstāvja Martina Levuškāna izteikumi sociālajos tīklos, kur viņš norāda, ka krieviem Latvijā ir bail izteikt savu viedokli, ka varas iestādes viņus "nedzird" un neesot skaidrs, kāds klimats valda šajā sabiedrības daļā:
Grūti gan izprast pēdējo apgalvojumu, jo sabiedriskās domas aptaujas krievvalodīgo vidē Latvijā nebūt nav kaut kas nebijis. Jāteic gan, ka to rezultāti nereti ir neiepriecinoši, ja runājam par šīs sabiedrības daļas un valsts interesēm.
Sižets beigu beigās vēsta par to, ka Rīgā nav izplatīta iedzīvotāju iesaiste apkaimju norisēs. Apkaimes biedrības esot mazefektīvas tāpēc, ka iedzīvotāji tipiski tajās esot neaktīvi.
Vienlaikus tiek vēstīts, ka liceja nosaukuma mainītāji nemaz nav līdz galam aprunājusies ar iedzīvotājiem un noskaidrojusi viņu domas, lai gan RD paziņojumā teikts, ka "pēc domes komitejas aicinājuma Puškina licejs ir rosinājis diskusiju skolā un skolēni, skolotāji un vecāki ir vienojušies par jaunu skolas nosaukumu".
Līdz ar to rodas jautājums - kā bija jārīkojas Rīgas domei? Vai līdzīgi kā "Krievu balss Latvijā" pārstāvjiem, kuri acīmredzami tendenciozi intervēja cilvēkus ielās?
Sergejs Kaļiņins vienlaikus ir partijas "Kustība Par!" valdes loceklis, tādēļ vaicājām partijas valdes līdzpriekšsēdētājai Inesei Voikai, kāds ir partijas viedoklis par biedrības aktivitātēm.
Atbildi gan sniedza partijas valdes loceklis, izpilddirektors Miks Celmiņš.
Viņš pretēji biedrības sižetā paustajam apgalvo, ka process ap liceja nosaukuma maiņu ir bijis adekvāts: "Nav noslēpums, ka skolas nosaukuma maiņa, ielu pārdēvēšana, pieminekļu demontāža ir politiski lēmumi. Mēs Rīgas domē esam uzstājuši un strādājam, lai ikviens no šiem lēmumiem netiktu pieņemts tikai politiski, mums ir svarīgi, ka skolu nosaukumu maiņā, ielu pārdēvēšanā tiek iesaistīti tie, kuru ikdienu tas skars visvairāk. Ka notiek plašas diskusijas apkaimēs, starp iedzīvotājiem un paši iedzīvotāji aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā. Par Puškina liceja nosaukuma maiņu, mēs uzstājām, ka tam ir jābūt skolas un iedzīvotāju lēmumam. Ir nopietni jāuzklausa iedzīvotāji un jādod iespēja pašai skolai lemt un izdomāt jauno nosaukumu. Mēs nodrošinājām skolai iespēju pašai izrādīt iniciatīvu par jauno nosaukumu. Cik demokrātiski un iekļaujoši skola pie jaunā nosaukuma tika, tas būtu jajautā skolai, bet jaunais nosaukums nāca no skolas, un uzskatām, ka tas ir pareizi."
Runājot par "Krievu balss Latvijā" darbību, lūgts komentēt konkrēto sižetu, Celmiņš pauda, ka vairums partijas biedru ietilpst NVO un apkaimes biedrībās: ""Kustība "Par!" vieno vairāk nekā 500 biedrus, kuri katrs ir sabiedriski un pilsoniski aktīvi cilvēki. Mēs augsti novērtējam minētās NVO darbību, kas bieži dara to, ko vajadzētu darīt valstij un amatpersonām. Viņi nešķiro cilvēku, bet ikvienu Latvijas iedzīvotāju uzskata par "mūsējo". Aktīvi strādā, lai veicinātu, ka krievvalodīgie izvēlas iekļauties Latvijas, Eiropas Savienības mediju telpā, tulko informāciju no latviešu uz krievu un ukraiņu valodu; organizē pasākumus Daugavpilī, lai vietējiem krieviski runājošajiem, kas varbūt dzīvojuši propagandas ietekmē, skaidrotu notikumus Ukrainā, veicinātu dziļāku izpratni un aicinātu savas TV antenas pagriezt Rīgas virzienā."
Šis gan nebūt nav vienīgais video sižets, kurā "Krievu balss Latvijā" aizstāv krievu kultūras pozīcijas valstī.
Pirms kāda laika biedrības pārstāvjiem izdevās pārtvert un intervēt šobrīd Ukrainā pretrunīgi vērtēto militāro un politikas ekspertu Oleksiju Arestoviču.
Arestovičs, kurš šobrīd ir kļuvis par visnotaļ asu Ukrainas iekšpolitikas un ārpolitikas, kā arī pie varas esošo politiķu kritiķi, pauda, ka krieviem, kuri dzīvo Latvijā ir "jāatstāj tiesības būt krieviem", vienlaikus realizējot politiku, kas šo sabiedrības daļu, (kura, kā uzsverts biedrības sižetā esot "40% no iedzīvotājiem") virzītu pretī Rietumu nostājai un pārliecinātu pieslieties Putina opozicionāriem, nevis Kremlim.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
