Valdis Dombrovskis: uzaicinājums Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai būtu skaidrs signāls par valsts nākotni

Vai "Jaunajā Vienotībā" ir panākta vienošanās par kandidātiem nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un vai jūs varētu kandidēt vēl vienu reizi arī uz komisāra amatu, ja tāda iespēja būs?

Par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās es gala lēmumu vēl neesmu pieņēmis, bet principā es nopietni šādu iespēju apsveru. Tas būs tuvākā mēneša jautājums, kad pieņemšu gala lēmumu. Savukārt attiecībā uz atkārtotu kandidēšanu uz Eiropas komisāra amatu, ja tāda iespēja būtu, es būtu gatavs to darīt, jo darāmo darbu ir daudz gan saistībā ar Eiropas ekonomikas un konkurētspējas jautājumiem, gan turpinot darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainai.

Drīz būs divi gadi pēc kara sākuma Ukrainā. Kāds līdz šim ir bijis ES ieguldījums Ukrainā, un kā izskatās nākamā gada finansējuma plāns, jo pirms šīs nedēļas Eiropadomes sanāksmes ir skaidrs, ka vājais posms ir Ungārija?

Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES pauda ļoti skaidru nostāju par to, ka Ukrainai tiks sniegts visa veida nepieciešamais atbalsts un šis atbalsts tiks sniegts tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Līdz šim laikam no ES un ES dalībvalstu puses ir mobilizēts atbalsts vairāk nekā 80 miljardu eiro vērtībā, kas ietver finansiālo atbalstu, militāro atbalstu, atbalstu arī Ukrainas bēgļiem, humanitāro palīdzību.

Ja runājam konkrēti par finansiālo atbalstu, tad šogad Ukrainai ir makrofinansiālās palīdzības programma 18 miljardu eiro apmērā, no kuras 16,5 miljardi eiro jau ir izmaksāti, un pēdējais pusotrs miljards eiro tiks izmaksāts vēl šī gada laikā.

Turpmākajiem gadiem Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par 50 miljardu eiro Ukrainas atbalsta programmu no 2024. līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija savu priekšlikumu iesniedza jau jūnijā.

Tagad jau ir decembris, un tādēļ ir būtiski, lai šonedēļ ES dalībvalstu vadītāju samitā tiktu panākta vienošanās par šo programmu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar ES daudzgadu budžeta vidēja termiņa pārskatu.

Kādēļ ir bažas, ka Ungārija varētu neatbalstīt šos priekšlikumus?

Jāsaka, ka Ungārijas nostāja šajā jautājumā tiešām ir problemātiska. To mēs redzējām arī pagājušajā gadā, kad lēmām par palīdzības programmu Ukrainai šim gadam. Arī toreiz Ungārija draudēja šo paketi bloķēt, bet pēdējā brīdī tomēr izdevās panākt vienošanos. Man gribētos cerēt, ka arī šogad tomēr pēdējā brīdī šo vienošanos izdosies panākt. Bet diemžēl ir redzams, ka Ungārijas nostāja ir problemātiska daudzos jautājumos - gan attiecībā uz šo finansiālo atbalstu Ukrainai, gan attiecībā uz ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu, kas arī ir Eiropas Komisijas priekšlikums, gan arī citos jautājumos, kas saistīti ar drošību. Piemēram, lēmums vēl joprojām bloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Līdz ar to problēmas šeit neapšaubāmi ir. No vienas puses, protams, ir jāveic sarunas ar Ungāriju, cerot, ka Ungārija šo savu nostāju pārskatīs. No otras puses, nepieciešamības gadījumā ir jāmeklē citi risinājumi.

Ja mēs runājam par sankcijām, vai, jūsuprāt, tās ir bijušas pietiekami efektīvas gan pret Krieviju, gan Baltkrieviju?

Līdz šim ES ir pieņēmusi jau 11 sankciju paketes un pašreiz apspriešanā ir 12. sankciju pakete. Iespējams, ka to varētu pieņemt jau šonedēļ, ja atkal Ungārija to nebloķēs.

Mēs redzam, ka kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem. Protams, jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna, kā Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

Ja mēs skatāmies uz sankciju paketēm, tad pēdējās sankciju paketēs bez jaunu sankciju noteikšanas liels uzsvars ir arī uz kontroles pasākumu pastiprināšanu, lai vērstos pret jau esošo sankciju apiešanu.

Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā. Vēl viens aspekts, kas ir jāuzsver šajā kontekstā, ir tas, ka Krievija ir jau pārgājusi uz tādu kā kara ekonomiku. Trešdaļa no Krievijas budžeta tiek novirzīta militārajām vajadzībām, tiek strauji kāpināts militārās ražošanas apjoms. Tādēļ arī no ES un no Rietumvalstu puses kopumā ir svarīgi koncentrēties uz militārās kapacitātes stiprināšanu, jo Krievija acīmredzami būs gatava šo karu turpināt, un nevar izslēgt, ka arī vēlēsies uzsākt jaunus karus.

Jūs jau pieminējāt 12. sankciju paketi. Cik lielā mērā ES ir vai nav izsmēlusi iespējas noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju?

Galvenie Krievijas ieņēmumu avoti jau ir pakļauti sankcijām. Sankcijām ir pakļauts arī pietiekami plašs gan fizisku, gan juridisku personu loks, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Līdz ar to sankciju ziņā tiešām daudz kas jau ir izdarīts, un pašreiz fokuss ir uz cīņu ar sankciju apiešanu, jo Krievija aktīvi meklē veidus, kā to darīt. Tas ir pastāvīgs darbs, kam pastāvīgi ir jāpievērš uzmanība, lai sankciju apiešanu minimizētu.

Protams, ir bijušas sarunas arī par vēl citiem iespējamiem sankciju veidiem, kuriem līdz šim nav bijis ES dalībvalstu atbalsta, jo jāatceras, ka sankcijas tiek pieņemtas pēc vienprātības principa. Ja kaut vai viena valsts iebilst, tad ES līmenī šādas sankcijas nevar pieņemt.

Ja karadarbība Ukrainā ilgst gadiem, par ko tagad brīdina eksperti, kāda būs tā ietekme uz Eiropas ekonomiku?

Eiropas ekonomika kopumā ir izrādījusies noturīga pret šī kara radītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Smagākais bija pagājušais gads gan saistībā ar atteikšanos no Krievijas energoresursiem, gan nosakot sankcijas pret Krievijas naftu un oglēm, gan arī Krievijai pašai pārtraucot gāzes piegādes, tostarp jāatceras arī "Nord Stream" gāzes vada spridzināšana. ES nācās ļoti strauji pārorientēt savas energoresursu piegādes, un bija bažas, vai izdosies nodrošināt energoresursus pietiekamā apjomā pagājušajā ziemā. Tika veikts ļoti liels darbs, lai pārorientētu energoresursu un pirmām kārtām dabasgāzes plūsmas, ko arī izdevās izdarīt. Pašlaik lielākais gāzes piegādātājs ES ir Norvēģija. Tika pieņemta arī "REPowerEU" programma, un tieši pagājušajā nedēļā tika apstiprināts Latvijas koriģētais Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns, ietverot arī finansējumu 124 miljonu eiro apjomā no "REPowerEU" programmas, kas ir tieši vērsts uz atkarības no Krievijas energoresursiem novērošanu un plašāku atjaunojamās enerģijas pielietošanu. Līdz ar to šo smagāko posmu tomēr ir izdevies pārvarēt.

Citās jomās tik būtiskas Krievijas ietekmes uz ES ekonomiku nav.

Ir redzams, ka Krievijas līdzekļi tiek investēti Apvienotajos Arābu Emirātos, citviet. Ko Eiropas Komisijai ir izdevies un ko nav izdevies panākt sarunās ar tām valstīm, kurās nonāk Krievijas finanšu līdzekļi?

Tas pašreiz tiešām ir aktuāls jautājums. ES ir izveidojusi arī speciālu sankciju sūtņa amatu, kura uzdevums ir risināt sarunas ar šīm valstīm, lai sankciju apiešanu mazinātu. Sarunas notiek gan ar Turciju, gan ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ko jūs minējāt, gan Centrālāzijas valstīm, gan Ķīnu. Skaidrs, ka ir daudzas valstis, kas šīm sankcijām nav pievienojušās, un tas rada kaut kādu manevra iespēju Krievijai. Bet iespēju robežās mēs tomēr ar šīm valstīm strādājam, esam izveidojuši arī prioritāru preču sarakstu, uz kuru pastiprināti vēršam šo valstu uzmanību, jo šo preču eksportu uz Krieviju vajadzētu ierobežot. Pamatā tās ir duālā pielietojuma preces, kuras pēc tam atrod Ukrainas kaujas laukos dažādās Krievijas ieroču sistēmās.

12.sankciju paketē tiek paredzēta iespēja vēl vairāk pastiprināt vēršanos pret trešo valstu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti sankciju apiešanā. Tagad jau ir paredzētas arī sankcijas pret pašiem ES uzņēmumiem, ja tie apzināti iesaistās kaut kādās sankciju apiešanas shēmās. Tas ir darbs, kas visu laiku ir jāturpina.

Vai, pēc jūsu domām, pārskatāmā nākotnē būs risinājums iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai?

Atbilstoši Eiropas Padomes mandātam, Eiropas Komisija otrdien pieņēma priekšlikumu par to, kā izmantot ienākumus no ES iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem Ukrainas atbalstam - šis ir pirmais solis šajā procesā. Šonedēļ šis priekšlikums tiks diskutēts ES līderu samitā un cerams, ka ES dalībvalstis to atbalstīs.

Šī pieeja pilnībā atbilst arī G7 lēmumiem par to, ka Krievijai ir jāmaksā par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem un, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem līdz laikam, kamēr Krievija pilnībā samaksās reparācijas Ukrainai.

Kā pašreiz sokas ES tirdzniecības sarunās ar ASV?

Pirmkārt, ir jāuzsver, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri un it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai ES un ASV sadarbotos pirmām kārtām drošības jomā, bet, protams, arī daudzās citās jomās. Kas attiecas uz sadarbību tirdzniecības jomā, tad jau ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas darbības sākumā mums izdevās vismaz daļēji atrisināt divus tirdzniecības konfliktus - tā saucamo "Airbus" un "Boeing" konfliktu, kā arī risināt jautājumu par Donalda Trampa administrācijas noteiktajiem tarifiem ES tērauda un alumīnija eksportam uz ASV. Tarifi tika nomainīti pret tarifu likmes kvotu sistēmu, kurā ES tēraudu un alumīniju var eksportēt līdz noteiktam apjomam bez ievedmuitām un tarifi tiek noteikti tikai, ja eksports pārsniedz vēsturiskos apjomus. Tā, protams, ir labāka sistēma nekā Trampa administrācijas noteiktie tarifi, bet arī tas nav ideāls risinājums. Līdz ar to mēs esam turpinājuši sarunas ar ASV, lai nonāktu pie pilnīgas tarifu atcelšanas. Par to diemžēl vienošanos nav izdevies panākt.

Jārēķinās, ka kopumā sadarbība tirdzniecības jomā ar ASV ir pietiekami sarežģīta. Arī prezidents Baidens savulaik kampaņoja ar lozungu "Buy American" jeb "Pērciet amerikāņu", zināmā mērā aizstāvot protekcionistisku tirdzniecības politiku, un šīs tirdzniecības politikas izpausmes mēs arī redzam dažādās sarunās.

Tajā pašā laikā mēs ar ASV esam izveidojuši Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, kas mums rada platformu, kurā daudzus no šiem jautājumiem gan tirdzniecības, gan tehnoloģiju jomā risināt. Šī padome, piemēram, bija ļoti noderīga, kad mēs lēmām, kāda veida eksporta kontroli noteikt pret Krieviju. Iestrādes, kas mums bija Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē, ļāva mūsu rīcību koordinēt daudz ātrāk un efektīvāk. Līdz ar to tirdzniecības sadaļā ir zināmas grūtības, bet mēs nedrīkstam pazaudēt kopējo uzstādījumu par stratēģisko sadarbību ar ASV.

Ja skatāmies uz gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kam ES būtu jāgatavojas, ja amatā atkal tiek ievēlēts Donalds Tramps?

Eiropas Komisijā mēs nekomentējam partiju politiku ES dalībvalstīs un vēl jo mazāk trešajās valstīs.

Kā jau es teicu, no ES puses mēs esam ieinteresēti ciešā sadarbībā ar ASV, it īpaši šajā ģeopolitiskajā kontekstā.

Kurus starptautiskos tirdzniecības līgumus izdosies noslēgt līdz šīs Eiropas Komisijas darbības termiņa beigām? Kuri paliks nākamajai komisijai?

Šī mandāta darbības laikā ir izdevies noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Jaunzēlandi un ir modernizēts līgums ar Čīli, kā arī ir noslēgts ekonomiskās sadarbības līgums ar Keniju. Mēs ceram, ka Eiropas Parlaments paspēs atbalstīt šos līgumus vēl šī sasaukuma darbības laikā.

Tieši pašlaik notiek intensīvas sarunas ar "Mercosur" valstīm un arī ar Meksiku. Iznākumu vēl ir grūti prognozēt, bet no savas puses mēs strādājam, lai šīs sarunas varētu noslēgt. Tāpat esam gatavi atgriezties pie sarunu galda ar Austrāliju. Vienlaikus jāatceras, ka, ja arī par šiem līgumiem tiks panākta politiskā vienošanās, ratifikācija notiks jau nākamajā ciklā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Turpinās sarunas arī ar Indiju, Indonēziju, esam atsākuši sarunas ar Taizemi, kā arī vērtējam iespējas atsākt sarunas ar Malaiziju.

Meklējam arī citas sadarbības formas ar dažādām valstīm. Es jau pieminēju Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi ar ASV, bet tāda ir arī ar Indiju. Esam noslēguši pirmo ilgtspējīgu investīciju veicināšanas līgumu ar Angolu un arī ar citām valstīm potenciāli esam gatavi slēgt šāda veida līgumus. Mums ir arī līgumi par sadarbību tieši izejmateriālu jomā. Tas pašreiz ir aktuāls jautājums, ja mēs runājam par stratēģisko atkarību, kas ES bija no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Tagad mēs virzāmies uz zaļu un digitālu ekonomiku, un ir svarīgi, lai mums neveidotos stratēģiska atkarība no Ķīnas kritisko izejmateriālu jomā. Tāpēc ir nepieciešamas diversificētas šo izejmateriālu piegādes, un mēs pašreiz daudz strādājam pie sadarbības līgumiem attiecībā uz šādiem izejmateriāliem.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Latvijas budžeta izdevumu pieaugums ir lielāks par rekomendēto. Latvijas Finanšu ministrija skaidro, ka tās ir tiešas ģeopolitisko draudu sekas. Jums skaidrojumi, ko tagad esat saņēmuši no Latvijas valdības, šķiet atbilstoši situācijai? Vai tomēr nākamajā trīs gadu budžeta ciklā varēja darīt ko vairāk?

Eiropas Komisijas secinājums par Latvijas budžeta plānu bija, ka tas pilnībā neatbilst Eiropas Komisijas specifiskajām rekomendācijām ES dalībvalstīm straujāka, nekā ieteikts, izdevumu pieauguma dēļ. Tas, kas ir pozitīvi, - Latvijas budžeta deficītu ir izdevies noturēt zem 3% no iekšzemes kopprodukta un vidēja termiņa budžetā ir skaidri iezīmēts virziens uz budžeta deficīta samazināšanu. Pašlaik būtu svarīgi šo virzienu arī noturēt. Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas ir būtiski, jo joprojām tomēr saglabājas paaugstināta inflācija. Līdz ar to ir svarīgi, lai monetārā politika un fiskālā politika darbotos saskaņoti. Tas nozīmē, ka šajā situācijā budžeta deficīts ir jāsamazina.

Otrkārt, pašreiz ir arī būtiski pieaugušas procentu likmes gan saistībā ar stingrāko Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, gan tādēļ, ka Latvijas un Baltijas valstu gadījumā investori ir ierēķinājuši arī ģeopolitisku risku. Līdz ar to arī aizņemšanās izmaksas, tostarp valsts obligāciju procentu likmes, ir jūtami pieaugušas. Arī no šī viedokļa ir svarīgi budžeta deficītu mazināt.

Teju visas ES valstis ir nonākušas dilemmas priekšā, jo, no vienas puses, ir jāatbalsta Eiropas Centrālās bankas centieni iegrožot inflāciju un tādēļ ir nepieciešama arī stingrāka fiskālā politika. No otras puses, tieši augstā inflācija ir radījusi nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, kuru tēriņi ir būtiski pieauguši. Vai tagad, kad inflācija tomēr tuvojas mērķa līmenim, pēc Eiropas Komisijas domām, ir pieļaujama brīvāka fiskālā politika?

Pirmkārt, jāuzsver, ka paaugstinātai inflācijai ir ļoti negatīva ietekme uz iedzīvotāju reālajiem ienākumiem un iedzīvotāju reālo pirktspēju. Mēs arī pērn redzējām, ka tad, kad bija būtisks inflācijas pīķis, iedzīvotāju reālie ienākumi samazinājās. Tādēļ ir svarīgi inflāciju pēc iespējas ātrāk samazināt un iedabūt atpakaļ pieņemamos rāmjos, jo tas ļauj nodrošināt iedzīvotāju reālo ienākumu tālāku pieaugumu. Tādēļ šeit tomēr prioritāte ir inflācijas mazināšana, un steigties ar fiskālās politikas pārskatīšanu nevajadzētu. Svarīgi ir, lai fiskālā politika nenonāk pretrunās ar monetāro politiku un neveidojas situācija, ka vienlaicīgi tiek spiests gan gāzes, gan bremzes pedālis.

Kā jūs vērtējat Latvijas Saeimas pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš jaunu nodevu bankām? Vai tas ir adekvāts risinājums laikā, kad strauji ir pieaugušas kredītlikmes?

Tas ir dalībvalstu kompetences jautājums. Pietiekami daudzās valstīs par to ir domāts un risinājumi meklēti gan jautājumā, kā atbalstīt kredītņēmējus, kuri pietiekami straujā procentu likmju pieauguma dēļ ir nonākuši grūtībās, gan, ko darīt ar banku virspeļņu. Šādi jautājumi diskusijās ir bijuši, bet gala lēmumi, protams, ir jāpieņem dalībvalstīm.

Pirmais jautājums, kam ir jāpievērš uzmanība, ir kopējās finansiālās stabilitātes nodrošināšana un tas, kā šādi pasākumi ietekmē, piemēram, kredītu pieejamību ekonomikai. Otrs jautājums, cik mērķēti ir šie pasākumi, lai tie tiešām attiektos uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju vai kredītņēmēju grupām.

Mēs sākām sarunu ar Ukrainu un noslēgsim arī ar to. Šonedēļ gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē būs jālemj, vai uzsākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos ES. Kas notiks gadījumā, ja Eiropadome to atbalsta, un kas gadījumā, ja neatbalsta šo iniciatīvu?

Tas ir būtisks politisks signāls Ukrainai un būtisks politisks atbalsts, ja ES piešķirs Ukrainai kandidātvalsts statusu. Jāsaka, ka pirms kara šāda jautājuma pat nebija dienas kārtībā. Faktiski tieši Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ šis jautājums tika pārskatīts, jo tas iedod arī Ukrainai skaidru perspektīvu, uz kuru virzīties.

Nākamais konkrētais solis jau būs iestāšanās sarunu atvēršana, un Eiropas Komisijas viedoklis ir, ka Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ar to varētu uzsākt iestāšanās sarunas. Tālākais jau ir ES dalībvalstu lēmums, un atkal uzsvēršu - vienprātīgs dalībvalstu lēmums. No Eiropas Komisijas puses mēs, protams, ceram, ka šis lēmums būs pozitīvs, jo, kā jau es teicu, tas ir arī būtisks politisks signāls Ukrainai par tās nākotni un par tās nākotni ES.