Rīdziniekiem daudz neskaidrību par "Rail Batica" projektu; atsaucība dalībai apspriešanā - minimāla

Sanāksmē cilvēki vairāk uzdeva viņiem interesējošos jautājumus un mazāk izteica priekšlikumus trases izbūvē.

Sanāksmes dalībnieki interesējās par kravu, kā arī pasažieru apjomu, ko turpmāk plānots vest pa izbūvēto dzelzceļa līniju. Projekta izstrādātāji skaidroja, ka aptuvenais kravu daudzums gadā varētu būt 13 miljoni tonnu, bet maksimālais - līdz 30 miljoniem tonnu gadā. Savukārt pārvadāto pasažieru apjoms varētu būt ap pieciem miljoniem gadā, bet savienojumā lidosta-Rīgas centrs turpceļā un atpakaļ varētu tikt pārvadāti ap 5000 pasažieru dienā.

Kāda kundze arī interesējās, kādēļ trase izplānota cauri viņas īpašumam, nevis blakus esošam mežam. Tāpat cilvēki uzdeva jautājumus par atsavināšanas procesu un kompensācijām. "RB Latvijas" izpētes darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka ir trīs galvenie atsavināšanas principi - tirgus cena, vērtēšana un individuāla pieeja katram gadījumam. Šādi atsavināšanas procesā tikšot noteikta kopējā konkrētā īpašuma summa, izvērtējot neērtības, piemēram, nepieciešamību pārcelties.

Dalībnieki uzdeva jautājumus arī par tuneļu izvietojumu viņu apdzīvotajās teritorijās, visbiežāk jautājot par Āgenskalnā plānoto tuneli. Tāpat cilvēki interesējās par plānotajām pieturvietām - gan dzelzceļa līnijai šķērsojot Baltijas valstis, gan Rīgu.

Iedzīvotāji izteica arī bažas par neērtībām un troksni, ko radīs dzelzceļš. Projekta izstrādātāji mierināja, ka šis dzelzceļš atšķirsies no ierastā dzelzceļa - vibrācijas nebūšot jūtamas un arī troksnis būšot daudz mazāks, nekā ierasts.

Cilvēki uzdeva jautājumus arī par projekta izmaksām, to veidošanos un pamatotību. Tāpat Rīgas iedzīvotāji jautāja par darba vietu pieaugumu projekta gaitā. "RB Latvijas" pārstāvji stāstīja, ka trases izbūves laikā varētu rasties ap 11 000 līdz 12 000 jaunu darba vietu, bet pēc izbūves - vilcienu kursēšanas laikā - visā Baltijā varētu būt pieejamas ap 300-400 jaunas darbavietas.

Iedzīvotāji arī interesējās, cik bieži pēc projekta Rīgā pienāks vilciens no Tallinas. Projekta plānotāji sacīja, ka astoņas reizes dienā.

Kāda sieviete izteica arī kritiku par informācijas trūkumu un tās komunicēšanu neapmierinošā līmenī - viņa par sanāksmi šodien esot uzzinājusi netīšām un apgalvoja, ka liela daļa cilvēku nemaz nav informēti. Tāpat viņa pārmeta projekta izstrādātājiem, ka viņi vēloties, lai iedzīvotāji šajās sanāksmēs komentē izstrādātos trases variantu risinājumus, kas pēc pašreizējās informācijas, kas pieejama iedzīvotājiem, neesot iespējams pat cilvēkiem, kas specializējušies pilsētvides plānošanā. Sanāksmju rīkotāji pārmetumus noraidīja, sakot, ka informācija tikusi publicēta gan laikrakstos, gan tīmeklī, gan sniegta arī bukletu veidā.

Kāds kungs arī uzsvēra, ka svarīgi ir "ātrāk sākt darboties", būvēt Eiropas līmeņa dzelzceļu, neņemot vērā skeptiķus.

Starptautiska vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (ELLE) pārstāve Evija Brante klātesošos sanāksmē iepazīstināja ar projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis un "Rail Baltica" nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidroja, ka 2018.gadā notiks projekta tehniskā izstrāde, 2019.gadā provizoriski plānots sākt būvniecību un 2024.-2025.gadā varētu jau sākt kursēt pirmie vilcieni.

Iedzīvotāji savus jautājumus vai priekšlikumus par projektu "Rail Baltica" aicināti sūtīt uz e-pastu "info@railbaltica.info" vai zvanīt pa tālruni 27577344.

Kā ziņots, šodien Rīgas domes telpās, Brīvības ielā 266, plkst.18 notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa trasi "Rail Baltica" sanāksme, ko rīko "RB Latvija".

LETA