Dana Reizniece-Ozola par lielajiem "ziemas rēķiniem": "Valdības plāni labi, bet to izpilde pārāk lēna"
Bijusī politiķe, kādreizējā ekonomikas un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teic, ka valdība ir izstrādājusi pieņemamus plānus, kā cilvēkiem “tikt galā” ar energotarifiem, bet ar to ieviešanu dzīvē gan neveicas, kaut arī mums ir īpašs klimata un enerģētikas ministrs, kura, iespējams, ne tikai galvenais, bet arī vienīgais uzdevums būtu šo jautājumu risināt.
Iepriekšējā ziema daudziem paliks atmiņā ar augstajiem elektrības un apkures tarifiem. Toreiz valdība nešķiroja iedzīvotājus un visiem tarifu kāpumu daļēji kompensēja. Tika iztērēts daudz naudas, bet saņemtie rēķini vienalga bija lieli. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai valdība šovasar ir darījusi pietiekami, lai samazinātu iedzīvotāju rēķinus ziemā?” To Jauns.lv vaicāja Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.
“Mums ir atsevišķs klimata un enerģētikas ministrs, kura uzdevums faktiski ir risināt šos jautājumus. Viņam nekas cits nav jādara. Bet valdība runā par to, ka mums priekšā vēl analīze priekšlikumu izstrādei un likumu pieņemšana, lai jaunais regulējums varētu stāties spēkā no 1. janvāra. Tas viss šķiet kaut kā par vēlu. Ko tad visus šos mēnešus darīja?”
Šobrīd spēkā līdz gada beigām ir tikai subsīdijas 60% apmērā “Sadales tīkla” tarifam un plāns, ka jābūt kādai stingrākai tarifu kontrolei, to dinamiskākai pārskatīšanai, kas ir “kaut kam galvās, bet nav ne uzlikts uz papīra, ne prezentēts valdībā”, saka Dana Reizniece-Ozola un nesaprot, kā šo plānu var pieņemt, lai jau no jaunā gada tas stātos spēkā:
“Vai valdība ir darījusi pietiekami, lai samazinātu iedzīvotāju rēķinus? Nē! Atkal ļoti sliktā prakse rāda, ka nu pa galvu, pa kaklu grib pieņemt kaut kādus lēmumus un risinājumus, un cilvēki varbūt tikai 1. janvārī varēs saprast, kas viņus sagaida jaunajā gadā.
Ministrs šobrīd saka, ka jāpārskata iepriekš apstiprinātie tarifi. Tas ir pareizi, bet tas ir jādara, ne tikai par to jārunā. Risinājums ir arī noteikt ierobežojumus peļņas griestiem, bet arī tas ir tikai vārdu līmenī”.
Tāpēc tagad sanāk tā, ka labākais cenu regulators šobrīd ir pati daba, jo “šogad ziema mūs lutina, atnākot vēlu, un līdz ar to cilvēkiem mazāk jātērē par apkuri”. Var redzēt, ka šobrīd dabiskā ceļā apkures izmaksas ir samazinājušās, saka bijusī ministre, bet tas nav pašreizējās valdības nopelns.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
