Viedokļi
2023. gada 11. decembris, 08:03

Andris Bite par lielajiem "ziemas rēķiniem": "Valdībai nav jānodrošina zems apkures tarifs"

Jauns.lv

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite teic, ka valdības uzdevums nav nodrošināt zemu apkures tarifu ziemā. To var darīt valstīs, kurām ir daudz naudas, bet Latvija nav šo valstu pulkā. Mūsu valdībai pirmām kārtām būtu jārūpējas par tiem, kuriem situācija ir tik tiešām kritiska, ka viņiem nav naudas, lai apmaksātu lielos rēķinus, bet pārējiem jāpielāgojas situācijai, un tas attiecas arī uz viņu pašu.

Iepriekšējā ziema daudziem paliks atmiņā ar augstajiem elektrības un apkures tarifiem. Toreiz valdība nešķiroja iedzīvotājus un visiem tarifu kāpumu daļēji kompensēja. Tika iztērēts daudz naudas, bet saņemtie rēķini vienalga bija lieli. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai valdība šovasar ir darījusi pietiekami, lai samazinātu iedzīvotāju rēķinus ziemā?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Svarīgi ir mērķēti palīdzēt tiem, kuriem ir kritiski izdzīvošanas jautājumi," norāda uzņēmējs.

“Valdībai būtu jānodrošina mērķēta palīdzība gadījumos, kad notiek kaut kas ārkārtējs un tarifi uzšaujas debesīs trīs dienu vai mēneša laikā, kad cilvēkiem tiešām rodas risks nodrošināt savas ikdienas vajadzības, kā tas bija pagājušajā gadā, kad energotarifi vienkārši “aizlidoja”. Valdība tad darīja vairāk nekā vajadzēja, jo “helikoptera naudas” bārstīšana nav tas pareizais ceļš, jo lielai daļai, kas saņēma saņēma palīdzību, tā nepienācās, ieskaitot mani. To var darīt valstis, kurām ir ļoti daudz naudas, bet mēs neesam šo valstu sarakstā,” saka Andris Bite.

Energotarifi ir tikai neliela daļa no visām kopējām izmaksām, viņš norāda un bilst, ka šāda “naudas bārstīšana” var rezultēties arī ar to, ka valdība sāks regulēt pārtikas vai automašīnu cenas, vai vēl kaut ko.

“Rādītājs jau nav tas, cik lieli vai zemi ir energotarifi, bet gan, kādi tie izskatās, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Un, ja visi tarifi ir plus-mīnus vienādi, tad katram ir pienākums pielāgoties tām izmaksām, kādas ir. Svarīgi ir mērķēti palīdzēt tiem, kuriem ir kritiski izdzīvošanas jautājumi,” norāda uzņēmējs.

Patlaban šāda sistēma viņaprāt tiek veidota, kaut gan novēloti: “Bija pietiekami daudzi gadi, lai to izveidotu”.

Un te nu mums jāuzdod jautājums, vai viss ir izdarīts, lai šīs cenas nebūtu tik augstas? Andris Bite uzskata, ka tas nav izdarīts: “Valstij jānoformulē, kādas ir tās lielākā īpašuma – “Latvenergo”, galvenā elektrības ģeneratora, funkcijas krīzes momentos, kad cenas “uzskrien debesīs”. Vai maksimizēt peļņu, vai arī būt par ekonomikas stabilizatoru, nodrošinot tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nemainīgu vai lēnāk pieaugošu cenu politiku. Šajā ziņā valsts nav formulējusi šo uzdevumu,” norāda Andris Bite, skaidrojot, kāpēc Latvijā ir augstāki elektrības rēķini nekā mūsu kaimiņiem.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.