Kuri Latvijas premjeri pirms Krišjāņa Kariņa izmantojuši privātās lidmašīnas un cik tas izmaksājis?

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms Krišjāņa Kariņa mums bijuši seši premjeri Indulis Emsis (2004), Aigars Kalvītis (2004-2007), Ivars Godmanis (2007-2009),  Valdis Dombrovskis (2009-2014), Laimdota Straujuma (2014-2016) un Māris Kučinskis (2016-2019), un tikai divi no viņiem izmantojuši privātos čārtera reisus.

Valdis Dombrovskis lidoja piecas reizes, Ivars Godmanis - trīs

Ministru kabineta preses sekretāre  Santa Jirgensone uz jautājumu, cik bieži un kuri Latvijas valdības vadītāji pēdējos gados pirms Krišjāņa Kariņa premjerēšanas izmantojuši privātos jeb čārtera avioreisus atbildēja, ka tos izmantojuši Valdis Dombrovskis (piecas reizes) un Ivars Godmanis (trīs reizes):

“Valdis Dombrovskis savas trešās valdības laikā trīs reizes izmantojis speciālos avioreisus, lai dotos uz Eiropadomi Briselē. 2011. gada decembrī avioizmaksas bija 20 588,96 eiro, 2012. gada jūnijā – 32 107 eiro, savukārt 2012. gada novembrī – 26 412,77 eiro.

Šos reisus apmaksāja no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Savas pirmās valdības laikā Valdis Dombrovskis 2009. gadā divas reizes devies komandējumā uz Eiropadomi, izmantojot speciālos avioreisus, taču šos lidojumus neorganizēja Valsts kanceleja, līdz ar to kopējās lidojumu izmaksas nevaram norādīt.

Ministru prezidents Ivars Godmanis 2008. gadā trīs reizes izmantojis speciālos reisus, lai dotos uz Eiropadomi, taču arī šos lidojumus neorganizēja Valsts kanceleja, līdz ar to lidojumu izmaksas nevaram norādīt”.

Te jānorāda, ka, skaidrojumos par Krišjāņa Kariņa lidojumiem, Valsts kanceleja kā izdevumus par viņa lidojumiem norādīja tikai par 18 reizēm, kas pa tiešo tika apmaksāti no valsts budžeta - 613 830 eiro, bet pārējie nebija ierēkināti, jo tos apmaksāja no Eiropas Savienības kopējā budžeta. Pierēķinot vēl pārējos 19 lidojumus, kopējā summa par Krišjāņa Kariņa lidojumiem tad iznāca  1 363 861 eiro.

Salīdzinot ar mūsu iepriekšēja premjera 37 “aviopriekiem”, Valda Dombrovska un Ivara Godmaņa privātie lidojumi tad tāds nieks vien ir.

Gatis Krūmiņš: “Nav skaidrības par pievienoto vērtību”

Vidzemes augstskolas asociētais profesors, vēsturnieks un politologs Gatis Krūmiņš Jauns.lv norādīja, ka avioskandāls noteikti nenāk par labu Krišjānim Kariņam, jo pirmām kārtām nav skaidrības, kāda bijusi šo vairāk nekā miljons vērto lidojumu pievienotā vērtība, kāds no tiem bijis labums:

„Ja mēs zinātu, ka ar tiem izcīnītas kādas priekšrocības Latvijas budžetam, kādas konkrētas lietas, lai ne tikai uz kaut kurieni vienkārši aizbrauktu un parunātos, ka kaut kas izdarīts, kādas izmaiņas notikušas, tad teiktu, ka tā iztērētā nauda ir attaisnojama. Bet šādas sajūtas sabiedrībai nav. Strauji sliktāk nekas nepaliekt, bet arī attīstība nav, ir tāda stagnācija.

Varētu jau piekrist, ka uz minētajām vietām savādāk, kā ar privāto lidmašīnu aizbraukt nevarēja. Bet jautājums ir par šo lidojumu pievienoto vērtību, vai arī – pasēdēja un bišķi parunāja. Ja pēc tiem Latvijas nacionālās pozīcijas būtu būtiski uzlabojušās, tad teiktu – “okey”, nauda iztērēta lietderīgi”.

Bet šajā gadījumā šie lidojumi nenāks par labu ne “Jaunajai vienotībai”, ne pašam Krišjānim Kariņam, kaut gan: „Ir viena lieta, pie kā mūsu sabiedrība pieradināta. Nav tāda šoka kā Skandināvijā, kur ministrs atkāpjas. Nedomāju, ka būs kaut kas dramatisks”.

Filips Rajevskis: “To cilvēki atcerēsies vēl ilgi”

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis gan uzskata, ka šo Krišjāņa Kariņa avioskandālu cilvēki atcerēsies ilgi. Un tam ir vairāki faktori. Viņš Jauns.lv teica:

„Pirmkārt, cilvēki joprojām atceras viņa vairāk nekā pirms pieciem gadiem teikto, ka tagad mums “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”. Viņam šis teiciens pielipis komplektā ar to, ka naudas ir tik daudz, bet ne visiem.

Otrkārt, jau sen tiek runāts par Latvijas politiskās elites augstprātību. Un šīs augstprātības un atrautības no tautas filtrs ir privātā lidmašīna, kas parāda to, cik cilvēks ir ļoti atrāvies no visa, ka viņam vajag privāto lidmašīnu, lai pārvietotos.

Treškārt, būtiski ir vides faktori, kas svarīgi lielai vēlētāju daļai. Runājam, ka vajag cīnīties ar izmešiem, ka zemniekiem vajag pārtraukt audzēt lopiņus, ka tie jāizkauj, jo viņi izdala gāzes. Bet ko tai laikā dara premjerministrs? Izmanto vieno no visnetīrākajām lietām transporta jomā – privāto lidmašīnu, kur, salīdzinot ar efektīgu pasažieru pārvadāšanu, izmeši ir fantastiski lieli”.

Tādēļ šo avioskandālu, pēc Filipa Rajevska domām, cilvēki atcerēsies un iegaumēs. Par to liecina kaut vai tas, ka tas no ziņu virsrakstiem jau nepazūd trešo nedēļu pēc kārtas. Un tam par labu, protams, nenāk arī izmelošanās par Krišjāņa Kariņa lidojumiem iztērētajām summām – vispirms nieka 100 000, tad jau 600 000 un tagad jau 1,3 miljoni eiro.

Savukāt Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore, politoloģe Ilga Kreituse Latvijas Radio norādījusi, ka Krišjānis Kariņš dzīvo citā realitātē:

„Kariņa kungam mazliet ir kaut kas sajucis prioritātēs Latvijas valstī un Latvijas budžeta tērēšanā, un arī par to, kāda ir valdības pārstāvju loma. Mēs neesam Amerikas Savienotās Valstis, kurās Valsts prezidentam ir sava lidmašīna, kas arī simbolizē viņa varu un vietu pasaulē, aizmirstot par to, kas praktiski notiek reālajā dzīvē”.

Viņa uzskata, ka “Jaunajai vienotībai”, lai tā saglabātu savas pozīcijas un seju, vajadzēja pieprasīt Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, jo no viņa avioskandāla cieš partijas reitings. Tādēļ neizprotama šķiet “Jaunās vienotības” nekā nedarīšana un partijas pārstāvju mēģinājumi attaisnot Krišjāņa Kariņa rīcību: „Tas gremdē pašu partiju. Jo ilgāk “Jaunā vienotība” šo jautājumu turēs “siltu” un Kariņš kā sarkana lupata rēgosies ar saviem lidojumiem, jo ilgāk tas kaitēs savai partijai”.