Uzņēmējs Pēteris Šmidre par Latvijas demogrāfiju: "Liekas, ka kāds grib ielīst manā gultā un pārbaudīt, ko tur daru"
Lai jaunās ģimenes vēlētos bērnu ir vajadzīgas trīs pamatlietas: labklājība, stabilitāte un brīvība. Šodien mūsu valstī visas šīs lietas klibo jeb nerada drošības sajūtu, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Tādēļ arī Latvijas demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā piedzima 10 822 bērni, kas ir gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada un ir vismazākais jaundzimušo skaits pēdējo simts gadu laikā. Tik maz bērnu kā šogad nedzima ne Otrā pasaules kara laikā, ne okupācijas laikā, ne "trakajos deviņdesmitajos". Līdz ar to Lielais jautājums: "Kāpēc Latvijā nedzimst bērni?". To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderim - uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Šāda nelabvēlīga demogrāfiskā tendence, kāda ir pašlaik, jau nav pirmo gadu, tā jau ir diezgan sen – vismaz divdesmit gadus, teic uzņēmējs. Vienīgi varbūt mazliet pacēlums bija ap 2008. gadu pirms krīzes. Tas mums liek padomāt par to, kas ir vajadzīgs jaunajai ģimenei, lai tā gribētu bērnu/-us.
“Varu sevi šodien nostādīt jaunās ģimenes vietā un padomāt par stabilitāti. Kāda tad mums ir situācija? Nepabeigta reforma. Dzīvojot kādā mazpilsētā, es nezinu, vai manam bērnam blakus būs skola vai nē. Otrkārt, ģimenei ir vajadzīgs mājoklis, bet es nezinu, cik man rīt izmaksās hipotekārais kredīts, vai es to varēšu samaksāt. Ar šiem diviem jautājumiem jau pietiek, bet klāt var pielikt vēl citus...
Katru dienu dzirdu, ka mani varbūt atlaidīs no darba, samazinot štatu vai mainot kādu struktūru. Nezinu, kur mācīšu bērnu. Nezinu, vai apmaksāšu māju, runājot gan par kredītiem, gan par komunālajiem maksājumiem.
Daudzi varbūt man nepiekritīs, bet domāju, ka šodien arī materiālā brīvība samazinās. Man sajūta, ka bankas un Valsts ieņēmumu dienests jau sen kā izpētījušas manas kabatas un labāk par man zina, kas man un kur ir.
Tas no vienas puses, bet no otras puses – visas tās skaļās un publiskās diskusijas par ģimenes demokratizāciju nenes labumu, neiet uz labo pusi. Ja materiālā ziņā jūtos, ka man jau izkratītas kabatas, tad šodienas kopējā situācijā un visas tās diskusijas rada sajūtu, ka kāds grib ielīst manā gultā un pārbaudīt, ko es tur daru,” kritisks ir Pēteris Šmidre.
Viņš īsti nesaredz nopietnas iespējas kā situāciju mainīt, kā vienīgi tajā, ka principā jāmaina dzīve, attieksme pret ģimeni, protams, komplektā ar to, ka jādara viss, lai valstī celtu labklājību.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
