Viedokļi

Uzņēmējs Pēteris Šmidre par Saeimas atlaišanu: "Redzam diezgan skumju bildi"

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pēteris Šmidre sabiedrības vērtējumu politiķiem vērtē pragmatiski, analizējot ekonomiskās izaugsmes, Latvijas gadījumā – regresa, rādītājus. Pēdējās četrgades laikā iekšzemes kopprodukta pieaugums praktiski ir nulle, bet šogad apēdīsim par piektdaļu vairāk nekā nopelnīsim. Tas ir politiskā populisma rezultāts, kas arī rosinājis jautājumu par Saeimas atlaišanu.

Uzņēmējs Pēteris Šmidre par Saeimas atlaišanu: "Re...

14. Saeimas gada jubilejā vairāki politiskie spēki, tostarp parlamentā pārstāvētās partijas “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei!”, iesnieguši pieteikumu parakstu vākšanai, lai rīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšana turpināsies gadu, un lai notiktu tautas nobalsošana ir nepieciešami nepilni 155 000 parakstu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai ir pamats parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu?”

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Ļaudis politiķus vērtē pēc valdības darba, un to var izvērtēt pēc formulas, kas raksturo ekonomisko attīstību, norāda Šmidre.
Ļaudis politiķus vērtē pēc valdības darba, un to var izvērtēt pēc formulas, kas raksturo ekonomisko attīstību, norāda Šmidre.

To Jauns.lv vaicāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Viņš teic, ka pamats neuzticības izteikšanai ir, bet šaubās, vai tiks savākts nepieciešamais balsu skaits, lai Saeima tiktu atlaista: “Jebkurš sociālais pētījums rāda, ka atbildes ir emocionālas. Rezultāti atšķiras no balsojuma rezultāta un cilvēku atbildēm uz jautājumiem”.

Ļaudis politiķus vērtē pēc valdības darba, un to var izvērtēt pēc formulas, kas raksturo ekonomisko attīstību: par cik gadā izaudzis mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) un cik šajā laikā pieauguši budžeta izdevumi. Salīdzinot šos rādītājus, varam izrēķināt, vai procentuāli valsts budžeta daļa ir pieaugusi:

“Ja procentuāli IKP pieaug vairāk nekā vairāk nekā budžeta izdevumi, tad mēs attīstāmies, ja apēdam vairāk nekā saražojam, tad ir regress. Paņēmu četru gadu skaitļus – no 20022. gada līdz 2024. gada prognozei. Skaitļi varbūt nav gluži precīzi, jo par 2024. gadu ir tikai prognoze, bet svarīgas ir tendences. Un mēs redzam diezgan skumju bildi! Visi gadi ir mīnusos. Jautājums, uz kādu procentu?

2022. gadā nopelnījām 3,2%, bet iztērējām 14,8%. Vēl trakāk 2023. gadā – starpība ir mīnus 20%, tas ir apēdam par piektdaļu vairāk nekā nopelnam. Prognoze uz 2024. gadu ir mīnus 8,6%. Kritiski ir IKP pieauguma cipari, kuri pēdējos gados stāv uz vietas. Tas jau ir slikti, bet ņemot vēra inflāciju, kuru piedzīvojam šajā laikā, domāju, tas ir ļoti bīstami.

Tas ir populisma politikā rezultāts: jums vajag pensijas – būs; jums vajag algu – būs; būs, būs, būs... Tas viss (izdevumus) palielina par 10%, tai laikā, kad ekonomika praktiski neizauga ne par procentu, varbūt tikai par vienu procentu”.

Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par ierosinājumu atlaist Saeimu, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.