Uzvarēts karš, zaudēta dzīve. Recenzija par filmu "Imitācijas spēle"

Sākas Otrais pasaules karš. Britu bruņotajos spēkos iesaistās matemātiķis Alans Tjūrings. Viņam kopā ar spožāko britu kriptogrāfu komandu dots īpaši slepens uzdevums: atšifrēt vācu šifrēšanas mašīnas «Enigma» kodus, ar kuru starpniecību sazinās vācu militāristi. Tjūrings sāk būvēt mašīnu, kas īsā laika sprīdī spētu analizēt lielu daudzumu datu un tādējādi «uzlauztu» vāciešu kodu. Darbu apgrūtina arī Tjūringa vientuļnieka raksturs, viņu saprot tikai kolēģe Džoanna. Tjūringa sasniegumi pavēra ceļu datoru un mākslīgā intelekta attīstībai, bet slavas un panākumu vietā viņu gaidīja ļoti skumjš liktenis.

Biogrāfiju bums

Lai gan ASV un Lielbritānijas komerciālajā kino nekad nav trūcis patiesos notikumos balstītu stāstu, šīgada «Oskara» nomināciju klāsts reprezentē īpaši plašu interesi par biogrāfiskiem darbiem – «Teorija par visu», «Selma», «Lapsu medības», «Mežone», «Amerikāņu snaiperis», «Nesalauztais», kā arī nupat Latvijas pirmizrādi piedzīvojusī «Imitācijas spēle». No «Oskaram» nominētajām astoņām filmām labāko kategorijā tieši puse (ieskaitot «Imitācijas spēli») ir reālos dzīvesstāstos balstīti darbi. Patiesus stāstus (sevišķi, ja to centrā ir populārs cilvēks) ir vienkāršāk pārdot. «Imitācijas spēle» būtu vairāk modē pirms gadiem desmit, kad sabiedrības aktualitāšu centrā atradās homoseksuālu cilvēku tiesības – ar šo niansi cieši saistīts Alana Tjūringa dzīvesstāsts un filmas skumjā, apsūdzošā izskaņa.

Primitīvi, taču smeldzīgi

«Imitācijas spēle» citu aktuālo biogrāfisko filmu vidū neizceļas ne ar pretrunīgumu, ne skandalozumu; tas ir ar pietāti izstāstīts ģeniāla un ļoti vientuļa cilvēka dzīvesstāsts, kura darbs un sasniegumi kļuvuši publiski tikai nesen. Vēsturiskā patiesība scenārija niansēs ir upurēta, lai paspilgtinātu stāsta dramaturģisko potenciālu. Sižetā savīti trīs dažādu laiku «cēlieni» – Tjūringa vientuļā bērnība, darbs kara laikā pie skaitļojamās mašīnas izstrādes, kā arī dzīves pēdējie traģiskie gadi, kad karalaika nopelni viņu nepasargā no homoseksualitātes «nozieguma» un piespiedu ķīmiskās kastrācijas (homoseksualitāte Lielbritānijā bija kriminālnoziegums līdz pat 1967. gadam). Lai arī filma vietām pret realitāti izturas ļoti primitīvi, tā spēj aizkustināt, nekaunoties būt smeldzīga un apsūdzoša.

Benedikta Kamberbača aktierdarbs ir absolūts šedevrs – viņam izdodas neiekrist kārdinājumā Tjūringu portretēt kā dekoratīvu ģeniālu dīvainīti, tā vietā Kamberbača Tjūrings ir cilvēks, kuram nevar nejust līdzi.

Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls „Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto