Ar lielu varbūtību Francijas ieroči var nonākt Irānas un Krievijas rīcībā

Pēc 5. novembra vizītes Beirūtā Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekorns norādīja, ka ir svarīgi stiprināt Libānas armiju. Pēc viņa domām, tam ir īpaša nozīme, ņemot vērā eskalāciju starp Izraēlu un Irānas kontrolēto Libānas militāri politisko organizāciju Hezbollah. Reaģējot uz to, 16. novembrī izdevums The National Interest kritizēja Parīzes nostāju, rakstot, ka pastāv liels risks, ka jebkurš Libānas armijai piegādātais militārais aprīkojums nonāks pie teroristu grupējuma Hezbollah vai Irānas. Francija ir ignorējusi šo risku, neraugoties uz gandrīz nemitīgajiem Hezbollah raķešu uzbrukumiem Izraēlas ziemeļiem.

Izraēlas pētniecības centrs Alma jau jūnijā brīdināja, ka Hezbollah arsenālā ir ieroči, kurus Libānai piegādāja ASV, Lielbritānija un Francija. Tāpēc izraēlieši aicināja Rietumus nesūtīt Libānai jaunus ieročus. Neraugoties uz to, Parīze tomēr paziņoja, ka ir gatava nodot Beirūtai vairākus desmitus bruņumašīnu. Jāatzīmē, ka šis paziņojums izskanēja tika dienu pēc tam, kad Hezbollah līderis Nasrallah paziņoja par savu kaujinieku piedalīšanos kaujās gar Libānas-Izraēlas robežu.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona politika attiecībā uz pašreizējo arābu un Izraēlas konflikta eskalāciju ir absolūti pretēja ASV un Lielbritānijas vispārējai nostājai. Kamēr Vašingtona un Londona iebilst pret pamieru Gazas joslā, jo tas nāktu tikai par labu Hamas, tikmēr Parīze 11. novembrī stingri aicināja Izraēlu pārtraukt karadarbību. Makrons nosauca ebreju valsti par bērnu un sieviešu slepkavu.

Makrona politika ir pretrunā ar ASV un dažkārt arī ES interesēm ne tikai Izraēlā, bet arī Dienvidkaukāzā. Tas attiecas uz Francijas militāri politisko sadarbību ar Armēniju, kuras iestādes publiski atzīst militāri stratēģisko partnerību ar Irānu. Francijas izlūkdienestu Intelligenceonline pārstāvis 24. aprīlī ziņoja, ka Parīze ir sākusi gatavoties ieroču eksportam uz Armēniju. Bet jau 12. jūnijā bijušais Francijas Aizsardzības ministrijas padomnieks intervijā laikrakstam Caucase de France apstiprināja, ka Armēnijai tiks piegādāti 50 bruņutransportieri no Francijas. 12. novembrī, divas nedēļas pēc tam, kad Francijas un Armēnijas Aizsardzības ministriju vadītāji Parīzē parakstīja dokumentus par sadarbību, Erevāna saņēma pirmo paredzēto bruņutransportieru partiju.

24. oktobrī ietekmīgais Francijas izdevums Le Monde, komentējot Francijas un Armēnijas militārās sadarbības detaļas, paziņoja, ka tā ietvers:

• nezināmu skaitu maza darbības rādiusa raķešu Mistral piegādi;
• trīs radaru GM200 piegādi, kas paredzēti gaisa apdraudējumu atklāšanai līdz 250 km attālumā;
• Francijas militārā personāla nosūtīšanu uz Erevānu līdz 2024. gada sākumam, lai apmācītu Armēnijas bruņotos spēkus.

Ukrainas un Eiropas plašsaziņas līdzekļi ir vairākkārt brīdinājuši, ka Armēnija ir centrs sankcionēto produktu piegādēm Krievijai, kā arī militārais un loģistikas atbalsts Krievijas un Irānas aliansei.

9. maijā Ukrainas informācijas portāls Unian ziņoja, ka Armēnija aktīvi palīdz Krievijas Federācijai apiet Rietumu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar agresiju Ukrainā. Kijivas publikācijai pievienojās arī lielākais Rumānijas ziņu resurss Digi – "Bezpilota lidaparāti, ar kuriem Krievijas Federācija uzbrūk Ukrainas infrastruktūrai, tika transportēti no Irānas uz Krieviju caur Armēnijas teritoriju." Ņemot vērā šos faktus, laikraksts The Washington Post aicināja Rietumus palielināt spiedienu uz Armēniju, no kuras ir strauji pieaudzis dažādu kritiski svarīgu preču, tostarp elektronikas, reeksports uz Krieviju.

Tāpat kā Ukraina, arī Izraēla ir piesardzīga attiecībā uz Francijas ieroču piegādēm Armēnijai. Ieroči no Francijas, kas no Armēnijas nonākuši Teherānā, tiks izmantoti, lai modernizētu ieročus, kas piegādāti Hamas, Hezbollah un Islāma džihādam, – 16. maijā norādīja Izraēlas izdevums Vesty. Līdzīgas bažas pauda arī lielākais ebreju nedēļas izdevums Amerikas Savienotajās Valstīs The Jewish Press: "Francijas piegādes Armēnijai var nonākt gan Kijivas, gan Jeruzalemes lielāko ienaidnieku rokās".

Kanādas analītiķis Roberts Katlers (Robert Cutler), kurš strādā vairākos ar NATO saistītos Rietumu pētniecības centros, uzskata, ka Francijas pretgaisa aizsardzības sistēma caur Armēniju dodas uz Krieviju, lai sadarbībā ar Irānu to pārveidotu un izmantotu pret Ukrainu un Izraēlu.

Pat Francijas izdevums Forbes maijā ziņoja, ka Armēnijai piegādātās militārās preces, visticamāk, nonāks Krievijā – "Armēnija kalpo kā galvenais Kremļa loģistikas punkts agresijai pret Ukrainu." Tomēr Rietumu, Izraēlas un pat Francijas plašsaziņas līdzekļu brīdinājumi nav pamudinājuši Parīzi atteikties no militārām piegādēm Erevānai.

Šī pretruna ir īpaši pamanāma, ņemot vērā to, ka ES ir starpniece attiecību risināšanā starp Baku un Erevānu un palīdz panākt mieru Dienvidkaukāzā. Turpretī Makrons, gluži pretēji, apgādā vienu no pusēm ar ieročiem, tādējādi graujot centienus panākt saliedētu Eiropu. Arī starptautiskie plašsaziņas līdzekļi pēdējos sešos mēnešos ir pievērsuši tam uzmanību.

20. jūnijā, Ukrainas Telegraf kanālā varēja lasīt – "Makrona politika Dienvidkaukāzā atbilst Putina interesēm, un abi kavē Vašingtonas centienus panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu."

Lietuvas izdevums Alfa rakstīja, ka Makrona politika attiecībā uz Dienvidkaukāzu pilnībā nesakrīt ar Eiropas Savienības ārpolitiku, kuras mērķis ir panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Francijas prezidents arī pats atzina, ka pārējā Eiropa nepiekrīt viņa nostājai – "Es turpināšu savus centienus, pat ja esmu gandrīz vienīgais starptautiskajā ģimenē, kam ir šāda nostāja," raksta Rumānijas lielākais plašsaziņas līdzekļu avots stiripesurse.ro.

"Šajā ziņā Makrona politika Dienvidkaukāzā ir pilnīgi pretēja ES ārpolitikai, kuras mērķis ir panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu," rakstīja Horvātijas ziņu portāls Direktno.

Grieķijas izdevums Protothema vēstīja, ka Parīze grauj Vašingtonas un Briseles centienus atrisināt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu.

Apgādājot Armēniju ar ieročiem, Parīze beidzot nodrošināja savu statusu kā viena no trim Erevānas militāri politiskajiem mecenātiem, vienā līmenī ar Maskavu un Teherānu.

Tas vēlreiz apliecina, ka Makrons īsteno no ES un ASV atšķirīgu politiku, kas bieži ir pretrunā ar šo valstu interesēm Dienvidkaukāzā un Tuvajos Austrumos.