Mākslīgais intelekts – cilvēka labākais draugs?
EP deputāte Inese Vaidere uzsver, ka cilvēkiem Eiropā un arī pasaulē pašlaik visvairāk rūp drošība – gan Ukrainas kara, gan Izraēlas konflikta kontekstā, bet ne tikai tāpēc – ir arī citi drošības apdraudējumi un par vienu no tādiem var kļūt mākslīgais intelekts. Deputāte uzsver, ka MI ir var būt ļoti labs palīgs cilvēkam visdažādākajās jomās, piemēram, medicīnā: ”No vienas puses tas var palīdzēt veselības aprūpē, piemēram, laicīgi atklājot slimības dažās sekundēs izanalizējot cilvēka datus un slimības vēsturi, kas ārstam, iespējams, prasītu vairākas stundas darba. Vai, piemēram, analizējot cilvēka runas veidu, var pateikt, vai viņam var būt gadījumā nav bijis insults.” Vaidere uzsver, ka nenovērtējams var būt MI ieguldījums jaunu zāļu izstrādē samazinot tai nepieciešamo laiku līdz minimumam, tāpat tas ir lielisks palīgs studentiem: ”Rakstot darbus vai runas MI var palīdzēt ar tematu izvēli, dažādām idejām, jo tam ir pieejami plaši resursi.”
Bīstams sabiedrotais
Tomēr, kā atzīst politiķe, neraugoties uz plašo pozitīvo MI pielietojuma spektru, tas nenoliedzami, var radīt arī nopietnas problēmas: “Liela problēma manā skatījumā ir tā saucamie dziļie viltojumi. Izmantojot MI, ir iespējams atdarināt cilvēka balsi ir iespējams piezvanīt kādam un pateikt - es esmu nonākusi grūtībās - vai tu nevari man pārskaitīt naudu? Cilvēks tiešām dzird manu balsi un šajā gadījumā tas ir ļoti bīstami. Tāpat ir iespējams manipulēt ar cilvēku, ieliekot viņa mutē vārdus, ko viņš nekad nav teicis un pat parādīt video ar šo cilvēku. Tas reputācijas apdraudējums daudziem cilvēkiem - ej nu pēc tam skaidro, ka es to neesmu teikusi.” Inese Vaidere satraucas, ka šajā kontekstā MI svarīgs drošības aspekts no viltus ziņu viedokļa: “Ir ļoti viegli šādi izplatīt viltus ziņas un, kā zināms, šajā hibrīdkara situācijā, kas risinās daudzās valstīs, tas ir ļoti svarīgs aspekts. Mēs Eiropas Parlamentā esam uzsākuši darbu pie pirmā pasaulē likuma par mākslīgo intelektu un vēlamies, lai šī ļoti labā un faktiski arī nenovēršamā lieta būtu regulēta, lai tas nespētu manipulēt ar cilvēku.”
Saturs bez dvēseles
EP deputāte uzsver, ka nākotnē būs aizvien grūtāk atšķirt saturu, ko izveidojis MI no cilvēka radītā. Viņa uzskata, ka šis jautājums ir jāregulē jau šodien. Vaidere pauž bažas, ka šis darbs nebūs viegls, jo tie, kas izmanto MI, parasti ir mazlietiņ solīti priekšā tiem, kas veido likumus, lai cilvēkus pasargātu no iespējamām negatīvām sekām: “Ja mēs atceramies laiku pirms apmēram 20 gadiem mēs dzīvojam pavisam citādi, bet tagad neviens nevar iedomāties, ka varētu iztikt bez interneta. Līdzīgi būs arī ar MI. Tas, ko agrāk rādīja fantastikas filmās, šodien ir realitāte. Kas būs pēc pieciem vai desmit gadiem? To mēs nezinām, bet mēs varam mēģināt ar šo rīku panākt lietas, kas mums ir vajadzīgas medicīnā, zinātnē un citās jomās, bet mums ir jābūt piesardzīgiem, jo MI nav dvēseles. Cilvēkam ir dvēsele. Iespējams, ka MI var sakombinēt brīnišķīgus skaņdarbus, kas skan, it kā, labi, bet dvēseles nav. Tātad noteikti ir vajadzīgs šis regulējums, lai mēs saprastu, kas ir cilvēka radīts, kas ir MI izveidots, jo ne jau katram ir iespēja atšķirt viens no otra.”
Raksts tapis sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā.
Citi šobrīd lasa
