Lielais jautājums: "Vai jāpārskata elektroauto priekšrocības?"
Nolūkā veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā ir noteikti vairāki atvieglojumi un priekšrocības: elektroauto netiek piemērots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, ir bezmaksas reģistrācija un numurzīmes, kā arī atļauja braukt pa sabiedriskā transporta joslām; Rīgā un Liepājā nav jāmaksā par pašvaldības stāvvietām, bet, viesojoties Jūrmalā, nav jāmaksā iebraukšanas maksa.
Līdz ar to Lielais jautājums, vai nav pienācis laiks pārskatīt ektroauto priekšrocības? To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem, Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Andris Bite teic, ka agri vai vēlu elektroauto lietotājiem piešķirtās privilēģijas tiks likvidētas – tā ie neizbēgama lietu kārtība. Dana Reizniece-Ozola norāda, ka priekšrocības elektroauto šobrīd ir jāsaglabā, lai Eiropas sasniegto ambiciozos mērķus zaļās politikas sasniegšanai, ko tā sev pati izvirzījusi. Pēteris Šmidre saka, ka elektroauto piešķirtās privilēģijas jau tagad tie pārskatītas jeb samazinātas, bet tas notiek kaut kā nemanāmi.
Andris Bite: "Neredzu ekonomisku pamatojumu iegādāties elektroauto"
Andris Bite neņemas spriest, vai elektroauto piešķirtās privilēģijas būtu jāatceļ tieši šobrīd vai tuvākajā laikā, bet ātrāk vai vēlāk tas notiks: “Sasniedzot noteiktu elektroauto piesātinātības līmeni, kad elektroauto nomainīs iekšdedzes dzinēja mašīnas, tikai naivais varētu domāt, ka elektroauto bezmaksas stāvēšana un braukšana pa autobusu joslām būtu mūžīga.
Tas ir neizbēgami, ka sistēmas, kura motivē kādu procesu, lai tas ātrāk tiktu ieviests, privilēģijas agri vai vēlu beigsies. Tikko stāvvietas un autobusu joslas būs pilnas ar elektroauto, tā tas viss tiks izslēgts. Un elektroauto kļūs par parastu satiksmes dalībnieku”.
Tai pašā laikā viņš šobrīd nesaskata nevienu ekonomisku pamatojumu, lai iegādātos elektroauto, jo tas “de facto” maksā dārgāk: “Pārmaksāt par gadžetu, kuru tev lietot ir daudz apgrūtinošāk...?! Bet te jāskatās uz katra cilvēka braukšanas paradumiem, attālumu, intensitāti un plānošanu. Es neredzu nevienu plusu, lai nomainītu savu veco, labo dīzeļmašīnu pret elektroauto, lai ik pēc trijiem gadiem jāpērk jauns”. Pagaidām Andris Bite nespēj prognozēt, kā nākotnē izvērtīsies elektroauto attīstība, bet šobrīd tas viņa dzīvesveidam nav piemērots, tam nav jābūt tikai “pilsētas auto”, bet tam arī jābūt praktiskam garākiem pārbraucieniem.
Šai ziņā viņš sevi uzskata par daudz zaļāku nekā elektroauto īpašnieks, kura jauns auto jāpērk ik pēc pieciem gadiem. Andris Bite ar vienu un to pašu auto var nobraukt divdesmit gadus.
Dana Reizniece-Ozola: "To, kas labi strādā, nevajag bojāt!"
Dana Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka priekšrocības elektroauto iegādei un uzturēšanai ir jāsaglabā, jo lielākā problēma ir tā, ka Eiropa sev ir uzstādījusi lielus mērķus zaļās politikas sasniegšanā, bet to ieviešanas ziņā mēs sākam atpalikt:
“Mums ir viens skaidrs uzdevums, ko esam apņēmušies un kam esam piekrituši: strauji samazināt CO2 izmešus transporta jomā. Šķiet, ka 2018. gadā tika pieņemts plāns līdz 2030. gadam CO2 izmešus samazināt par 40%, un elektroauto ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Tādēļ arī tika ieviestas šīs atbalsta programmas. Toreiz plānoja līdz 2030. gadam ieviest 18 000 elektroauto, tagad šie plāni vairākkārt palielinājušies – uz 60 000, bet šogad mums reģistrēti tikai nedaudz vairāk par 5000 šādu auto. Tādēļ tas atbalsts jāsaglabā, lai tā dinamika nepazustu. To, kas labi strādā, nevajag bojāt”.
Protams, pienāks brīdis, kad sapratīsim, ka elektroauto būs daudz, ka tiem piešķirto privilēģiju dēļ sabiedriskais transports nevar īsti pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, vai kājāmgājēji Vecrīgā nevar izlavierēt cauri elektroauto. Tad šis motivācijas elements izvēlēties elektroauto vairs nebūs iespējams, bet ne šobrīd:
Eiropa no citiem kontinentiem atšķiras ar to, ka te uz ceļiem redzam daudz vairāk elektroauto nekā citās pasaules vietās, jo esam izvirzījuši sev ambiciozus zaļos mērķus. Un šai ziņā jāiespringst ne tikai transporta jomā, teic Dana Reizniece-Ozola:
“Citur pasaulē joprojām pārsvarā domā par lētāku cenu, par vienkāršākiem un pieejamākiem energoresursu veidiem, īpaši neaizdomājoties par elektroauto.
Bet interesanti ir tas, ka Ķīna, kas nekad nav asociējusies ar zaļāko valsti, kas vairāk likusi akcentu uz industriju un tehnoloģisko attīstību, mazāk domājot par vidi, bieži vien pat nepievienojoties starpvalstu zaļajiem mērķiem, šobrīd ļoti strādā pie elektroauto apjomiem. Lielajās pilsētās, ejot pa ielu, bieži vien troksni nedzirdi – ap tevi pārvietojas auto ar elektro dzinējiem. Tas ir uzkrītoši. Viņi iespējams šai ziņā var apsteigt mūsu Eiropu zaļo mērķu sasniegšanā”.
Pēteris Šmidre: "Tas notiek ļoti nemanāmi"
Pēteris Šmidre Rīgā nav izmantojis elektroautomašīnām piešķirtās privilēģijas, jo Latvijā braukā ar benzīna auto, bet Spānijā gan viņam ir elektroauto. Tur viņš arī manījis tiem paredzētas speciālas stāvvietas, bet tās nav izmantojis, un tai pašā laikā viņš arī novērojis, ka elektroauto popularitāte tur mazinās:
“Tie pamazām pazūd, arī elektroauto uzlādes stacijas kaut kā nebija populāras. Skaidrs, kāpēc tā. Ja tu piebrauc pie uzlādes stacijas, tad tev tur jānostāv viena-divas stundas. Nu kurš tur tik ilgi stāvēs?! Savukārt, ja tev ir garāža pie mājas, kur iespēja auto uzlādēt, tas ir ļoti ērti”.
Pēteris Šmidre teic, ka elektroauto piešķirtās privilēģijas jau tagad tie pārskatītas jeb samazinātas, bet tas notiek kaut kā nemanāmi: “Tad, kad elektroauto skaits sasniedz kaut kādu kritisko līmeni, kad ir skaidrs, ka tie ir populāri un tos pērk, tad tiem piešķirtais atbalsts pazūd automātiski. Par to nav ko uztraukties”.
Un tas arī būs, jo Pēteris Šmidre pārliecināts, ka elektroauto ir nākotne arī tajā ziņā, ka tas tehniskajā ziņā ir daudz vienkāršāks nekā automobilis ar benzīna dzinēju: “Viss, kas ieguldīts iekšdedzes dzinējā, taps dārgāks – gan izgatavošana, gan ekspluatācija.
Elektrodzinējiem tehniskās apskates un tekošie remonti nav tik tehniski sarežģīti kā benzīna dzinējiem. Tagad sākušās nelielas diskusijas par to, vai elektroauto ir tik tīri, kā tiek uzskatīts.
Par labu elektroauto gribu pateikt: beznzīnauto emisijas izdala tam kustoties, tas ir iekšdedzes dzinēja procesā, bet elektroauto, pārvietojoties pa ceļu, ir absolūti tīrs. Te “piesienamies” tam, kas ir saistīts ar akumulatoru izgatavošanu, utilizāciju un tā tālāk. Bet principiālā atšķirība ir tāda, ka elektroauto gadījumā tehnoloģija (tā izgatavošana, utilizācijas) ir “iznesama ārā” un atdalāma no paša lietošanas procesa. Benzīna dzinēju attīstām un pie tā strādājam simts gadus. Bet cik ilgi braucam ar elektroauto? Desmit gadus. Domāju, ka tā ir tehniski atrisināma problēma, tā jāatrisina un viss!”
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
