Par cik vairāk nākamgad saņems skolotājs? Viena no valsts budžeta prioritātēm - izglītība
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā sākusi skatīt likumprojektu par nākamā gada valsts budžetu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka viena no galvenajām trim budžeta prioritātēm ir izglītības nozare (līdztekus drošības un veselības jomai). Valdības apstiprinātais likumprojekts ļaus 2024. gadā turpināt palielināt pedagogu atalgojumu, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanu, STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas) mācību jomu un augstākās izglītības attīstību.
IZM aprēķini liecina, ka pedagogu (pirmsskolā, vispārējā un profesionālajā izglītībā) zemākā mēneša darba algas likme par 30 stundām nedēļā kāps no 1020 eiro šogad līdz 1145 eiro mēsesī nākamgad (2025. gadā tā jau būs 1245 eiro); par 36 stundām nedēļā - no 1224 eiro šogad līdz 1374 eiro nākamgad (2025. gadā tā jau būs 1490 eiro); par 40 stundām nedēļā - no 1360 eiro šogad līdz 1526 eiro nākamgad (2025. gadā tā jau būs 1656 eiro). Tas nozīmē, ka nākamgad skolotājs, kurš strādā 30 stundas nedēļā mēnesī “uz papīra” saņems vismaz par 125 eiro vairāk, savukārt tas, kurš strādā 36 stundas – 150, bet 40 stundas– 166 eiro vairāk. Šogad zemākā darba algas likme pedagogiem ir 8,5 eiro stundā (nākamgad – 9,54, bet aiznākamgad – 10,35 eiro).
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Mēs mērķtiecīgi turpinām šogad iesākto, izglītība kopā ar valsts drošību un veselību kļuvusi par nākamā gada valsts budžeta prioritāti. Tas atspoguļojas nozīmīgā papildu finansējumā, kas ļaus palielināt gan pedagogu atalgojumu, gan nodrošināt pedagogu palīgus un atbalsta personālu pārejai uz vienotu skolu. Tāpat stiprināsim augstāko izglītību un zinātni, īpaši STEM izglītību”.
Kā vienu no svarīgākajām 2024. gada prioritātēm ministrija izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā un profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Darba samaksas palielināšanai pedagogiem, saskaņā ar apstiprināto grafiku, nākamajā gadā papildus būs nepieciešami 91,3 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes prioritātes
Tāpat īpaša uzmanība pievērsta vienotas skolas, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai. Lai nodrošinātu plašāku atbalstu mācībās skolēniem un skolotājiem darbam mācību stundās, nākamajā gadā papildus paredzēti 4,9 miljoni eiro pedagogu palīgu un atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai. Kā svarīga prioritāte noteikta arī iekļaujošās izglītības stiprināšana, bet pirmsskolas izglītībā plānota pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Papildu finansējums nepieciešams arī, lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei. Dažādu mācību materiālu izstrādei un uzturēšanai, tajā skaitā digitālo papildus paredzēti 4,3 miljoni eiro.
Teju viens miljons eiro papildus paredzēts STEM izglītības jomu atbalstam un stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts STEM jomas programmām interešu izglītībā, STEM piedāvājuma stiprināšana Valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programmai, kas trīs gados ļautu sagatavot 180 jaunus skolotājus.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām, nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro. Papildus finansējums paredzēts snieguma finansējuma stimulu palielināšanai augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai pilotprojekta formā, valsts augstskolu padomju darbības tālākai nodrošināšanai, atbalstam Latvijas dalībai stiprināšanai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) virzībai uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte. Kā arī inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.
Jāatzīmē, ka valsts budžeta finansējums zinātnei gadiem ilgi ir nepietiekams, šobrīd veidojot tikai vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību, kā arī zinātnieku iespēju pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā.
Vidējā pedagogu alga – 1478 eiro
Pašreiz vidējais skolotāju atalgojums par slodzi sasniedz 1478 eiro mēnesī, liecina provizoriskie dati, kas pagājušajā mēnesī tika apkopoti, analizējot 514 pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu iesniegtos un apstiprinātos pedagogu tarifikāciju datus Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Kopējais valdības papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai šogad ir 98 miljoni eiro. Slodžu sabalansēšanai un minimālās algas likmes celšanai jau šā gada sākumā tika papildus piešķirti 61 miljons eiro, savukārt 17 miljoni eiro papildus piešķirti pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai un 20 miljoni eiro papildus, lai celtu minimālo darba algas likmi no šī gada 1. septembra. Salīdzinot ar aizvadītā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad mērķdotācijas apjoms septembrim – decembrim ir par 18,6 miljoniem eiro lielāks nekā pērn.
Tomēr, analizējot pedagogu darba samaksas datus, kurus nodrošina pašvaldības, IZM ir secinājusi, ka aptuveni diviem procentiem pedagogu bija vērojams reālā atalgojuma samazinājums. Ņemot vērā, ka valsts ir ievērojami palielinājusi finansējumu pedagogu darba samaksai, IZM aicināja pašvaldības skaidrot iemeslus šādiem atalgojuma samazinājuma iemesliem. Tāpat IZM ir lūgusi Valsts kontroli izvērtēt pašvaldību rīcību valsts budžeta mērķdotācijas sadalē pedagogu darba samaksai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Vienlaikus IZM norāda, ka piešķirtais valsts finansējums ir pieaudzis, bet izglītības iestāžu skaits samazinājies un izglītojamo skaits praktiski nav mainījies. IZM ir secinājusi, ka pašvaldību izglītības iestādēs, izmaiņas pedagogu atalgojumā izpaužas dažādi, piemēram, pieaugot vai samazinoties atmaksāto stundu skaitam un algas likmēm.
“Situācija ar mērķdotācijas sadalījumu un atšķirīgo situāciju pašvaldībās skaidri parāda, ka ir strauji jāvirzās uz skolu ekosistēmas sakārtošanu un programmu finansējuma ieviešanu, kas nodrošinās skaidru un caurspīdīgu finansējuma sadali un prognozējamību,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa un turpina: “Jau šobrīd aktīvi strādājam tiesiskā regulējuma sagatavošanai un diskusijai ar nozari, lai jaunā finansēšanas kārtībā spēkā stātos no nākamā mācību gada”.
