Leļļu teātra aktrise poliete Malgožata Apse: "Latviešu valodā supervārds ir "smuki""

Uz Latviju poliete pārcēlās mīlestības dēļ. Pirms pieciem gadiem Varšavas teātra akadēmijas Bjalistokas filiālē viņa iepazinās ar savu vīru – tagad Leļļu teātra aktieri un režisoru Rūdolfu Apsi, kurš uz Poliju bija devies studēt "Erasmus" programmā. Tā kā viņa jau Polijā bija bērniņa gaidībās, tad nebija cita varianta, kā doties vīram līdzi uz viņa dzimteni. Viņa teic, ka uz šejieni pārcēlusies, kā tas ir aprakstīts klasiskajos mīlestības stāstos:

"Mēs sapratām, ka nav citas izejas, jo Rūdolfam bija diplomdarbs, viņam vajadzēja pabeigt studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, bet es jau biju bērniņa gaidībās.

Latvijā vīrs dabūja darbu Latvijas Leļļu teātrī, un nu tur pēc pieciem Latvijā pavadīties gadiem arī es sāku savu pirmo sezonu."

Malgožata Apse teic, ka latviešu valodā viņai ļoti patīk vārds "smuki": "Man liekas, ka tas ir supervārds. Man ļoti patika latviešu valoda, tā man šķiet tāda melodiska, ļoti patīk to klausīties. Tā neatgādina nevienu citu valodu."

Viņa jau no paša sākuma, ierodoties Latvijā, saprata, ka grib mācīties latviešu valoda, lai varētu justies brīva gan darbā, gan dzīvē: "Tas arī vajadzīgs manai profesijai, es gribu būt brīvāka." Viņa prot savu dzimto poļu valodu, angļu, franču un nu arī latviešu valodu.

Sākumā Latvijā viņai nepatika tas, ka šeit daži, uzzinot, ka viņa ir no Polijas, pārgāja uz krievu valodu, jo domāja, ka polietei tajā ir vieglāk saprasties, jo poļu valoda pieder pie slāvu valodu grupas. To nu poliete nespēja saprast, jo viņa vienkārši krievu valodu neprata. Tāpēc labāk Latvijā runā latviešu valodā, sliktākajā gadījumā – angļu valodā.

Ar latviešu valodas skolotāju viņai paveicās, jo, ierodoties Latvijā, viņa sastapa kādu mūķeni, kura bija mācījusies Polijā un ļoti labi prata poļu  valodu. Ar viņas palīdzību arī apguva latviešu valodu. Tagad viņas lielākais skolotājs ir dēliņš Teodors, kurš, kā atzīst māte, latviski prot labāk nekā viņa. Tāpat viņai skolotājs ir arī dzīves ikdiena un darbs.

Par lielāko izaicinājumu latviešu valodā viņa uzskata galotnes un gramatiku. Piemēram, ar smaidu viņa atminas, kā reiz pēc izrādes publikai teikusi, ka viņai ir "liela prieka". Bet ar laiku jau viss tiek apgūts... Bet ir arī viens vārds, kas viņai latviski īsti nav pieņemams, un tā ir "strūklaka". Viņa nesaprot, kāpēc latviski tik skaists vārds, kas poliski skan kā "fontanna", latviski skan pavisam citādāk. Pēc pieciem Latvijā pavadītiem gadiem viņai liekas, ka latviski saprot labāk nekā runā.

Kā Malgožata Apse vērtē savu ceļu uz latviešu valodu un tās nepieciešamību, skatieties Jauns.lv video.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".