Sabiedrība
2023. gada 9. novembris, 11:12

VIDEO; FOTO: Stambulas konvencijas pretinieki atkal pie Saeimas - plēšas pat savā starpā

Jauns.lv

Jau otro dienu visnotaļ kaislīgi pie Saeimas pret Stambulas konvenciju iestājās tie, kuri tajā nesaskata neko labu. Kā novēroja Jauns.lv, nesaskaņas izceļas pat pašu protestētāju starpā.

Šodien pie Saeimas ēkas plkst. 8.30 partija "Suverēnā Vara" (SV) rīkoja kārtējo protesta akciju pret Stambulas konvencijas ratificēšanu - arī pašlaik aktuālajā formātā, ar atsauci uz Satversmes vērtībām.

Kopumā Valsts policijas (VP) uzraudzīti un mediju fotografēti protestēja ap 100 cilvēku, lielākoties. Starp tiem - arī SV līdere Jūlija Stepaņenko un viņas vīrs Vjačeslavs.

Stambulas konvencijas pretinieki atkal pie Saeimas

Jau otro dienu visnotaļ kaislīgi pie Saeimas pret Stambulas konvenciju iestājās tie, kuri tajā nesaskata neko labu. Kā novēroja ...

gallery icon
98

Notiekošo filmēja arī virkne citu aktīvistu, kuri pamanāmību izpelnījās vēl Covid-19 pandēmijas laikā. Sanākušo starpā kādā brīdī izcēlās arī nesaskaņas.

Aktīvists Romeks Sorokins ieradās, lai piedalītos tā, kā parasti to dara - ar pret LGBTQ+ vērstu plakātu un zemē paklātu varavīksnes karogu - to kādā brīdī sāka mīdit cits pasākuma dalībnieks.

Šī izpausme neiepatikās kādam citam klātesošajam, kurš, cik saprotams no sarunas, ieteica tā nedarīt.

Drīz vien notikuma vietā sapulcējās VP darbinieki un pats Sorokins, kurš, cilvēkiem "ūjinot" policiju un saucot viņus par nodevējiem, tika aizvests tālāk no notikuma vietas.

Pēcāk gan Stepaņenko pavadībā Sorokins atgriezās.

Trūkties gan dabūja arī "Stabilitātei!" deputāts Aleksejs Rosļikovs, kuram sanākušie pārmeta "nekā nedarīšanu" lietas labā:

Kas jāzina par Stambulas konvenciju:

Saeimā šodien plānots lemt, vai nodot komisiju izvērtēšanai likumprojektu, kas paredz Latvijā ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis.

Likumprojektu izstrādājusī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Likumprojekts paredz, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35.pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.