Rīgas sabiedrisko tualešu nedienas: pašas netīrākās, uz sirsniņmāju ar bankas karti... FOTO 

Jauns.lv skaidro, kādas ir Rīgas sabiedriskās tualetes un cik tās izmaksā, kas ar tām notiek? Ko par tām saka britu pētnieki, un vai tik tiešām viss ir tik briesmīgi, kā apgalvo britu pētnieki?

Rīgā – netīrākās tualetes Eiropā 

Lielbritānijas kompānijas “Showers to You” piesaistītie eksperti izanalizējuši vairāk nekā 8000 “Google” atsauksmju par publiskajām tualetēm Eiropas pilsētās, un atzinums Latvijas galvaspilsētai ir ļoti neglaimojošs, Jauns.lv pavēstīja šīs analīzes veicēji. Pirmajā vietā antitopā ar visnetīrākajām sabiedriskajām tualetēm iekļuvusi Rīga, kurā tīrības koeficients bija tikai 3,44 no 10 iespējamajām ballēm. Tika analizēts, cik bieži šajās atsauksmēs tika izmantots vārds „netīrs” vai tā sinonīmi. Otrajā vietā šajā antitopā iekļuva Spānijas galvaspilsēta Madride, bet trešajā – Maltas galvaspilsēta Valleta.

Te gan jāpiebilst, ka Rīga jau nebija gluži pēdējā vietā, jo, apkopojot visas atsauksmes par visām pozīcijām, pašā apakšā izvirzījās Polijas galvaspilsēta Varšava. Pārsteidzošā kārtā par vislabākajām tika atzītas Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes sirsniņmājiņas.

„Uzreiz izmisumā nevajag krist”

Tualešu lietotāju biedrības vadītāja Elīna Kolāte Jauns.lv šo britu pētnieku analīzi komentēja: „Uzreiz pilnīgā izmisumā nevajag krist, ka visiem viss ir ideāli, bet mēs dzīvojam sūdos līdz ausīm. Acīmredzot tā gluži nav.

Vislabākais risinājums tam, lai tualetes būtu tīras ir „dzīvs dežurants”, kas vienlaikus ir arī apkopējs. Bet saprotu, ka praktiski jau šim darbam nevar dabūt darbiniekus – nav jau patīkami sēdēt tualetē un aiz visiem tīrīt. Tas ir arī bīstami, ir dzirdēts, ka tualetes dežurantiem bijuši nepatīkami starpgadījumi – viņiem uzbrūk, viņus lamā”.

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, Rīgas pašvaldība šoruden plāno vairākas tualetes aprīkot ar POS (bankas karšu) termināļiem un noteikt lietošanas maksu.

Par bankas karšu lietošanu, lai cilvēks iekļūtu tualetē, viņa saka – laiks rādīs. Viņai no finansiālās puses tas problēmas nesagādās, bet šādus POS termināļus nebūtu loģiski izvietot parkos un laukumos, kuros ir daudz bērnu. Ja mazajam, kurš, piemēram, sporta laukumā pavada visu dienu, par tualetes apmeklējumu dienā jāmaksā divi eiro, tad viņam tā ir ļoti liela nauda. Tāpēc varot saprast, ka bērns šādā gadījumā labāk ies čurāt krūmos.

Sāks ar 17 tualetēm

Sākumā ar POS termināļiem plānots aprīkot 16 tualetes - Aldara parkā, 13. janvāra ielā, Dailes teātra laukumā, Esplanādes parkā, Grīziņkalnā, Jēkaba laukumā, Kobes dārzā, Nordeķu parkā, Radio ielā, Jaunielā pie Rātsnama, pie Zinātņu akadēmijas, Vērmanes dārzā, Ziedoņdārza parkā, kā arī pa divām tualetēm Kronvalda parkā un Mežaparkā. Maksa par šo tualešu apmeklēšanu būs 50 centu apmērā.

Par galvaspilsētas sabiedrisko tualešu saimniecību atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Lokālo kanalizācijas sistēmu un vides objektu nodaļas vadītājs Māris Stabulnieks. Viņš Jauns.lv pastāstīja, ka pašvaldība nepiekrīt „Showers to You” secinājumiem:

„Mēs departamentā esam pētījuši šīs „Google” atsauksmes. Diezgan daudz tās rakstītas pirms desmit gadiem, tās nav izdzēstas un vairs neatbilst patiesībai. Mājokļu un vides departaments vērsies pie „Google” pārstāvniecības Latvijā, lai pirms daudziem gadiem rakstītās atsauksmes izdzēš.

Otrām kārtām jāuzsver, ka Rīgas pašvaldībai jau nepieder visas sabiedriskās tualetes, „jānoņem” nost visas „Latvijas dzelzceļa” tualetes no Vecāķiem līdz Ķengaragam, autoosta, Centrālā stacija un citas”.

Piemēram, ir arī sabiedriskā tualete Abrenes ielā pie pilsētas autobusu galapunkta, kuru apmēram pirms gada apsaimniekošanā tika nodota „Rīgas satiksmei”. Tā to gribēja, bet vēlāk bija ne sevišķi priecīga, jo saprata, ka tualetes apsaimniekošana nemaz nav tik vienkārša, kā sākumā izlikās.

Sirsniņmājiņu nelaime – bezpajumtnieki un jaunieši

Galvenā sabiedrisko tualešu nelaime ir bezpajumtnieki, kuri tajās nakšņo, un jaunieši, kuri tualetes demolē.

Bezpajumtnieki parasti iecienījuši centra tualetes – Jaunielā, 13. janvāra ielā, pie Zinātņu akadēmijas un Abrenes ielā. Viņi tajās ieslēdzas, guļ un „dzīvo”. Pēc viņu ilgstošas uzturēšanās tajās ir ne tikai smirdoņa, bet arī netīrība, ko nevar tik vienkārši likvidēt ar tualešu trīsreizēju tīrīšanu dienā. Tas ir daudz par maz. Māris Stabulnieks teic, ka pēc jaunās kārtības ieviešanas, kad tualetēs varēs iekļūt tikai ar bankas kartēm, situācija varētu uzlaboties, jo diez vai bezpajumtniekiem ir bankas kartes. Monētas, lai iekļūtu tualetēs, gan viņi varētu sagrabināt.

Otra nelaime ir jaunieši, kuri demolē tualetes: plēš, lauž un dauza visu, kas iespējams, Tagad topā esot tualešu durvju rokturu noskrūvēšana. Sevišķi cietušas tualetes Grīziņkalnā un Ziedoņdārzā, kur savulaik, rekonstruējot parkus, tika ielikti fajansa podi, nevis metāla, tā saucamais pretvandalisma aprīkojums. Fajanss bija „pateicīgs” materiāls vandaļu spēkam. Tualetes tiek arī dedzinātas, kā, piemēram, Kronvalda parkā. Pieliek pielaist uguni atkritumu urnai, lai kabīne vairs nebūtu lietojama.

Nevienu vandali tā arī nav izdevies notvert, jo, piemēram, tualetē taču novērošanas kameras nevar uzstādīt. Un pat ja tualete ir diezgan publiskā vietā, kā, piemēram, Aldara parkā, kur tā ir vienā kompleksā ar uzņēmuma „Rīgas meži” ēku, diez ko neveicas ar tās nosargāšanu. Jau pirmajās dienās tajā tika sapluinīts bērnu pārtinamais galds. Tā kā visa šī rezultātā daudzas tualetes vairāk ir ciet, nekā vaļā.

Tāpat tualešu remontētāji ir sastapušies ar jauniešiem, kuri viņiem saka, lai nepūlas, jo jau nākamajā dienā atnāks un visu saplēsīs. Paradoksāli, bet tualetēm „vismierīgākās” dienas ir valsts svētkos, jo tad pašvaldības policija patrulē biežāk nekā ierasts.

Uzstādot POS termināļus, situācija varētu uzlaboties, jo bankas karšu nolasītājs piefiksēs konkrēti kurš tualeti apmeklējis laikā, kad tā tiek izdemolēta. Tas nozīmē, ka no viņa tad arī tiks prasīta atbildība.

Vienlaikus gan Elīna Kolāte, gan Māris Stabulnieks aicina cilvēkiem nebūt „žēlsirdīgiem” un pēc tualetes apmeklējuma vienmēr aiz sevis durvis aizvērt un tajā nelaist svešiniekus. Ja tajā ielaidīsiet kādu huligānu, tad tas var beigties ar nepatīkamu skaidrošanos un apvainojumu demolēšanā.

Dārgās tualetes

Cik veiksmīgs būs risinājums ar POS termināļu uzstādīšanu un vai tas atmaksāsies varēs spriest apmēram pēc gada, teic Māris Stabulnieks. Paredzēts uzstādīt POS termināļus pie 50 sabiedrisko tualešu kabīņu durvīm (viens šāds aparāts izmaksā 1548,67 eiro).

Tas būtu jēdzīgs risinājums, jo neviena apdrošināšanas kompānija tā īsti nevēlas apdrošināt tualetes, jo apzinās, ka tās pastāvīgi tiek demolētas. Ikmēnesi vietvara tērē četrus-sešus tūkstošus to remontēšanai un 19 tūkstošus to uzturēšanai (tas varētu izklausīties daudz – bet tie ir 32 eiro vienai kabīnei par trīsreizēju tīrīšanu dienā).

Kad tiks uzstādīti POS termināļi, tad arī pamazām tiks renovētas pašreizējās sabiedriskās tualetes, jo pašreiz jaunas neceļ, bet apsaimnieko jau esošās, kuras it nebūt nav lētas.

Viena sabiedriskā tualete, kāda ir Rīgas centrā, ar vairākām kabīnēm izmaksā ap 100 000 eiro, un tās it nebūt neesot „zelta tualetes”, būvnieki saka, ka tā esot adekvāta cena. Tagad tās līdz ar būvniecības sadārdzināšanos maksājot dārgāk.

Drīzumā divas jaunas gan tiks uzstādītas – Dailes teātra skvērā un Zolitūdes „Maxima” upuru piemiņas parkā, tā saucamais „franču risinājums”, kur pēc katra apmeklētāja tualetes durvis uz neilgu laiku nobloķēsies un tiks ieslēgts speciāls mehānisms, kas ķīmiski izmazgās gan podus, gan grīdu. Pašlaik pašvaldība arī gatavo projektu desmit jaunu tualešu uzstādīšanai.

Pasaules Tualetes diena

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas kopš 2013. gada katru gadu 19. novembrī tiek atzīmēta Starptautiskā Tualetes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību cilvēku antisanitārajiem dzīves apstākļiem pasaulē.

Pasaulē vēl joprojām ir daudzi reģioni, kur cilvēki dzīvo antisanitāros apstākļos. Pēc ANO aprēķiniem aptuveni 2,5 miljardi jeb trešdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo bez drošas un tīras tualetes. Tādēļ pasaulē notiek dažādi labdarības projekti, kuru mērķis ir palīdzēt ierīkot sanitārās telpas nabadzīgajos reģionos, lai tādā veidā samazinātu daudzu slimību, piemēram, holēras, dizentērijas un citu izplatīšanos.

Latvijā tā dēvētās „sausās tualetes” bez ūdens novades sistēmas izmanto mazliet vairāk nekā 10% mājsaimniecību, pārsvarā lauku rajonos.