Kā apturēt Krieviju, ja Ukraina nenoturēsies?

Pienākums palīdzēt Ukrainai

"Resursu ziņā nabadzīgākā Ukraina cīnās ārkārtīgi varonīgi – to mēs redzam. Latvijā ir pamats domāt, ka Ukraina cīnās par mums un cīnās par mūsu lietu. Tāpēc, ka mēs zinām, ko nozīmē Krievija kaimiņos. Zinām, ka tā ir bīstama valsts, kura grib pārtaisīt visu pasaules un Eiropas kārtību. Ukraiņiem ir jāpalīdz," teica I.Ijabs.

Viņš stāstīja par to, ka Latvija un citas Eiropas Savienības valstis finansiāli atbalsta Ukrainu. Tas esot pašsaprotami. Jāņem vērā, ka Krievija lielā mērā ir izpostījusi Ukrainas ekonomiku. Lai saprastu apmērus, I.Ijabs teica: "Krievija pagājušajā gadā, uzsākot karu Ukrainā, no sava iekšzemes kopprodukta ir pazaudējusi 3 %, bet Ukraina – vairāk nekā 30 %. Tātad Ukraina negūst trešdaļu no plānotajiem ienākumiem. Palīdzība ir ļoti vajadzīga. Jautājums, cik ilgi mēs to varam un kurā mirklī mums vajadzēs meklēt citus risinājumus."

I.Ijabs uzskata, ka Eiropai ir morāls pienākums atbalstīt Ukrainu. Un šis pienākums, viņaprāt, attiecas uz visu Eiropas Savienību, jo liela daļa ukraiņu ar "zilo karogu, uz kura ir zvaigznes, ir gatavi iet un mirt uz barikādēm". I.Ijabs Krievijas galveno problēmu redz tur, ka šī valsts negrib, lai Ukraina izvēlas Rietumu attīstības ceļu.

Savukārt Ukrainas problēmu I.Ijabs redz tur, ka, pretstatā Latvijai, kura "jau 90.gadu sākumā saprata, ka grib būt kopā ar Rietumeiropu, ukraiņi to neizdarīja", turklāt – līdz pat 21.gadsimta sākumam. Iespējams, Latvijai palīdzēja pieredze – "cilvēki tika izsūtīti pirms un pēc Otrā pasaules kara, cilvēki tika aizdzīti trimdā, cilvēki tika nobendēti tepat uz vietas". Un ir jautājums, vai kas tāds var atkārtoties, pauda I.Ijabs.

"Tās bažas, protams, ir lielas un pamatotas. Mums nav nekāda pamata būt ļoti optimistiskiem, ka esam absolūtā drošībā. Bet nav arī pamata būt ļoti satrauktiem un baidīties, jo 30 gados esam darījuši pietiekami daudz, lai iekļautos pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē, kas saucas NATO," viņš teica.

Jāmācās pastāvēt par sevi

Droši vien daudzi vēlas jautāt, vai NATO rīkosies Latvijas labā. I.Ijabs par to ir samērā pārliecināts. Tajā pašā laikā, kā norāda politiķis, ir sācies palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukums Izraēlai, tas nozīmē, ka NATO uzmanība šobrīd ir sadalīta. Un šī situācija, kā uzskata I.Ijabs, nozīmē, ka "Eiropas Savienībā būs jāmācas pašiem par sevi pastāvēt".

"Amerikāņi mums ir svarīgi partneri, bet ne vienmēr visās situācijās mēs varēsim uz amerikāņiem paļauties, jo viņu uzmanība būs sadalīta, īpaši tad, ja vēl kaut kas, nedod, dievs, sākas Taivānā, pie Ķīnas," saka I.Ijabs.

Viņš akcentē, ka Eiropas Savienība ir miera laiku organizācija, kura nodarbojas ar tirgus jautājumiem, ekoloģiju, klimata problēmām, lauksaimniecības subsidēšanu. Bruņošanās šai organizācijai nav bijusi aktuāla. Vienmēr bijusi paļaušanās uz NATO.

"Tam ir jāmainās divos aspektos. Viens no tiem, kur es pat strādāju Eiropas Parlamentā, ir aizsardzības iepirkumi. Lai Eiropas valstis beidzot sāktu pirkt bruņojumu, munīciju kopā un sāktu to arī ražot. Mums ir jāstimulē atkal militārā rūpniecība. Otra lieta ir robeža. Mums vajag elementāri to robežu izbūvēt. Tā ir Latvijas valsts kaut kādā ziņā kolektīva nolaidība," pauda I.Ijabs.

Kad pirms pāris gadiem pie Baltkrievijas robežas sāka pulcēties bēgļi, Eiropas Savienībā valdījis izbrīns un pausts, ka šī organizācija nekad nav iestājusies par žogu nepieciešamību. Drīzāk – par žogu nojaukšanu. Tolaik vienojās, ka dos Eiropas Savienības naudu robežai, bet nevis žogam. Videonovērošanas kamerām, ceļu būvei, automašīnām robežsargiem, robežsardzes ēkām drīkstēja tērēt Eiropas Savienības finansējumu, bet žogam ne. Tagad šī domāšana mainoties, bet lēni. "Eiropas Savienība ir liels kuģis. Lēmumi tur ir jāsaskaņo," skaidroja I.Ijabs.

Gazas sektors un risinājumi

Runājot par Gazas sektoru, I.Ijabs teica – trāpīgi Alvis Hermanis ir to salīdzinājis ar Jūrmalu. "Bet iedomājieties, ka Jūrmalā dzīvotu divi miljoni cilvēku! Tur ir cilvēks uz cilvēka. Tur vajadzētu atrast kādu daudzmaz civilizētu risinājumu. Nevis… ko Izraēla pamatoti varētu darīt – vienkārši noslaucīt no zemes virsas un ierīkot tur autostāvvietu. Ja tiešām noslauka militāri to teritoriju (Gazas sektoru – red.), kas kaut kādā ziņā būtu pareizi, tad kur viņi (palestīnieši – red.) liksies? Tā doma ir tāda, ka atrodam labāk kaut kādu mierīgu risinājumu, lai tie cilvēki paliek tur. Ir rēķināts, ka no tiem diviem miljoniem (iedzīvotāju – red.) viens miljons varētu aiziet uz Ēģipti, Jordāniju, otrs miljons varētu pārcelties pa ceļiem un neceļiem Eiropas virzienā. Mēs varam iedomāties, ko tas Eiropai nozīmē," teica I.Ijabs.

Viņš pauda, ka tajā pasaules malā notiekošais nevieš optimismu un tur situācija "attīstās nevis pa dienām, bet pa stundām". Eiropu un ASV uztrauc, vai Austrumu konfliktā neiesaistīsies Irāna. Tāpēc ASV jau nosūtījusi gatavībā savus lidmašīnu bāzes kuģus. "Tas ir pietiekami zīmīgi," skaidroja I.Ijabs, norādīdams, ka ASV uzstājas "pasaules policistu" lomā, kuri nav ideāli, "bet bez viņiem būtu daudz dramatiskāk".

Un vienlaikus tiekot meklēti diplomātiskie risinājumi, kaut ar "Hamas" diplomātiju viņš uzskata par neiespējamu. "Lai būtu diplomātisks risinājums, vajag kaut minimālu uzticēšanos," sacīja I.Ijabs un pauda, ka arī Ukrainas gadījumā diplomātija ar Krieviju ir "hroniska problēma". Un Eiropai tas nozīmē – "ja ne karš, tad diezgan asa pretimstāvēšana", teica politiķis. Un norādīja, ka "nāksies diezgan pamatīgi investēties aizsardzībā, ja mēs gribam būt aizsargāties spējīgi", un vienlaikus "mums ir jābūt ražīgiem, jāspēj ekonomiski attīstīties".

Ko tas nozīmē Latvijai?

I.Ijabs sacīja, ka "Izraēla ir nobruņota "līdz zobiem"" un šai valstij ir "pretgaisa aizsardzības supervairogs, kas nevienam citam pasaulē nav". "Mēs ar brāļiem igauņiem kopā pirksim (arī Latvijai – red.) pretgaisa aizsardzības sistēmu. Es tā padomāju, ko tas miljards (eiro – red.) nozīmētu mūsu veselības aprūpei," teica I.Ijabs.

Viņš pieminēja arī, kāpēc Latvijai ir tik svarīgs "Rail Baltica" projekts. "Ne jau tāpēc, lai tūristi elektriskajā vilcienā varētu aizbraukt uz Varšavu. Tas nav stāsts par to. Tas ir stāsts – ja pienāk "X stunda", lai tas dzelzceļš ātri nodrošina mums sabiedroto tehnikas piegādi un visu pārējo," skaidroja I.Ijabs.

Un šis dzelzceļš tagad ir sadārdzinājies līdz astoņiem miljardiem eiro. "Mēs negribētu "iebraukt" milzīgos parādos. Mums ir jādomā, kā mēs pelnīsim. Nedomāju, ka mums stāv priekšā ļoti mierīgs un pārticīgs laika posms," viņš teica, attīstot tēmu par lielākiem tēriņiem valsts aizsardzībai. "Tas nozīmē, ka mums būs mazāk saremontētas ielas un būs nepietiekami naudas zālēm, medicīnai. Tie ir "savienotie trauki". Ja daudz lieto aizsardzībā, tad cik paliek pāri? Mazāk!" teica I.Ijabs.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz šim "Eiropas Savienībai ārpolitika, drošības politika nekad nav bijusi kopēja lieta". Kopēja ārpolitika esot drīzāk tādā kā "tapšanas stadijā". Bet "amerikāņiem ir ļoti lielas pārliecināšanas iespējas" – pauda I.Ijabs un piebilda, ka Briselei šīs pārliecināšanas iespējas ir daudz mazākas. 

Nākamās tikšanās ar Ivaru Ijabu notiks šo piektdien, 3. novembrī Liepājā un 10.novembrī pl. 17.00 Valmieras Integrētajā bibliotēkā.

Pirmpublikācija laikrakstā Dzirkstele, 30.10.2023.