Sudrabkalniņā godina brīvības cīnītājus
Patriotu mēneša ieskaņā šodien, 31. oktobrī, Sudrabkalniņā, Rīgā notika piemiņas pasākums, lai godinātu 1919.gada brīvības cīnītājus un varoņus, informēja Rīgas ...
FOTO: ar lāpu gājienu un atceres pasākumu Sudrabkalniņā godina brīvības cīnītājus
Patriotu mēneša ieskaņā šodien, 31. oktobrī, Sudrabkalniņā, Rīgā notika piemiņas pasākums, lai godinātu 1919.gada brīvības cīnītājus un varoņus, informēja Rīgas pašvaldība. Piemiņas pasākums sākās ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam un noslēdzās ar svinīgu atceres brīdi, svecīšu un ziedu nolikšanu piemiņas vietā.
Lāpu gājiens 2,3 kilometru garumā no Autotanku pulka pieminekļa jeb pieminekļa "1. bruņotā diviziona Autotanka pulka karavīriem", kas atrodas Slokas un Pulka ielas stūrī, līdz Sudrabkalniņam, Slokas ielā pie Kurzemes prospekta, bija simbolisks ceļš, ko karavīri 1919.gadā mēroja no kazarmām uz cīņu vietu.
Sudrabkalniņā pie pieminekļa notika karavīru piemiņai veltīts pasākums, godinot patriotus un dziedot dziesmas. Muzikālo priekšnesumu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.
Brīvības cīnītāju godināšana Sudrabkalniņā
Patriotu mēneša ieskaņā šodien, 31. oktobrī, Sudrabkalniņā, Rīgā notika piemiņas pasākums, lai godinātu 1919.gada brīvības cīnītājus un varoņus, informēja Rīgas ...
Svinīgajā atceres brīdī piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Gunārs Nāgels un Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Paulīna Latsone.
Sudrabkalniņš ir piemiņas vieta 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem - pilsētas aizstāvjiem, kas 1919.gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas. Tas atrodas vietā, kur pulks atbrīvošanas kaujās ar bermontiešiem no 1919.gada 3. līdz 11.novembrim cieta vislielākos zaudējumus.
Kaujās krita 41 karavīrs. Līdz 1929.gadam kritušie pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos. 1920.gadā šeit tika uzstādīts pagaidu piemineklis, bet 1929.gada 29.maijā ielika pamatakmeni projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles piemineklim.
Celtniecība ieilga, pēc koriģēta K.Zāles meta tā atsākās 1932.gadā sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Piemineklis tika atklāts 1937.gada 31.oktobrī, klātesot valsts un armijas augstākai vadībai.
