Vai kultūras ministre Agnese Logina atriebjas Zigmaram Liepiņam? Komponists nesaņems Ministru kabineta balvu

Politiskajās aizkulisēs runā, ka pirms valdības maiņas iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis Ministru kabineta balvas saņemšanai esot izvirzījis Zigmaru Liepiņu, taču pēc Agneses Loginas stāšanās amatā šis kandidāts ticis nomainīts pret rakstnieku Albertu Belu. Un ne vienam vien tagad radies jautājums, vai Bela izvirzīšana Zigmara Liepiņa vietā nav jaunās kultūras ministres atriebe par komponista publiski izteikto kritiku viņai un viņas partijai Progresīvie?

Kam pienākas apbalvojums?

Agnese Logina par kultūras ministri kļuva septembrī, kad demisiju izziņoja premjers Arturs Krišjānis Kariņš. Viņa vadībā kultūras nozari kūrēja Nacionālās apvienības pārstāvis Nauris Puntulis, un, protams, ministru maiņas rezultātā netrūkst arī dažādas “iekšējās rebes”. Politiskajās aizkulisēs runā, ka pirms valdības maiņas Puntulis esot izvirzījis Ministru kabineta balva saņemšanai Zigmaru Liepiņu, kam pērn apritēja 70 gadi. Taču pēc Loginas stāšanās amatā šis kandidāts nomainīts pret rakstnieku Albertu Belu. Turklāt pēc valdības maiņas pilnībā mainīta arī kandidātus vērtējošā Apbalvošanas padome. Agrāk to vadīja Puntulis, bet viņa vietniece bija Vienotību pārstāvošā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Bet nu komisijas vadītāja ir tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, bet viņas vietniece – Logina. Un ne vienam vien tagad radies jautājums, kāpēc jaunās kultūras ministres un viņas partijas kritiķis nav starp balvas saņēmējiem?

Kas Jauns uzrunāts, Nauris Puntulis skaidro, ka Apbalvošanas padomi tradicionāli ir vadījis kultūras ministrs, un viņš šo pienākumu pārņēma no iepriekšējās ministres Daces Melnbārdes. Protams, Nauris Puntulis ir ļoti gandarīts, ka Ministru kabineta balvu piešķirs vienam no Latvijas kultūras dižgariem Albertam Belam, taču Puntulis kā kultūras ministrs šai balvai virzīja citu kandidātu – Zigmaru Liepiņu. „Izvirzot Zigmaru Liepiņu, mans pamatojums bija ne tikai komponista apaļā jubileja, ne tikai viņa darbība Operas direktora amatā, ne tikai viņa radošais veikums, ceļot sabiedrības nacionālo pašapziņu, bet arī aktīvā, pilsoniskā stāja šobrīd,” teic bijušais kultūras ministrs.

Puntulis gan nav saņēmis kādu skaidrojumu no jaunās Apbalvošanas padomes, kāpēc viņa izvirzītais kandidāts nav starp Ministru kabineta balvas saņēmējiem. „Tas man ir pārsteigums. Ministrijām un organizācijām kandidātu saraksts apbalvojumam bija jāiesniedz līdz 15. septembrim. To arī izdarīju. Man būtu grūti noticēt, ka tieši 15. septembrī, dienā, kad tika apstiprināta jaunā valdība, ministri būtu kā pirmo, neatliekamo darbu veikuši - mainījuši izvirzīto kandidātu sarakstu. Acīmredzot šis kandidātu iesniegšanas termiņš ir ticis pagarināts un jaunie ministri iesniedza citus savus kandidātus,” spriež Nauris Puntulis.

Savukārt jaunā kultūras ministre Agnese Logina žurnālam Kas Jauns skaidro: „Apbalvošanas padome katru gadu var piešķirt ne vairāk kā sešas Ministru kabineta balvas. No Kultūras ministrijas puses augstākajam apbalvojumam tika virzītas trīs izcilas personības ar nozīmīgu un bagātu radošo mūžu, tostarp arī Zigmars Liepiņš. Apbalvojuma piešķiršana Albertam Belam bija vienots Apbalvošanas padomes lēmums, plašāk par saistītiem jautājumiem atbildes var sniegt Valsts kancelejas komunikācijas departaments. Valdības maiņai nevajadzētu ietekmēt apbalvojumu pasniegšanas būtību. Albertam Belam piešķirtais apbalvojums godā izcilu literāta darbu mūža garumā, kā arī pilsoniski aktīvu rīcību, īpaši Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā.”

Zigmars Liepiņš: Man balva ir mana publika!

Tikmēr komponists Zigmars Liepiņš žurnālam Kas Jauns neslēpj, ka viņam ir pirmā dzirdēšana par to, ka bijis starp kandidātiem uz Ministru kabineta balvu. „Es gan nedomāju, ka balvu man nepiešķīra kaut kādu personisku iemeslu dēļ. Tas būtu pārāk sīki. Un, ja godīgi, man vispār šādas balvas neinteresē, mana galvenā balva ir skatītāju apmeklējums, piemēram, uz rokoperu Lāčplēsis un publikas reakcija. Man vairāk neko citu nevajag, kā publiku manos koncertos! Bet politiķu piešķirtie apbalvojumi man dzīvē ir vismazsvarīgākais,” uzsver komponists, piebilstot: „Taču Albertam Belam gan balva piešķirta pelnīti. Tas ir ļoti labi, viņš ir ļoti foršs un cienījams vīrs!”

Savukārt par jauno kultūras ministri Agnesi Loginu un viņas uzsākto darbību Zigmars Liepiņš teic: „Nav jau tā, ka es viņu kritizētu. Es vienkārši piedalījos vienā TV diskusiju raidījumā, un tur no viņas teiktā man daudz kas likās dīvains. Līdz ar to es kā brīvs cilvēks izteicu savas brīvās domas par to visu. Man tiešām ir daudz kas cits ko darīt, nevis kādu kritizēt, un, domāju, ka arī turpmāk daudz neizteikšos, jo man šobrīd interesē citas lietas – sarakstīt mūziku, gaidāmais klavierkoncerts Liepājā... Dzīvē ir citas prioritātes, man svarīgas ir manas radošās lietas, nevis atsevišķu, īslaicīgu politisko darboņu uzskati.”

Kultūras ļaudis kritizē kultūras ministri

Nostrādājusi tikai pāris nedēļas, Agnese Logina jau pamanījusies iepīties vairākos skaļos skandālos, un jaunās kultūras ministres kritiķu publiskā telpā netrūkst. Piemēram, pret Agneses Loginas pārstāvētās partijas Progresīvie nostādnēm un paustajām vērtībām jau publiski iestājušies pašmāju kultūras grandi Zigmars Liepiņš un Alvis Hermanis.

Piemēram, pēc tam, kad kultūras ministre intervijā paziņoja, ka grib pārdefinēt patriotismu, jo tas esot kļuvis pārāk nacionālistisks, komponists un bijušais Latvijas Nacionālās Operas un baleta vadītājs Zigmars Liepiņš, tuvojoties paša rokoperas Lāčplēsis izrādei Rīgā, feisbukā brīdināja, ka tā būšot “nelaikmetīga”: “Mans pienākums ir brīdināt, ka Arēnā notiks Nelaikmetīgās rokoperas Lāčplēsis uzvedums, kas bija, ir un būs ar izteikti nacionālistisku (ne nacistisku!) un patriotisku saturu jau 35 gadus. Prrr… biedriem jāturas drošā distancē, lai saglabātu šķīstību.”

Arī Jāņa Dombura raidījumā Kas notiek Latvijā, kur tika izskatīta tēma Kas jādara Evikas Siliņas valdībai? Kultūra, integrācija, mediji, Zigmars Liepiņš kritizēja Agneses Loginas uzskatus. Un zīmīgi, ka tas viss notika vairākas dienas pirms tam, kad jaunieceltajai Apbalvošanas padomei bija jāizlemj, kuram no izvirzītajiem kandidātiem piešķirt Ministra kabineta balvu...

Savukārt režisors Alvis Hermanis Agnesei Loginai veltījis šādus vārdus: “Šodien, latviešu valodas dienā, kultūras ministre izdomāja, ka ir īstais brīdis pazemot par daudz nacionāli noskaņoto tautu, pārdēvējot "latviešu valodu" par "Latvijas valodu". Kam apakšā ir viennozīmīgs ideoloģisks zemteksts, kuru sapratām, paldies. Kamēr Progresīvo aktīvisti atkal sacer savas atbalsta vēstules un vāc parakstus savas ministres aizstāvībai, man ir ierosinājums aizsūtīt Loginai visīsāko aicinājuma vēstuli šī žanra vēsturē, pie tam - pavisam skaidrā latviešu valodā: "Cienījamā kultūras ministre, ej d-rst!"”

Šāda Hermaņa reakcija bija pēc tam, kad oktobra vidū, valsts valodas dienā ministre mūsu valsts valodu soctīklā X nodēvēja par “Latvijas valodu”. “Latvijas valoda ir skaista, spēcīga un neatkārtojama. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā, pārdzīvojusi okupācijas jūgu, kļuvusi stiprāka kā mūsu vienīgā valsts valoda. Tā ir bijusi iedvesmas avots tūkstošiem Latvijas mākslinieku un rakstnieku. Tā ir iedvesmas avots mums visiem," ierakstīja Logina, bet sabiedrība nu tik metās reaģēt uz ministres piesaukto “Latvijas valodu”, norādot, ka ir taču “latviešu valoda”.

Pēcāk gan ministre sniedza neveiklu atvainošanos, liekot noprast, ka viņai lieti būtu noderējusi palīdzīga roka. “Latvijas valsts valoda. Latviešu valoda. Starp citu, es vienmēr esmu domājusi, ka redaktors ir viena no būtiskākajām profesijām, kuras ikdienas loma valodas kopšanā nav pietiekami novērtēta. Šis, protams, ir viens piemērs no dzīves, kur redaktora trenētā acs būtu noderējusi," tā Logina.

Kas ir Ministru kabineta balva

Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa. Balvu pasniedz par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.

Ministru kabineta Apbalvošanas padome lēmusi šogad, 16. oktobrī izskatot ierosinājumus par 13 personu apbalvošanu, izlēma balvu piešķirt sešām personām, tostarp rakstniekam Albertam Belam, Ilutas Lāces vadītajam centram Marta, Zemessardzes vadības un štāba Izlūkinformācijas pārvaldes Izlūkinformācijas ieguves un analīzes daļas priekšniekam, majoram Jānim Slaidiņam, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, ķīmijas doktoram Pāvelam Arsenjanam, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktoram Romanam Alijevam   un sabiedriskā labuma nodibinājuma Fonds Nāc līdzās! vadītājai Sarmai Freibergai.

Ministru kabineta balvu iedibināja 1995. gadā, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu. Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi paredz, ka Ministru kabineta balva ir Ministru kabineta Goda diploms, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte un naudas balva 7115 eiro apmērā. Gada laikā var piešķirt ne vairāk kā sešas Ministru kabineta balvas (gan fiziskām, gan juridiskām personām), un Ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu izskata Ministru kabineta Apbalvošanas padome septiņu locekļu sastāvā, bet Ministru prezidents un ministri līdz kārtējā gada 15. septembrim iesniedz Apbalvošanas padomē ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu un ar tiem saistītos materiālus. Pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai citu nevalstisko organizāciju vadītāji ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu var iesniegt attiecīgās nozares ministram.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet jaunākajā žurnālā "Kas Jauns"!